Atzinums

Siguldas novada pašvaldība, pamatojoties uz veikto finanšu ietekmes izvērtējumu, ir aprēķinājuši, ka Likumprojekta ietekme uz pašvaldības budžetu, ņemot vērā Likumprojekta 4.punktā noteikto labiekārtojuma elementu prasību nodrošināšanas ieviešanas termiņu, 2024.gadā sastāda EUR 111 832. Tādējādi, pašvaldības ieskatā, Likumprojektā noteikto labiekārtojumu prasību kopums nav samērīgs attiecībā pret publisko ieguvumu, tai skaitā, bet ne tikai, ņemot vērā, ka noteiktās prasības vienlīdz attiecas gan uz pilsētās esošām, gan nomaļās lauku teritorijās esošām kapsētām, kāda tā, piemēram, ir daļēji slēgtā Pašvaldības Torņakalna kapsēta (Mālpils pag.) ar 150 apbedījumiem un diviem apbedītajiem pēdējo 10 gadu (01.01.2013.-01.01.2023.) laikā. Pašvaldības ieskatā, ņemot vērā veicamo ieguldījumu apjomu, nav samērīgs arī Likumprojektā noteikto labiekārtojumu prasību ieviešanas termiņš (6 mēneši no Kapsētu likuma stāšanās spēkā 01.01.2024.)
 

-

Iebilstam pret obligātu prasību kapsētas teritoriju nožogot vai citādi uzskatāmi norobežot par pašvaldību līdzekļiem.  Aicinām šo lēmumu atstāt pašvaldības ziņā. Lai arī prasība ir visai loģiska, problēma ir finansējuma avotā - pie esošajiem pašvaldību budžetiem, būvniecības sadārdzinājuma, kopējās inflācijas valstī u.tml. tā būtu kļūda. Neredzam pamatojumu, nedz arī būtiskus riskus, lai veiktu tūlītējus, neatliekamus  ieguldījumus visu kapsētu, tajā skaitā,  nomaļu, lauku teritorijās esošu kapsētu norobežošai/iežogošanai, kas tādas ir bijušas gadu desmitiem, pat simtiem šādā steidzamības kārtā. Noteiktais ieviešanas terminš ir krietni pārspīlēts. 
Kā arī lūdzam precizēt - vai koki/krūmi kapsētas perimetrā, reljefa īpatnības konkrētajā vietā (piemēram,  kapsētas atrašanās kalnā) ir uzskatāms par "citādi uzskatāmu norobežojumu"?
 

-

Neatbalstām Likumprojekta 6.punkta sestajā apakšpunktā noteikto prasību pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā iekļaut ziņas par kapavietā veiktajiem labiekārtošanas darbiem un to veikšanas datumu, kas pašvaldībai uzliek nesamērīgu administratīvo slogu. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pausto (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 29.08.2019. vēstule Siguldas novada domei Nr. 1-18/8194 “Par saistošajiem noteikumiem Nr.21”), “pašvaldība nevar uzlikt par pienākumu kapavietas uzturētājam pēc apbedīšanas nodrošināt kapavietas labiekārtošanu. Pašvaldība var noteikt pienākumu kopt un uzturēt kapavietas, taču labiekārtošana (soliņu, dzīvžogu u.tml. uzstādīšana) ir katras personas pašas ziņā”. Tādējādi, ņemot vērā, ka labiekārtošanas darbu veikšana nav un nevar būt obligāta prasība, ņemot vērā, ka kapavietu labiekārtošanas darbi sevī ietver gan stādījumu, gan tādu labiekārtojuma elementu kā piemiņas akmeņu, kapavietu apmaļu, kapavietu perimetra apmaļu, sētiņu, soliņu u.c. uzstādīšanu vai ierīkošanu, kā arī praksē labiekārtošanas darbu veikšana publiskā lietošanas teritorijā ir ierobežoti kontrolējama (atbilstoši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 20.11.2015. lēmumā lietā Nr.SKA-1427/2015 paustajām atziņām, kapsētām ir publiskas lietas statuss (līdz ar to, jautājums par tiesībām piekļūt un lietot kapsētu, ir publiski tiesisks), šādas informācijas ieguve un uzkrāšana var būt tikai katras pašvaldības izvēles, pamatā balstoties resursu nodrošinājumā, jautājums.
 

-

Neatbalstām Likumprojekta 7.punktā noteiktos kapavietas piešķiršanas noteikumus, kuru izpilde pašvaldībām uzliek nesamērīgu administratīvo slogu vai uzliek par pienākumu sniegt pakalpojumu bez iespējas pārbaudīt kapavietas piešķiršanas nosacījuma kritērija piemērošanu (informācijas par mirušā pēdējās dzīvesvietas adreses vai iesnieguma iesniedzēja papildu dzīvesvietas adreses ieguve un/vai pārbaude), kā arī vēršam uzmanību uz iespējamiem riskiem, jo Likumprojekta 7.punktā nav noteikta tuvas radniecības saites esamība gadījumos, kad kapavietu mirušā apbedīšanai piešķir, pamatojoties uz iesnieguma iesniedzēja deklarēto dzīvesvietas adresi.  Tāpat neatbalstām Likumprojekta 7.punktā noteiktās iesnieguma par kapavietas piešķiršanu mirušā apbedīšanai iesniedzēja tiesības blakus esošās kapavietas rezervācijai.
Kapsētu likumā būtu nosakāms pašvaldību minimālais pienākums piešķirt kapavietu pašvaldības teritorijā deklarētam mirušajam, papildu apbedījumiem brīvās teritorijas platības piešķiršanas nosacījumus nosakot atbilstoši katras pašvaldības iespējām (kapsētu brīvajām teritorijām un nākotnē plānotajām kapsētu teritorijām) attiecīgās pašvaldības kapsētu uzturēšanas un lietošanas noteikumos.
Vēršam uzmanību, ka Likumprojekta 7.punkta izpildei pašvaldībām jārod risinājums un jānodrošina izpildījums pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas izsniegto miršanas apliecību iekšējai pieejamībai citām pašvaldības struktūrvienībām (kapsētu pārvaldēm).

 

-

Aicinām papildināt un, bažās par sanitārās tīrības prasību un kapsētas apmeklētāju veselības saglabāšanas nodrošināšanu, iekļaut līdzšinēji plaši praktizēto nosacījumu, ka zārka apbedījuma pārapbedīšana drīkst notikt ne ātrāk par gadu, skaitot no apbedījuma veikšanas dienas.
 

-

Iebilstam pret obligātu prasību kapsētas teritorijā vai pie tās robežām iekārtot tualeti, uzskatām, ka šis jautājums būtu atstājams pašvaldību kompetencē.

Vēršam uzmanību uz mazajām lauku kapsētām, tās nevar salīdzināt ar lieliem kapiem pilsētās. Kā arī aicinām ņemt vērā apstākli, ka kapsētu apmeklējumiem pārsvarā ir sezonāls raksturs. Likumprojektā arī nav noteikts- vai tā ir stacionāra, vai pārvietojama tualete. Iespējams, ka ziemas periodā nav vajadzības pēc tualetes pie maziem lauku kapiem ar nedaudzām apbedījumu vietām, savukārt, iestājoties siltākam laikam, tā ir nepieciešama, bet uz kapu svētku laiku vajadzīgas pat vairākas tualetes. Kā arī ir vērtējama katras konkrētās kapsētas atrašanās vieta un apkārt esošā infrastruktūra, lai šāda prasība nekļūst par formāli obligātu tēriņu pašvaldībai. 
 

kapsētas teritorijā vai pie tās robežām iekārto vismaz vienu ūdens ņemšanas vietu, sadzīves atkritumu savākšanas punktu;

Vēršam uzmanību, ka Likumprojekta 6.punkta prasības joprojām nesekmē un nenodrošina sabiedrības informētību par apbedītajām personām citu personu, ne pašvaldību, īpašumā esošās teritorijās izveidotās kapsētās. Vienlaikus paužam neizpratni par Likumprojekta 6.punktā noteikto pašvaldību kapsētās apbedīto personu informācijas pieejamības bez ierobežojumiem apjomu, jo nav apjaušams sabiedrības ieguvums tādu apbedīto personu datu publiskošanai kā personas kods, miršanas apliecības numurs un tās izsniegšanas datums. Vienlaikus vēršam uzmanību uz diskutablu aspektu attiecībā uz iespējamu apbedītās personas tuvinieku tiesību pārkāpumu (ētikas apsvērums) publiskojot apbedījuma veidu (izņemot urnas novietošanu kolumbārijā) - zārka vai urnas apbedījums zemē, kur cita starpā vērā ņemams ir apstāklis, ka apbedījuma veidu (zārka apbedīšana vai kremācija (urna)) nereti izvēlas apbedāmā tuvinieki, ne apbedāmais, viņam dzīvam esot. Sekojoši nav apjaušams sabiedrības ieguvums no tādas informācijas publiskošanas kā apbedījuma dziļums.
 

-