Atzinums

Par 1. nodaļu
Tā kā šī informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par darbības principiem ilgtspējīgu finanšu jomā, tas jāpapildina ar informāciju, ka atbilstoši Taksonomijas regulai (Regula 2020/852) izstrādātās deleģētās regulas un tajās noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem ekonomisko darbību var atzīt par neilgtspējīgu, samazinās pieeju finansējumam. Tas norādīts arī Finanšu ministrijas sagatavotajā pozīcijā, ko Ministru kabinets apstiprināja 2021. gada 31. augustā: “pieņemt zināšanai, ka Ilgtspējīgu finanšu deleģētais akts klimata jomā ir nozīmīgs solis vides mērķu sasniegšanas veicināšanai, bet vienlaikus tā pieņemšanai, var būt būtiska ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, apgrūtinot pieeju finansējumam jomās, kur nav pietiekama atbilstība taksonomijas kritērijiem;”.
Pašlaik ir izstrādāts tikai deleģētā regula attiecībā uz klimata mērķiem (KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) …/.. ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem), attiecībā uz pārējiem vides mērķiem deleģētā regula vēl tikai tiek izstrādāta.
Ir pamatotas bažas, ka ar taksonomijas regulējumu iespējama būtiska kūdras ieguves un līdz ar to lauksaimniecības (īpaši dārzkopības) un mežsaimniecības (nebūs iespējams izaudzēt kvalitatīvus koku stādus) nozaru ierobežošana un nomaksāto nodokļu samazinājums. Spēkā esošajā deleģētajā regulā darbībai “Mitrāju atjaunošana” tehniskās pārbaudes kritērijos minēts “Kūdras ieguve ir samazināta līdz minimumam” (kritērijs “Pāreja uz aprites ekonomiku”). EK izveidotās Ekspertu darba grupas ziņojumā, uz kura pamata tika izstrādāta deleģētā regula, vairākām lauksaimniecības darbībām kūdras izmantošana minēta kā nevēlama. Darbībām “Augkopība” un “Pārtikas produktu un dzērienu ražošana” tehniskās pārbaudes kritērijos bija minēts, ka nelieto kūdru kā augšanas substrātu, mēslojumu, dzīvnieku pakaišiem utt.
Spēkā esošajā deleģētajā regulā lauksaimniecība nav apskatīta un līdz ar to šāda prasība nav iekļauta, tomēr ir bažas, ka topošajā regulas projektā šādus nosacījumus varētu iekļaut. Tas nozīmētu, ka augkopības nozare un meža stādu audzētāji finansējumu no bankas saņemt nevarēs. 
Spēkā esošajā deleģētajā regulā darbībai “Mitrāju atjaunošana” tehniskās pārbaudes kritērijos minēts “Kūdras ieguve ir samazināta līdz minimumam” (DNSH kritērijs “Pāreja uz aprites ekonomiku”). Kaut gan kūdras ieguve ar taksonomijas regulējumu nav aizliegta, jau tagad ir gadījums, kad Latvijā banka ieguves uzņēmumam atsaka finansējumu substrātu ražošanas iekārtas iegādei, pamatojoties uz taksonomijas nosacījumiem.
Kūdras ieguves samazināšana rada būtiskus draudus dārzkopībai. Kūdras substrātam pašlaik nav atrasts alternatīvs aizstājējs, attiecīgā kvalitātē un apjomā.  Augsne nenodrošina augam nepieciešamos apstākļus, tajā ir slimību ierosinātāji, tā sakrītas un ir smaga, līdz ar to eksports kļūst neiespējams gan loģistikas, gan fitosanitāro prasību dēļ. Citiem substrātiem, piemēram, akmens vatei, kokosšķiedrai, “ekoloģiskā pēda” ir vēl lielāka nekā kūdrai, jo to ražošanai un transportēšanai lielos attālumos tiek patērēts liels resursu apjoms. Ja kūdras izmantošana dārzkopībā tiek aizliegta, liela daļa stādaudzētavu un dārzeņu audzētāju nevarēs pastāvēt, ir augi, kuri neaug citā substrātā. Tāpat, kvalitatīva meža, kas nodrošinās CO2 piesaisti, ieaudzēšana nav iespējama bez kūdras izmantošanas.
Par 4. nodaļu
Ziņojuma 9. lpp. minēts “…īstenot ES taksonomiju saskaņā ar valstu prioritātēm;”. Lūgums skaidrot, kur noteiktas Latvijas prioritātes attiecībā uz taksonomijas regulējumu un kādas tās ir.
Priekšlikumi turpmākai rīcībai (10. – 11. lpp.) jāpapildina ar uzdevumu ministrijām: “Izvērtējot normatīvo aktu atbilstību Taksonomijas tehniskajiem kritērijiem, ņemt vērā tehniskās pārbaudes kritēriju atbilstību Latvijas ģeogrāfiskajiem apstākļiem un tautsaimniecības situācijai. Nodrošināt šī izvērtējuma plašu sabiedrisko apspriešanu.”
Priekšlikumi turpmākai rīcībai jāpapildina ar uzdevumu ministrijām: “Kad Eiropas Komisija nāks klajā ar deleģētās regulas projektu par pārējiem vides mērķiem, sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru organizācijām izvērtēt projekta atbilstību Latvijas tautsaimniecības situācijai un tajā iekļauto tehniskās pārbaudes kritēriju atbilstību Latvijas apstākļiem.”
 

-