Atzinums

Valsts kontrole ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto rīcības plāna projektu “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027.gadam” (24-TA-273) (turpmāk – Stratēģijas projekts), kuram tostarp būtu jāietver darbības, lai pēc būtības risinātu Valsts kontroles lietderības revīzijā Nr.2.4.1–28/2022 “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” konstatētās problēmas un ieviestu Valsts kontroles sniegtos ieteikumus.
Stratēģijas projekta apstiprināšana un jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda sākums ir īstais brīdis un iespēja novērst revīzijā konstatētās problēmas pieaugušo izglītībā ne tikai saturiski, bet arī institucionāli.
Diemžēl Valsts kontrole jau iepriekš vērsusi uzmanību, ka līdz šim par pieaugušo izglītību atbildīgās ministrijas nav bijušas motivētas sniegtos ieteikumus ieviest pēc būtības un virzīties uz reālām pārmaiņām. To apliecina arī sagatavotais Stratēģijas projekts, par kuru Valsts kontrole izsaka šādus iebildumus.

Stratēģijas projekts paredz, ka ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā pieaugušo mācības turpinās plānot un nodrošināt gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), gan Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).
Valsts kontrole arvien uztur revīzijā konstatēto, ka NVA un VIAA pieaugušo mācību plānošanā un īstenošanā veic vienas un tās pašas funkcijas un nav objektīvu šķēršļu šīs funkcijas nodrošināt vienai iestādei, tā novēršot jau tā pieaugušo izglītībai ierobežoto līdzekļu neproduktīvu izmantošanu.
Lai gan Stratēģijas projekts paredz stiprināt Ekonomikas ministrijas lomu mācību vajadzību pasūtījuma veidošanā (t.i., ir plānots, ka Ekonomikas ministrija noteiks darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un prasmes un to apjomu), mācību piedāvājumu arvien veidos katra no iestādēm. Līdz ar to arī šo procesa soli nav plānots konsolidēt pēc būtības: katra no iestādēm turpinās veikt analītisko darbu, lai atbilstoši Ekonomikas ministrijas pasūtījumam izstrādātu mācību vajadzību piedāvājumu, ko iesniegt apstiprināšanai Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai.

Stratēģijas projekta sadaļā “Esošā situācija, izaicinājumi” ir izvirzīts mērķis laikā līdz 2027. gadam nodrošināt 50 000 mazkvalificētu personu pārkvalifikāciju.
Pašlaik nav skaidrs, kā ir plānots sasniegt šo rezultātu, jo Stratēģijas projekts neparedz mērķētus pasākumus mazkvalificētu jeb personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei pieaugušo izglītībā.
Kā vienīgā aktivitāte ir noteikta tikai informatīvas mārketinga kampaņas pieaugušo izglītības popularizēšanai (4.2.1.1.).
Lai gan revīzijā, iepazīstoties ar citu valsti praksi, tika konstatēts, ka ir jāveicina visas sabiedrības izpratne par pieaugušo izglītības nozīmi, tomēr personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei pieaugušo izglītībā ir nepieciešama individuāla pieeja.

Stratēģijas projekts paredz stiprināt pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu pašvaldībās (4.2.1.3. aktivitāte), ko ir paredzēts īstenot, laikā līdz 2027.gadam organizējot vismaz sešus mācību un informēšanas pasākumus 43 pašvaldību izglītības koordinatoriem.
Valsts kontrole vērš uzmanību, ka šis risinājums, kurā pašvaldības ir VIAA sadarbības partneri iedzīvotāju uzrunāšanā un iesaistē VIAA projektā, revīzijā jau tika atzīts par neefektīvu, jo pašvaldības nav ieinteresētas šī uzdevuma veikšanā.
Lielākajā daļā pašvaldību (37 pašvaldībās jeb 86 %) bija noteikta persona, kura ir atbildīga par pieaugušo izglītību. Tomēr lielākoties darbiniekam šie uzdevumi bija noteikti tikai kā papildu pienākumi un galvenokārt bija saistīti ar pašas pašvaldības organizētajām mācībām un dažādiem sabiedrības izglītošanas projektiem, nevis lai veicinātu mērķgrupu iesaisti VIAA un NVA projektā.
Salīdzinājumam Igaunijā, kurā iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni iesaiste mācībās ir augstāka, iedzīvotāju individuāla uzrunāšana un iesaiste ir nodota nevaldības sektoram, kas ir efektīvāk, nevis pašvaldībām. Turklāt Igaunijā personu ar zemu izglītības līmeni iesaiste mācībās tiek veicināta arī ar citām aktivitātēm, piemēram, stipendiju piešķiršanu.
Valsts kontroles vērtējumā, šo risinājumu nemainot pēc būtības un pašvaldību iesaisti veicinot tikai ar izglītojošiem semināriem, nav sagaidāmas reālas izmaiņas, t.i., ka pašvaldību izglītības koordinatori būs motivēti meklēt risinājumus iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni iesaistei, kuru uzrunāšanai ir nepieciešama individuāla pieeja.

-