Atzinums

Lūdzam pārskatīt izstrādāto nolikuma projektu un veidot to bez atsaucēm uz citiem normatīvajiem aktiem, kuri ir saistoši. Tā vietā aicinām aprakstīt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrajā daļā noteiktos jautājumus bez atsaucēm uz citiem normatīvajiem aktiem, strukturējot punktus pa nodaļām. Nolikuma projekts tikai daļēji atklāj, kādas ir, piemēram, iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetence. Aicinām skatīt, piemēram, Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumus Nr. 784 "Bērnu aizsardzības centra nolikums". 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 6.punktu, jo Nodokļu un muitas policijas likuma 12.pants  jau paredz regulējumu par pilnvaru apliecināšanu. Ja šāds regulējums ir iekļaujams atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrās daļas 7.punktam, tad lūdzam to pamatot anotācijā.
Šobrīd anotācijā ir sniegta informācija, ka noteikumu 6. punktā paredzēts noteikt, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņi pilnvaru apliecināšanai uzrāda dienesta apliecību kopā ar Nodokļu un muitas policijas žetonu. Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdnim un darbiniekam pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību. Dienesta apliecības aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets, bet nav noteikts deleģējums, ka dienesta apliecību uzrāda kopā ar Nodokļu un muitas policijas žetonu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā nevar ietvert regulējumu (pārnesot trūkstošo deleģējumu), kas ir pretrunā vai neatbilst augstāka juridiskā spēka  normatīvajam aktam. Papildus iestādes nolikumā ir regulējumi iestādes darbības jautājumi.

-

Lūdzam izvērtēt un, ja regulējumu saglabā, projekta anotācijā pamatot, kāpēc ārējā normatīvajā aktā ir jānoteic augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā un kāpēc konkrētajā gadījumā augstāka amatpersona ir Nodokļu un muitas policijas priekšnieks. Šāds regulējums ir netipisks administratīvās atbildības sistēmā, un nav saskatāma praktiska nepieciešamība to ietvert iestāžu nolikumos.

1. Augstākas amatpersonas izpratne administratīvā pārkāpuma procesā ir atklāta Administratīvās atbildības likuma 165. pantā. Augstāka amatpersona var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai citas iestādes amatpersona (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību). Augstāku amatpersonu saskaņā ar institucionālo padotību nosaka ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā. Savukārt augstāku amatpersonu saskaņā ar funkcionālo padotību var noteikt speciālais nozares likums, kurā paredzēti administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem, ja šāda augstāka amatpersona kopumā ir pilnvarota veikt attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma procesā augstāka amatpersona ir tās pašas iestādes vismaz vienu līmeni augstāka amatpersona, un parasti tie ir iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki, bet lielākās un strukturāli plašākās iestādēs tie var būt arī iestādes struktūrvienību vadītāji vai viņu vietnieki. Konkrētu amatpersonu kompetence ir nevis Administratīvās atbildības likuma, bet gan nozares likumu un katras iestādes normatīvo aktu jautājums (sal. Putra I. 20. nodaļa. Lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 444. lpp.).

Līdz ar to augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā ir atkarīga no lēmuma pieņēmēja. Tipiski tas ir lēmuma pieņēmēja tiešais vadītājs kā nākamā līmeņa augstākā amatpersona. Projekta anotācijā lēmumu pieņemšanas ierastā kārtība nav raksturota.

Ja noteikta kārtība ir raksturīga visos administratīvā pārkāpuma procesos un nav arī plānots, ka paredzamā nākotnē tas varētu mainīties, projektā teorētiski varētu ietvert norādi, ka augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā ir Nodokļu un muitas policijas priekšnieks (vai cita noteikta amatpersona). Tomēr šāda pieeja nav tipiska administratīvās atbildības sistēmā. Nav saskatāma praktiska nepieciešamība ārējā normatīvajā aktā regulēt tādu jautājumu un attīstīt šāda veida tiesību jaunrades praksi.

2. Ikvienā lēmumā administratīvā pārkāpuma procesā ir jānorāda informācija par lēmuma pārsūdzēšanu (piemēram, Administratīvās atbildības likuma 77. panta pirmās daļas 7. punkts, 121. panta otrās daļas 6. punkts, 153. panta pirmās daļas 11. punkts un otrās daļas 9. punkts).

Tātad ir jānorāda informācija par personas tiesībām lēmumu pārsūdzēt un informācija par pārsūdzēšanas kārtību (Laveniece-Straupmane N. 11. nodaļa. Procesuālie dokumenti. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 283. lpp.). Ar pārsūdzēšanas kārtību saprotams, kur (adrese) un kam iesniedzama sūdzība un tās iesniegšanas termiņš (tā, lai būtu saprotams, no kura brīža sākas termiņa skaitījums) (sal. Zeppa-Priedīte V. 320. pants. Nolēmuma struktūra. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 858. lpp.; Briede J. 67. pants. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 667. lpp.). Turklāt informācija par lēmuma pārsūdzēšanu ir jānorāda neatkarīgi no tā, vai lēmums ir pārsūdzams. Ja lēmums ir pārsūdzams, tad lēmumā norāda informāciju par personas tiesībām šo lēmumu pārsūdzēt un informāciju par pārsūdzēšanas kārtību. Ja lēmums nav pārsūdzams, tad lēmumā norāda, ka šis lēmums nav pārsūdzams. Ja vienā dokumentā ir apvienoti vairāki lēmumi, kas ir pārsūdzami daļā, lēmumā norāda, kādā daļā lēmums ir pārsūdzams un kādā daļā tas nav pārsūdzams (Laveniece-Straupmane N. 11. nodaļa. Procesuālie dokumenti. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 283. lpp.).

Ievērojot minēto, ikvienam lēmuma adresātam jābūt tieši informētam par lēmuma pārsūdzēšanas iespējamību un kārtību. Līdz ar to pastāv jautājums, kādā nolūkā būtu nepieciešams iestādes nolikumā iekļaut vispārīga rakstura informāciju par pārsūdzēšanu. Turklāt nav izslēgts, ka nolikumā esošā informācija konkrētā gadījumā var neatbilst faktiskajai situācijai vai arī var zināmā mērā maldināt vai radīt neizpratni privātpersonai.

3. Projekta anotācijā norādīts: "Saskaņā ar institucionālo padotību visi Nodokļu un muitas policijas nodarbinātie ir pakļauti Nodokļu un muitas policijas priekšniekam kā augstākai iestādes amatpersonai. Nodokļu un muitas policijas priekšniekam ir tiesības dot rīkojumu zemākām amatpersonām, kā arī atcelt zemākas amatpersonas lēmumu. Nodokļu un muitas policijas likums, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, nesatur pilnvarojumu Nodokļu un muitas policijas priekšniekam pildīt Administratīvās atbildības likumā noteiktās augstākas amatpersonas funkcijas un veikt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli."

Likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav jābūt noteiktam, kura ir augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā. Tipiskā gadījumā augstāku amatpersonu saskaņā ar institucionālo padotību nosaka ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā (Administratīvās atbildības likuma 165. panta otrā daļa). Parasti tas ir iekšējos normatīvajos aktos regulējams jautājums.

Tāpat augstākā iestādes amatpersona un augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā nebūt nav identiski statusi. Tas, ka visas amatpersonas iestādē tā vai citādi ir padotas iestādes vadītājam, nenozīmē, ka iestādes vadītājam jābūt augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma procesā.

-

Administratīvā procesa likuma 1. panta otrā daļa paredz, ka augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. Augstāka iestāde Administratīvā procesa likuma kontekstā ir iestāde, kura īsteno funkcionālo padotību. Parasti funkcionālo padotību īsteno tā iestāde, kura īsteno arī institucionālo padotību, taču ir iespējami izņēmumi, piemēram, privātpersonai deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu gadījumā. Tādējādi institucionālo padotību neīsteno augstāka iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, bet gan hierarhiskās sistēmas augstākā iestāde vai amatpersona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 31. un 32. pantā paredzētajam. Savukārt Ministru kabineta noteikumu projekta "Nodokļu un muitas policijas nolikums" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ir ietverta informācija, ka saskaņā ar institucionālo padotību visi Nodokļu un muitas policijas nodarbinātie ir pakļauti Nodokļu un muitas policijas priekšniekam kā augstākai iestādes amatpersonai. Tādējādi, ja projekta 9. punktā ir noteikta institucionālā padotība, lūdzam precizēt projekta 9. punktu, nesaistot Nodokļu un muitas policijas institucionālo padotību ar Administratīvā procesa likumā noteikto. Savukārt, ja projekta 9. punktā ir noteikta funkcionālā padotība Administratīvā procesa likuma izpratnē, lūdzam paredzēt, ka Administratīvā procesa likuma izpratnē Nodokļu un muitas policijas priekšnieks ir augstāka iestāde (ievērojot Administratīvā procesa likuma 1. panta otrajā daļā noteikto), kā arī precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Lūdzam izvērtēt attiecīgā pilnvarojuma ietveršanu noteikumu projektā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 129.punktam. Vēršam uzmanību, ka Nodokļu un muitas policijai būs tiesības izdot virkni arī citu iekšējo normatīvo aktu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Līdz ar to nav saprotama tieši šī iekšējā normatīvā akta izcelšana noteikumu projektā.

-

Ierosinām izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību, jo minētais ir noteikts Nodokļu un muitas policijas likuma 6.panta pirmajā daļā.

-