Atzinums

Finanšu ministrija norāda, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā būtiski vājinātu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzības sistēmu, radot riskus neatbilstībai starptautiskajiem standartiem, kā arī likuma mērķim. 
Aicinām izvērtēt šādus iespējamos risinājumus: 1) reģistra uzturēšanas nodrošināšanu nodot privātajam sektoram, pamatojoties uz valsts pārvaldes uzdevuma deleģējumu; 2) nodot funkciju Valsts ieņēmumu dienestam, paredzot atbilstošu finansējumu.
 

-

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) konceptuāli neatbalsta likumprojektu.
No likumprojekta 1.pantā ietvertā grozījuma 4.panta redakcijas izriet, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurš komersants, kurš būs reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs VID vai LR Uzņēmumu reģistrā, tādējādi, reģistrēšanās nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā pakalpojumu sniegšanai vairs nebūs noteicošais faktors pakalpojumu sniegšanai, kas ir pretēji likuma mērķim - sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi. Piedāvātā panta redakcija nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem izvirza nepietiekami stingras prasības darbības uzsākšanai. Reģistrējot saimnieciskās darbības veidu VID, normatīvie akti neparedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību kontroli. Tādējādi ir nepieciešams arī turpmāk noteikt, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus var sniegt persona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpniecības reģistrā, lai novērstu, ka noziedznieki vai to sabiedrotie kļūst par personām, kas darbojas kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki un veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Izslēdzot no likuma prasību par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrēšanos reģistrā, var novest pie iepriekš praksē novērotās situācijas, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniecību nodrošinās personas, kuras nav reģistrējušas savu saimniecisko darbību un publiski piedāvā savus pakalpojumus, kā arī šādas personas veic krāpnieciskas darbības vai darbības, lai pēc iespējas izvairītos no nodokļu nomaksas, nesniedz personām pilnu informāciju par nekustamo īpašumu.
VID neizslēdz iespēju nākotnē pārņemt Ekonomikas ministrijas funkcijas un uzdevumus darījumu starpnieku reģistrācijas jomā, bet tam ir nepieciešamas plašākas diskusijas un finansējums jaunu funkciju un uzdevumu izpildei.
 

-

Finanšu ministrija neatbalsta likumprojekta 3. pantu, kas paredz izslēgt 6. un 7. pantu likumā, jo tas nozīmē atteikšanos no Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra un reģistrācijas sistēmas. Reģistrs šobrīd ir tirgus ienākšanas kontroles mehānisms, kas nodrošina, ka starpnieku darbību var veikt tikai tās personas, kas ir pārbaudītas un atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā  un Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām. Tā likvidēšana nozīmētu, ka turpmāk tirgus dalībnieki varētu darboties, pamatojoties vien uz reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ar NACE kodu 6831, kas nav uzskatāms par pietiekamu kontroles mehānismu. Finanšu ministrija lūdz Ekonomikas ministriju izvērtēt iespējas deleģēt reģistra uzturēšanu privātajam sektoram vai arī citai valsts iestādei, tam paredzot atbilstošu finansējumu.

Izslēdzot likuma 6. un 7.pantu, vairs pēc būtības netiek nodrošināta likuma mērķa, kas noteikts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 2. pantā, sasniegšana, proti, sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Jānorāda, ka Latvijas Nacionālajā riska novērtējumā nekustamā īpašuma starpnieku nozarei ir noteikts vidēji augsts risks, tāpēc nav pieļaujama tirgus ienākšanas kontroles mehānismu mazināšana. 

 

-

VID neatbalsta likumprojekta 2.pantā ietvertos grozījumus, ar kuriem paredzēts izslēgt regulējumu par Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru un prasību par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrāciju reģistrā. Likumā ir saglabājama prasība, ka starpniecības pakalpojumus var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Pamatojoties izteikto iebildumu par likumprojekta 1.pantu, neatbalstām Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 6. un 7.panta izslēgšanu no likuma.
 

-

Ievērojot, ka ir saglabājams regulējums, ka starpniecības pakalpojumus arī turpmāk var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, un pamatojoties uz izteikto iebildumu par likumprojekta 1.pantu, neatbalstām Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 9.panta otrās daļas izslēgšanu no likuma.
 

-

Finanšu ministrija neatbalsta grozījumus 12. pantā (likumprojekta 5. pants), ar tiek noteikts, ka informācija sniedzama Valsts ieņēmumu dienestam, jo Valsts ieņēmumu dienests nav atbildīgs par to, lai nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ievēro šā likuma prasības,. Savukārt, uzdodot jaunas funkcijas Valsts ieņēmumu dienestam, ir nepieciešams paredzēt finansējumu, kā arī atbilstošu pārejas periodu. 

-

Pamatojoties uz izteikto iebildumu par likumprojekta 1.pantu, neatbalstām  grozījumu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 12.pantā
 

-

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā šobrīd nav iekļauts 12.¹ pants, tādēļ to nav iespējams izteikt jaunā redakcijā. Turklāt likumprojekta 6.pantā ietvertā 12.¹ panta redakcija nav saprotamas, kāda atbilstības pārbaude turpmāk VID būs veicama, kāda likuma prasībām VID būs vērtējama atbilstība, nav saprotama redakcija “attiecinot 12.panta nosacījumus”. Arī anotācijā nav skaidrota minētās tiesību normas būtība, mērķis un iecerētā piemērošanas kārtība. Ievērojot minēto, ja likumprojekts tiek virzīts piedāvātajā redakcijā, lūdzam precizēt likumprojekta 6.panta redakciju un papildināt anotāciju ar skaidrojumu par minētās tiesību normas tvērumu un piemērošanas kārtību, vai arī izslēgt likumprojekta 6.pantu.
 

-

VID neatbalsta Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 14.-17.panta izslēgšanu no likuma, pamatojoties uz izteikto iebildumu par likumprojekta 1.pantu.
 

-

VID neatbalsta  likumprojekta 8.pantā ietverto grozījumu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 18.pantā, pamatojoties uz izteikto iebildumu par likumprojekta 1.pantu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka, ja gadījumā kāda valsts iestāde ir piekritusi citas iestādes īstenojamo funkciju pārņemšanai, mūsuprāt, likumprojekta anotācijā būtu atspoguļojama  attiecīgā vienošanās (tās lietderīgums un mērķis), detalizēti aprakstot pārņemamo funkciju būtību un to atbilstību iestādes kompetencei, kā arī detalizēti aprakstot finansēšanas modeli. Lūdzam attiecīgi papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētu informāciju par veiktajām diskusijām ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā piedāvāto funkciju pārņēmēju, un iepriekš minēto aspektu izvērtējumu.
 

-

Nav saprotams, ar kādu mērķi likumprojekta anotācijā ir pieminēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” spēkā esošā norma (30.panta pirmā un 1.¹daļa), ko ar to gribēja izskaidrot/pamatot likumprojekta autors. Līdz ar to anotācija ir papildināma ar attiecīgu paskaidrojumu/pamatojumu/minētā regulējuma saisti ar piedāvātajiem grozījumiem utt.

-

Norādām, ka likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” ir ieplānoti izdevumi nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanai un uzraudzībai 2025. un turpmākajiem gadiem 46 566 euro apmērā. Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas tabulā atspoguļoto ietekmi uz valsts budžetu, detalizētu informāciju par ieņēmumu samazinājumu sniedzot 6.1.apakšpunktā un informāciju par izdevumu samazinājumu 6.2.apakšpunktā, vienlaikus svītrojot 6.punktā norādīto. Ņemot vērā, ka precizēt un samazināt Ekonomikas ministrijas budžeta izdevumus ir iespējams pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un tikai valsts budžeta sagatavošanas procesā, lūdzam 3.sadaļas punktā “Cita informāciju” norādīt, ka Ekonomikas ministrija budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2026.gadā netiks veikti izdevumi 46 566 euro apmērā, savukārt Ekonomikas ministrija bāzes izdevumu 2027.-2030.gadam sagatavošanas procesā iesniegs priekšlikumu izdevumu samazinājumam 2027.gadā un turpmāk ik gadu 46 566 euro apmērā.  

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunkta "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" sadaļas "Pašreizēja situācija" likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmās un 1.¹ daļas citātu pierakstu, ievērojot juridiskās tehnikas prasības.

-

Informējam, ka saskaņā ar Finanšu ministrijā iesniegto veidlapu par Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošām valsts pamatbudžetā iemaksājamām nodevām un citiem maksājumiem no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem plāns 2025.-2027.gadam ir 46 600 euro apmērā ik gadu. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz, ka spēku zaudēs Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumi Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu” un vairs netiks ieturēta nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksa un ikgadējās nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksa, līdz ar to fiskālā ietekme uz valsts pamatbudžetu būs -46 600 euro apmērā ik gadu. 
 

-