Atzinums

Tieslietu ministrijas 18.06.2025. iebildums attiecībā uz naudas soda minimālā apmēra noteikšanu nav ņemts vērā.
Lūdzam precizēt pantu atbilstoši Tieslietu ministrijas 18.06.2025. atzinumā norādītajam. Ja pastāv iespēja piemērot brīdinājumu, tad nav paredzams īpašs naudas soda minimālais apmērs. Neskatoties uz to, ka dažkārt normatīvajos aktos šāda pieeja ir vēl atrodama, tai nav racionāla pamatojuma, vērtējot soda saskaņotību ar pārkāpuma smagumu. Grūti iedomāties situāciju, ka pārkāpuma izpausmes atbilstu brīdinājumam un tad uzreiz salīdzinoši lielam naudas soda apmēram.

-

Panta nosaukums neatbilst pantā ietverta regulējuma tvērumam, un maldina normas adresātu par noteiktā pārkāpuma saturu. Pārkāpuma pazīmēm nav jāatkārto korespondējošā norma.

Panta nosaukums neprecīzi atspoguļo tajā ietverto pārkāpumu būtību. Piemēram, pantā ir paredzēta atbildība par priekšapmaksas pakalpojuma sniegšanu, pirms tam neveicot priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja, tirdzniecības vietas reģistrēšanu, nevis par pienākuma reģistrēt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju un tirdzniecības vietu pārkāpšanu.

Atkārtoti norādām, ka pārkāpuma regulējumā nav nepieciešams detalizēti atkārtot korespondējošo normu saturu, piemēram, vēlreiz uzskaitīt reģistrējamos datus (galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas kods vai nosaukums un reģistrācijas numurs) vai tamlīdzīgi.

 

-

Tieslietu ministrijas 18.06.2025. atzinumā minētais iebildums tikai daļēji ņemts vērā. 

Anotācijā joprojām ir  norādīts, ka, paredzot jaunu pienākumu, t. i., reģistrēt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, nepieciešams paredzēt arī atbildību.

Piemēram, anotācijas 1.1. sadaļā "Izstrāde" ir sastopams teikums: "Savukārt, paredzot jaunu pienākumu, t. i., reģistrēt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, nepieciešams paredzēt arī atbildību par šī pienākuma nepildīšanu". Arī citviet anotācijā ir atrodami līdzīga rakstura apgalvojumi. Pienākuma esība nav pamats paredzēt administratīvo atbildību. Normas efektivitāte kopumā nedrīkst būt atkarīga no soda esības. 

Lūdzam pārskatīt un precizēt anotāciju atbilstoši Tieslietu ministrijas atzinumā izteiktajam iebildumam. 

-

Pilnveidojams administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums, kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojums, tostarp salīdzinot šos pārkāpumus ar citiem līdzīga rakstura (līdzvērtīgas tiesiskās intereses skarošiem) pārkāpumiem.

1. Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā ir norādīti, kādi administratīvās atbildības kritēriji ir vērtējami. Tāpat ir raksturots to saturs un norādīti avoti, kur vēl detalizētāk ir atklāti vērtējamie kritēriji. Projekta anotācijā turpretī izmantotas divas atšķirīgas kritēriju sistēmas (pēdējā no tām ir jau novecojusi un netiek lietota). Aizliegums paredzēt atbildību par administratīvā akta neizpildīšanu (šajā gadījumā pat nav aktuāls) netiek nošķirts no administratīvā akta prioritātes principa. Mērķa sasniegšanas efektivitāte, kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojums pamatā sastāv no vispārīgām frāzēm, ko tiklab var attiecināt uz jebkuru pārkāpuma regulējumu.

2. Projekta anotācijā norādīts, ka obligāta SIM karšu reģistrācija pastāv vismaz 157 valstīs. Tas pirmšķietami rada iespēju rast salīdzinoši bagātīgu regulējuma piemērošanas prakses, tā efektivitātes pētījumus, kā arī apzināt iespējamās regulējuma nepilnības un šāda pienākumu kritiku. Tāpat vajadzētu būt iespējai identificēt līdzekļus, kā valsts piespiedu kārtā nodrošina šo pienākumu īstenošanu, tostarp galveno uzmanību pievēršot nesodoša rakstura pasākumiem. Projekta anotācijā šāda informācija nav atrodama. Turklāt īpaša uzmanība pievēršama tām ES valstīm, kur šādi pienākumi nav noteikti (piem., vai ir bijuši līdzvērtīgi priekšlikumi, to analīze, tiesu prakse vai juridiski pētījumi).

3. Kā norādīts iepriekšējā atzinumā, viens no būtiskiem aspektiem ir jautājums par to, vai pastāv datos balstīts pamatojums tam, ka šādi regulatīvi pasākumi tiešām nodrošina mērķa sasniegšanu. Neskatoties uz to, ka šāds regulējums ir plaši sastopams, ir apšaubīta pierādītas saiknes esība starp priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju un prettiesiskas rīcības mazināšanos (Mobile Policy Handbook. An insider’s guide to the issues. GSMA, 2024, p. 76). Turklāt, kā to norādījusi Čehijas konstitucionālā tiesa, paradoksāli privātās dzīves ierobežojumi biežāk skar tieši personas, kuras nepiedalās noziedzīgās darbības, nevis tās personas, kuras iesaistās šādās darbībās un vairāk ir ieinteresētas izmantot anonīmus saziņas veidus (Podkowik J., Rybski R., Zubik M., Judicial dialogue on data retention laws: A breakthrough for European constitutional courts? International Journal of Constitutional Law, Volume 19, Issue 5, December 2021, p. 628-1629). 

Vispārējs personas tiesību ierobežojums, balstoties vien uz iespējamu labumu sabiedrībai, nešķiet attaisnojams ne tikai juridiskā aspektā, bet arī iespējamā regulējuma adresātu skatījumā. Ja šāda veida regulējums ir tik plaši izplatīts, tad nevajadzētu būt grūtībām atrast autoritatīvu un pierādījumos balstītu pamatojumu tā efektivitātei un lietderībai.

-

Tieslietu ministrijas 18.06.2025. iebildums ņemts vērā daļēji. 

Proti, anotācijā ir nepieciešams  izvērstāk aprakstīt kā tiks nodrošināta noteikto pienākumu kontrole vai uzraudzība.Atbilstoši 18.06.2025. atzinumā izteiktajam viedoklim administratīvā atbildība nav kontroles vai uzraudzības sastāvdaļa. Ja apsvērumi par regulējuma efektivitāti balstās vien uz iespējamu administratīvo atbildību, taču kontroles vai uzraudzības pasākumi nav paredzēti, tad ir apšaubāma efektīva un atturoša regulējuma esība. Pārkāpumu atklāšanai tādā gadījumā ir vairāk nejaušs vai incidentāls raksturs.
Ar kontrolpirkumu palīdzīgu pienākumu īstenošanu iespējams pārbaudīt tikai daļēji. Turklāt, ja pat kontrolpirkumus veiks gadījumos, kad jau ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem (būtībā tādā gadījumā jau ir uzsākams administratīvā pārkāpuma process), tas neliecina par efektīvas kontroles esību.
Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju. 
 

-

Lūdzam precizēt projektu, norādot, ka tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1.punkta "c" apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu). Paskaidrojam, ka likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" tiek piemērots tikai gadījumos, ja kompetentā iestāde apstrādā personas datus minētā likuma 2. pantā minētajos nolūkos, šī apstrāde ir nepieciešama tās uzdevuma izpildei,personas datu apstrāde ir noteikta ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu. Ņemot vērā, ka ar projektu tiek noteikts, kādus personas datus elektronisko sakaru komersantam, kas nav uzskatāms par kompetento iestādi likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" izpratnē, nepieciešams apstrādāt par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja, minētajai personas datu apstrādei nav piemērojamas likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" prasības.

-

Lūdzam svītrot norādes par likumprojekta atbilstību Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. aprīļa direktīvai (ES) Nr. 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, ņemot vērā, ka direktīva nav tieši piemērojams tiesību akts. Minētas direktīvas prasības ir transponētas ar likumu “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”.

-

Anotācijā ir atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) 2020. gada 30. janvāra spriedumu (ECT) lietā "Breyer pret Vāciju" (pieteikuma Nr. 50001/12), kurā ECT cita starpā uzsvēra, ka datu vākšana pati par sevi nenozīmē automātisku piekļuvi šiem datiem no valsts iestāžu puses – piekļuvei ir noteikti papildu nosacījumi un kontroles mehānismi. Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par konkrētiem kontroles mehānismiem attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzības nodrošināšanu saistībā ar likumprojektā paredzēto regulējumu. Šobrīd anotācijā ir norādīti vienīgi kontroles mehānismi, kas vērsti uz paša pienākuma ievākt datus izpildi, taču nav norādīti mehānismi, kas nodrošinās efektīvu kontroli pār datu izmantošanu, lai novērstu patvaļīgu vai nesamērīgu datu izmantošanu, un nav norādīts, kā valsts iestāžu piekļuve šiem datiem ir pakļauta tiesas vai citas neatkarīgas institūcijas kontrolei. 

-

Likumprojekta anotācijā norādīts: "Līdz ar to likumprojektā paredzētais regulējums kalpos leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, sabiedrības ieguvums būs lielāks, jo tiks savlaicīgi noskaidrotas personas, kas iesaistītas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un palīdzēs tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem ātrāk noskaidrot vainīgās personas pretstatā personas tiesību ierobežojumam – reģistrējot SIM kartes pirkumu." Vēršam uzmanību, ka ne minētajā teikumā, ne arī anotācijas sadaļā par likumprojekta mērķi nav norādīts, kāds konkrēti ir paredzēto pamattiesību (tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību) ierobežojuma mērķis (skat. Satversmes 116.pantu, uz ko ir atsauce arī anotācijā). No anotācijā ietvertās informācijas kopumā secināms, ka likumprojekts vērsts uz valsts un sabiedrības drošības aizsardzību. Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā precīzi norādīt likumprojekta leģitīmo mērķi.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, sniedzot detalizētāku pamatojumu par atsevišķu priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja personas datu iekļaušanu "Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā", ņemot vērā, ka projekts neparedz tiesisko pamatu šādu datu iekļaušanai minētajā reģistrā.

-