Atzinums

MK noteikumu 2.1. apakšpunkta redakcija un tālāk veiktie grozījumi paredz regulēt tikai tādu ielu tirdzniecību un ielu tirdzniecības organizēšanu, kas notiek pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, izslēdzot saskaņošanas nepieciešamību uz privātas zemes izveidotās tirdzniecības vietās.

Šāds regulējums vienā apkaimē vai ielas posmā (piemēram, Jūrmalā, Jomas ielā), vai publiski nozīmīgā vietā var radīt atšķirīgus, nekontrolētus tirdzniecības apstākļus. Pašvaldība nespēs nodrošināt vienotu vides kvalitāti, estētiku un funkcionalitāti, jo regulējums attieksies tikai uz pašvaldībai piederošu teritoriju. Šāds regulējums rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp tirgotājiem, kas atrodas fiziski līdzvērtīgās vietās.
Priekšrocības tiks radītas tirgotājiem uz privātās zemes, kuri nebūs pakļauti atļauju saņemšanas procesam, varēs izvietot tirdzniecību bez saskaņošanas ar pašvaldību, varēs elastīgāk mainīt sortimentu, vizuālo noformējumu un izvietojumu. Papildus tiks radīts risks, ka tirgotāji apzināti izvēlēsies privātās zemes, lai apietu regulējumu, tādējādi deformējot tirgu.

Pašvaldībai, saskaņā ar Pašvaldību likumu ir pienākums rūpēties par sabiedrisko kārtību, teritorijas attīstību un vides kvalitāti – regulēt saimniecisko darbību publiskajai telpai būtiskās vietās.
Ja pašvaldībai nav tiesību saskaņot tirdzniecību arī privātajā zemē publiski pieejamās vietās, tad tiek būtiski sašaurinātas pašvaldības reālās iespējas pārvaldīt savu teritoriju; pašvaldības loma tiek reducēta līdz formālam zemes īpašniekam, nevis teritorijas attīstības pārvaldītājam.

Pašvaldības teritorijas plānojums, lokālplānojumi un tematiskie plāni nosaka funkcijas, apbūves intensitāti, izmantošanas ierobežojumus.
Ja tirdzniecība privātajā zemē nav saskaņojama, var tikt ignorēti plānošanas dokumentu mērķi; tirdzniecība var attīstīties vietās, kur tā nav paredzēta vai ir nevēlama (piemēram, klusajās dzīvojamās zonās).

Priekšlikums saglabāt līdzšinējo prasību atļaujas nepieciešamībai, lai veiktu tirdzniecību gan uz pašvaldībai piederošā, gan privātpersonai piederošā publiskā ārtelpā.

-

Svītrojot 2.4. apakšpunkta redakciju, pastiprinās riski tirgus deformācijai, sakarā ar 8. punktā noteikto pašvaldības kompetenci attiecībā uz  pašvaldībai piederošo publisko ārtelpu - proti, pašvaldība turpmāk būs tiesīga noteikt tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, radot tirgus nevienlīdzību vienā konkrētā teritorijā, piemēram, Jūrmalā, Jomas ielā, kuras pieguļošās teritorijas lielākoties ir privāti īpašumi.
Papildus piebilstam, ka svītrojot 2.4. apakšpunktu rodas situācija, kurā vienā teritorijā, ik pēc 5 metriem ir dažāda tirgus būtība, sakarā ar atšķirīgiem nosacījumiem.

-

papildināt ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:
"3.¹ Par tirdzniecību, kas plānota privātpersonām piederošas teritorijas publiskajā ārtelpā, tirdzniecības dalībniekam vai tirdzniecības organizatoram vismaz piecas darba dienas pirms plānotās tirdzniecības rakstveidā jāinformē pašvaldība par tirdzniecības norises adresi, datumu un laika periodu.";

Iebildums.
Pašvaldībai, saskaņā ar Pašvaldību likumu ir pienākums rūpēties par sabiedrisko kārtību, teritorijas attīstību un vides kvalitāti – regulēt saimniecisko darbību publiskajai telpai būtiskās vietās.
Ja pašvaldībai nav tiesību saskaņot tirdzniecību arī privātajā zemē publiski pieejamās vietās, tad tiek būtiski sašaurinātas pašvaldības reālās iespējas pārvaldīt savu teritoriju; pašvaldības loma tiek reducēta līdz formālam zemes īpašniekam, nevis teritorijas attīstības pārvaldītājam.
Pašvaldības teritorijas plānojums, lokālplānojumi un tematiskie plāni nosaka funkcijas, apbūves intensitāti, izmantošanas ierobežojumus.
Ja tirdzniecība privātajā zemē nav saskaņojama, var tikt ignorēti plānošanas dokumentu mērķi; tirdzniecība var attīstīties vietās, kur tā nav paredzēta vai ir nevēlama (piemēram, klusajās dzīvojamās zonās).

Priekšlikums 
Izteikt 3.¹ šādā redakcijā:
“3.¹ Ja tirdzniecība plānota privātpersonām piederošas teritorijas publiskajā ārtelpā, tirdzniecības dalībniekam vai tirdzniecības organizatoram:
     3.¹1. vismaz piecas darba dienas pirms plānotās tirdzniecības rakstveidā par to jāinformē pašvaldība, norādot tirdzniecības norises adresi, datumu un laika periodu;
     3.¹2. jānodrošina tirdzniecības vietas vai tirdzniecības organizēšanas vietas izvietojuma un vizuālās kvalitātes atbilstība uz šo noteikumu 8.9. apakšpunktā ietvertā pilnvarojuma pamata izdotajos pašvaldības domes saistošajos noteikumos minētajām prasībām.”

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes pamatojums: arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošana ir nodrošināma visā pilsētvidē, piemērojot vienlīdzības principu visiem tirdzniecības dalībniekiem publiskajā ārtelpā neatkarīgi no tirdzniecības vietas atrašanās vai īpašuma formas. Ietekme uz publisko ārtelpu nemainās no īpašuma piederības formas.
Tāpēc tirdzniecības vietas vizuālās prasības publiskajā ārtelpā neatkarīgi no īpašuma piederības jāattiecina uz visām tirdzniecības vietām. Būtiski, lai neveidotos situācija, kad tirdzniecības vietām, kuras atrodas viena otrai tuvumā uz privātās zemes un pašvaldības zemes, būtu pilnīgi atšķirīga vizuālā risinājuma kvalitāte.

-

svītrot 8.4. apakšpunktu;

Iebildums.
Svītrojot 8.4. apakšpunkta redakciju, pastiprinās iepriekšminētais par publiskās telpas estētiku, kas kopējam pilsētas tēlam ir ļoti svarīga un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības gadījumā, kas ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietām jābūt estētiskām, modernām un atbilstošām pilsētas tēlam, atbilstot noteiktajām vadlīnijām. 

Priekšlikums saglabāt līdzšinējo noteikumu apakšpunktu. 
 

-

izteikt 8.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.6. gadījumus un nosacījumus, kad tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu un tās pieļaujamo apmēru, izņemot gadījumus, kad ielu tirdzniecība notiek tematiskos gadatirgos, valsts mēroga publiskos pasākumos un paaugstināta riska pasākumos. Tirdzniecības dalībniekam, kurš atbilst šo noteikumu 7. punktam, vienlaikus netiek piemērota pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās un maksa par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu. Tirdzniecības dalībniekam, kurš atbilst šo noteikumu 7. punktam, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa nedrīkst pārsniegt pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto nodevas apmēru par tirdzniecību publiskās vietās.";

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iebildums
Anotācijā identificētā problēmsituācija attiecībā uz 7. punktā minēto preču grupu tirgotāju dalību tirgū ir pamatota, tomēr vienlaikus iebilstam, ka tirdzniecības dalībniekam, kas pārdod šo noteikumu 7. punktā minētās preces, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa tiktu noteikta atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam nodevas apmēram par tirdzniecību publiskās vietās.
Šāda pieeja ir neatbalstāma, jo tirdzniecības organizatora maksa ir saistīta ar konkrēta pasākuma vai tirdzniecības vietas organizēšanas izmaksām un tirgus apstākļiem, līdz ar to tās apmēra piesaiste pašvaldības nodevai neatspoguļo faktiskās izmaksas un var radīt nesamērīgus ierobežojumus. Turklāt pašvaldību noteikto nodevu apmēri būtiski atšķiras, jo tie tiek diferencēti, ņemot vērā konkrētās teritorijas, prioritātes un regulējuma pieeju, nevis kā atsauce privātā sektora pakalpojumu cenai. Līdz ar to vienota piesaiste šiem apmēriem var radīt nevienlīdzīgu attieksmi un tirgus nevienlīdzību dažādās pašvaldībās.
Ņemot vērā minēto, pašvaldība aicina pārskatīt regulējumu, atsakoties no tirdzniecības organizatora maksas piesaistes pašvaldības nodevas apmēram vai paredzot alternatīvu – ekonomiski pamatotu maksas noteikšanas mehānismu.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības viedoklis
Noteikumu 8. punkta regulējums paredz deleģējumu pašvaldībām. Savukārt 8.6. apakšpunkta pēdējie divi teikumi vairs nav attiecināmi uz deleģējumu pašvaldībām, bet gan uz tirdzniecības organizatora tiesībām un pienākumiem. Nav skaidrs arī, vai pirmajā teikumā noteiktie izņēmuma gadījumi ir attiecināmi arī uz šajā apakšpunktā otrajā un trešajā teikumā noteikto.
Analizējot apakšpunkta trešajā teikumā noteikto, gadījumos, kad pašvaldības saistošajos noteikumos būs noteikts atbrīvojums no pašvaldības nodevas, tirdzniecības organizators nevarēs tirdzniecības dalībniekam piemērot nekādu maksu par tirdzniecības nodrošināšanu. Ja tirdzniecības organizators nevarēs nodrošināt ar tirdzniecības organizēšanu saistītās izmaksas, tas veicinās šo noteikumu 7. punktā minēto tirdzniecības dalībnieku izstumšanu no tirdzniecības dalībnieku saraksta.

Priekšlikums precizēt 8.6. apakšpunkta redakciju tā, lai būtu nepārprotami skaidrs uz ko ir attiecināmi šī apakšpunktā pirmajā teikumā noteiktie izņēmuma gadījumi, vai tie ir attiecināmi arī uz pirmo un otro teikumu.
Papildināt apakšpunkta trešo teikumu ar atrunu, ka izņemot gadījumos, kad pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts atbrīvojums no pašvaldības nodevas:
“..Tirdzniecības dalībniekam, kurš atbilst šo noteikumu 7. punktam, tirdzniecības organizatora noteiktā maksa nedrīkst pārsniegt pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto nodevas apmēru par tirdzniecību publiskās vietās, izņemot gadījumus, kad pašvaldības nodeva saistošajos noteikumos tirdzniecības dalībniekam nav noteikta vai ir noteikts atbrīvojums no pašvaldības nodevas.”

Papildināt noteikumu projekta 23. punktu ar apakšpunktu vai apakšpunktiem, ietverot precizētu redakciju atbilstoši augstāk minētajam par 8.6. apakšpunkta otro un trešo teikumu, kas attiecināms uz tirdzniecības organizatora atbildību.

-

svītrot 15.4. apakšpunktu;

Iebildums. 
Prasība saņemt tirdzniecības atļauju arī uz privātas zemes un saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nodrošina tiesisko skaidrību par nekustamā īpašuma izmantošanu un īpašuma tiesību ievērošanu, kā arī novērš situācijas, kurās tirdzniecības objekti tiek izvietoti bez īpašnieka piekrišanas. Praktiskā līmenī tas ir īpaši svarīgi vietās, kur nekustamajiem īpašumiem ir vairāki īpašnieki, piemēram, Jomas ielā – kultūrvēsturiskajā centrā, kur īpaši svarīgi saglabāt publisko ārtelpu un kultūrvēsturisko vidi.
Oficiāla un uzrādāma saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kalpo kā garantija, ka tirdzniecība tiek veikta tiesiski pamatoti, īpašnieka piekrišanas ietvaros, un nodrošina tiesisko skaidrību par zemes izmantošanu, jo citādāk nav iespējams pārliecināties, vai tirdzniecības vieta nav izvietota patvaļīgi. Ne vienmēr pašvaldībai ir pieejama sasniedzama informācija par īpašnieku, lai ar tiem sazinātos un noskaidrotu, vai tirdzniecības darbība ir saskaņota.

Piemēram, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība saskaras ar situāciju, kur tiek uzstādīts ievērojams skaits kafijas automātu, saskaņojuma prasību neievērošana var radīt nekontrolējamu situāciju, apdraudēt īpašuma tiesības un traucēt publiskās ārtelpas kārtību. Tādējādi 15.4. un 19.5. apakšpunktu ievērošana nodrošina gan īpašnieku interešu aizsardzību, gan sakārtotu, drošu un tiesiski pamatotu tirdzniecības organizāciju.

Priekšlikums saglabāt līdzšinējo prasību saskaņojuma iesniegšanai ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vienlaikus saglabājot 2.1. un 2.4. apakšpunktu līdzšinējo redakciju.

-

svītrot 19.5. apakšpunktu;

Iebildums. 
Prasība saņemt tirdzniecības atļauju arī uz privātas zemes un saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nodrošina tiesisko skaidrību par nekustamā īpašuma izmantošanu un īpašuma tiesību ievērošanu, kā arī novērš situācijas, kurās tirdzniecības objekti tiek izvietoti bez īpašnieka piekrišanas. Praktiskā līmenī tas ir īpaši svarīgi vietās, kur nekustamajiem īpašumiem ir vairāki īpašnieki, piemēram, Jomas ielā – kultūrvēsturiskajā centrā, kur īpaši svarīgi saglabāt publisko ārtelpu un kultūrvēsturisko vidi.
Oficiāla un uzrādāma saskaņojuma saņemšana no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kalpo kā garantija, ka tirdzniecība tiek veikta tiesiski pamatoti, īpašnieka piekrišanas ietvaros, un nodrošina tiesisko skaidrību par zemes izmantošanu, jo citādāk nav iespējams pārliecināties, vai tirdzniecības vieta nav izvietota patvaļīgi. Ne vienmēr pašvaldībai ir pieejama sasniedzama informācija par īpašnieku, lai ar tiem sazinātos un noskaidrotu, vai tirdzniecības darbība ir saskaņota.

Piemēram, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība saskaras ar situāciju, kur tiek uzstādīts ievērojams skaits kafijas automātu, saskaņojuma prasību neievērošana var radīt nekontrolējamu situāciju, apdraudēt īpašuma tiesības un traucēt publiskās ārtelpas kārtību. Tādējādi 15.4. un 19.5. apakšpunktu ievērošana nodrošina gan īpašnieku interešu aizsardzību, gan sakārtotu, drošu un tiesiski pamatotu tirdzniecības organizāciju.

Priekšlikums saglabāt līdzšinējo prasību saskaņojuma iesniegšanai ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vienlaikus saglabājot 2.1. un 2.4. apakšpunktu līdzšinējo redakciju.

-

papildināt ar 15.5.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.5.¹ pēc pašvaldības pieprasījuma saskaņojums ar konkrētās pašvaldības teritorijas valdītāju vai apsaimniekotāju un tirdzniecības dalībnieku par teritorijas sakopšanu pēc tirdzniecības;️";

Priekšlikums
Izteikt šo apakšpunktu analoģiski 19.5.1 apakšpunkta redakcijai:
“15.5.¹ pēc pašvaldības pieprasījuma saskaņojums ar attiecīgās pašvaldības teritorijas valdītāju vai apsaimniekotāju par teritorijas sakopšanu pēc tirdzniecības;”

-