Atzinums

Saistībā ar informatīvajā ziņojumā piedāvātā risinājuma, kas paredz saskaņošanas procedūras aizstāšanu ar nekustamā īpašnieka informēšanu, lūdzam sniegt detalizētu izvērtējumu jauna īpašuma tiesību aprobežojuma ieviešanā to vērtējot kopsakarā ar personas tiesībām uz īpašumu. Vērtējot minētā aprobežojuma nepieciešamību, lūdzam iekļaut arī skaidrojumu vai šāds aprobežojums būs ierakstāms arī zemesgrāmatā, kā arī vai tas ietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši spēkā esošam normatīvajam regulējumam, pirms iekārtu uzstādīšanas ir jāveic būves tehniskā apsekošana un jāizstrādā attiecīgā būvniecības ieceres dokumentācija. VAS "Valsts nekustamie īpašumi (turpmāk - VNĪ) pārvaldot valsts nekustamos īpašumus,ir saskārusies ar situāccijām, kur iekārtu uzstādītājs veicis vizuālo būves konstrukciju apsekošanu, bet nav veicis padziļinātu konstrukciju izpēti, lai noteiktu vai konstrukciju nestspēja ir pietiekama un nav jāparedz konstrukciju pastiprināšana.
Tā kā būvniecības iecere ir jāskaņo ar ēkas īpašnieku, tad īpašniekam ir iespēja pieprasīt detalizētu jumta konstrukciju izpētes atzinumu, un pārliecināties, ka jumta konstrukciju nestspēja ir pietiekama un piemērota iekārtu uzstādīšanai, kā arī pēc iekārtu uzstādīšanas tiks saglabāta projektētā būves mehāniskā stiprība un stabilitāte.
Piemēram, VNĪ ir veicis Elizabetes iela 2, Rīgā, jumta konstrukciju padziļinātu izpēti. Jumta konstrukcijas nav ar pietiekamu nestspēju līdz ar to jumta konstrukcijas var iebrukt, ņemot vērā, ka bāzes stacija rada ievērojamu papildus slodzi uz jumta konstrukcijām. Ņemot vērā  minēto, lūdzam izvērtēt pamatotību skaņošanas procesa aizvietošanai ar īpašnieku informēšanu par iekārtu uzstādīšanu, ņemot vērā arī īpašnieka atbildību par īpašuma drošu ekspluatāciju un nestspējas aprēķinu veikšanu.
 

-

Informatīvajā ziņojumā rosināts atteikties no nomas  maksas piemērošanas elektronisko sakaru infrastruktūrai, tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu. Tomēr informatīvajā ziņojumā nav sniegts skaidrojums kā šis samērīgums tiks nodrošināts un atlīdzība aprēķināta. 
Vērtējot nomas maksas aizstāšanu ar vienreizēju atīdzību būtu jāņem vērā arī šādi apstākļi:
1) elektronisko sakaru infrastruktūras ( tai skaitā arī elektronisko sakaru bāzu staciju) iekārtu (turpmāk - iekārtas) izvietošanai tiek iznomātas ne vien jumta platības, koplietošanas telpu daļas, bet arī atsevišķas norobežotas telpas, proti, nomas objekti, kuri būtu iznomājami jebkuram citam nomas pretendentam;
2)  iekārtām ir veicama apkope un remonta darbi un nekustamā īpašuma īpašniekam/pārvaldītājam ir jānodrošina iekārtu īpašniekam piekļuve iekārtām, proti, tiek patērēts darba spēka resurss;
3) iekārtu izvietošana uz ēku/būvju jumtiem rada papildu slodzes, kādas būvējot ēkas/būves nav bijušas paredzētas, proti, palielināta pastāvīgā lietderīgā slodze uz būvkonstrukcijām, it īpaši uz jumta nesošajām konstrukcijām, līdz ar to ziemas periodos, ņemot vērā, ka  pieļaujamais sniega segas biezums ir pieļaujams daudz mazāks,  ēku/būvju īpašniekiem/pārvaldītājiem  ekspluatācijas laikā rada papildus regulāras izmaksas;
4) nekustamais īpašums var tik atsavināts arī citai personai, kura nav šīs vienreizējās attlīdzības saņēmēja.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt vai papildus tam, ka Rīgas domes noteiktās nomas maksas ir nav ekonomiski lietderīgas plānveidīga platjoslas mobilo sakaru pārklājuma attīstības ieviešanai, ir kāds cits risinājums bez nomas maksas aizstāšanas ar vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma aprobežojumu, proti, vai izvērtēta cita nomas maksas apmēra aprēķināšanas kārtības noteikšana.


 

-

Ievērojot informatīvajā ziņojumā norādīto par plāniem atteikties no publiskās mantas nomas tiesību institūta un aizvietot to ar vienreizēju maksu par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, lūdzam ņemt vērā, ka paredzamajai vienreizējai atlīdzībai par valsts vai pašvaldības īpašumā esošo  nekustamo īpašumu izmantošanu ir jābūt tādai, kas atbilst atlīdzībai, kas par šo īpašuma izmantojumu tiktu maksāta tirgus apstākļos. Vēršam uzmanību, ka tikai tādas atlīdzības noteikšana, kas atbilst tirgus nosacījumiem, izslēdz potenciālu komercdarbības atbalsta sniegšanas risku - šajā gadījumā elektronisko sakaru komersantam. Attiecīgi lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot, kā tiks nodrošināta tādas atlīdzības noteikšana, kas atbilst tirgus cenai vai alternatīvi, ja atlīdzība tiek noteikta zemāka kā tirgus cena, kā Satiksmes ministrija plāno nodrošināts sniegtā komercdarbības atbalsta saderīgumu ar ES iekšējo tirgu.

 

-

Kopsakarā iebildumu par 2.2.punktu, arī par šo plānoto vienreizējo atlīdzību lūdzam ņemt vērā, ka tai ir jābūt tādai, kas atbilst atlīdzībai, kas par īpašuma izmantojumu tiktu maksāta tirgus apstākļos. Vēršam uzmanību, ka tikai tādas atlīdzības noteikšana, kas atbilst tirgus nosacījumiem, izslēdz potenciālu komercdarbības atbalsta sniegšanas risku - šajā gadījumā elektronisko sakaru komersantam. Attiecīgi lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot, kā tiks nodrošināta tādas atlīdzības noteikšana, kas atbilst tirgus cenai vai alternatīvi, ja atlīdzība tiek noteikta zemāka kā tirgus cena, kā Satiksmes ministrija plāno nodrošināt sniegtā komercdarbības atbalsta saderīgumu ar ES iekšējo tirgu.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.1.apakšpunktu Elektronisko sakaru likuma 28.panta septīto daļu paredzēts paplašināt, tajā paredzot Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, un saskaņā ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.7.apakšpunktu, ja puses nevar vienoties par atlīdzības apmēru, tad to nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
Lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar skaidrojumu pēc kādiem principiem tiks aprēķināts Ministru kabineta noteiktais vienreizējais atlīdzības apmērs (lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju par plānoto atlīdzības apmēra aprēķināšanas kārtību).

-

Lūdzam ņemt vērā, ka paredzamajai vienreizējai atlīdzībai par valsts vai pašvaldības īpašumā esošo  nekustamo īpašumu izmantošanu ir jābūt tādai, kas atbilst atlīdzībai, kas par šo īpašuma izmantojumu tiktu maksāta tirgus apstākļos. Vēršam uzmanību, ka tikai tādas atlīdzības noteikšana, kas atbilst tirgus nosacījumiem, izslēdz potenciālu komercdarbības atbalsta sniegšanas risku - šajā gadījumā elektronisko sakaru komersantam. Attiecīgi lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot, kā tiks nodrošināta tādas atlīdzības noteikšana par valsts vai pašvaldības īpašumā esošo  nekustamo īpašumu izmantošanu, kas atbilst tirgus cenai. Alternatīvi, ja atlīdzība tiek noteikta zemāka kā tirgus cena, lūdzam norādīt, kā Satiksmes ministrija plāno nodrošināt sniegtā komercdarbības atbalsta saderīgumu ar ES iekšējo tirgu.

-

Atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.8.apakšpunktam paredzēts sagatavot grozījumus Elektronisko sakaru likumā, iekļaujot prasību, ka, nododot publiskas personas nekustamo īpašumu lietošanai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas mērķim, netiek attiecināti publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas jomas normatīvie akti.
Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) 1.pantu šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā ir ietverti vispārīgie nosacījumi par publiskas personas pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai ar mantu jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Vienlaikus saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmo daļu publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Ņemot vērā minēto nevaram piekrist Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.8.apakšpunktā paredzēto grozījumu veikšanai. Lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.8.apakšpunktu svītrot un veikt attiecīgus precizējumus arī informatīvajā ziņojumā.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 53. un 55.pantā norādītajam, valsts atteikšanās no tai piekrītošiem ienākumiem par labu saimnieciskās darbības veicējiem ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, saskaņā ar kādu komercdarbības atbalsta regulējumu Satiksmes ministrija plāno šo atbalsta pasākumu elektronisko sakaru komersantiem ieviest.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 53. un 55.pantā norādītajam, valsts atteikšanās no tai piekrītošiem ienākumiem par labu saimnieciskās darbības veicējiem ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu, saskaņā ar kādu komercdarbības atbalsta regulējumu Satiksmes ministrija plāno šo atbalsta pasākumu elektronisko sakaru komersantiem ieviest.

-