Atzinums

Par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”

Biedrība “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” (turpmāk – LSBA) ir iepazinusies un sniedz savu viedokli par atkārtotai saskaņošanai nodoto precizēto likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 23-TA-890) 2023. gada 31. jūlija redakciju (turpmāk – Likumprojekts). Konstatējams, ka LSBA iepriekš paustie iebildumi un priekšlikumi nav ņemti vērā. LSBA norāda, ka tos uztur.
Likumprojektā nav ietverts regulējums attiecībā uz licencēm, to pārreģistrēšanu, kā arī pašvaldību tiesībām, kura apspriešana bija paredzēta Finanšu ministrijas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. iekļauto uzdevumu izpildes darba grupā (turpmāk – Darba grupa) izskatāmo jautājumu plānā, taču netika organizēta.
Kā norādīts Likumprojekta anotācijā, LSBA vērš uzmanību, ka viens no Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktajiem sasniedzamajiem politikas rezultātiem ir “Atbildīga un godīga uzņēmējdarbības vide”. Cita starpā kā rezultatīvais rādītājs ir definēta uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, t.sk. administratīvā sloga mazināšana, centralizējot lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanu (% samazinājums informācijas pieprasījumiem pašvaldībām un pārsūdzēto lietu skaits tiesās). Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. marta lēmumu (prot. Nr. 13 38. §) Finanšu ministrija precizēja Pamatnostādņu darba plānu, svītrojot 3. rīcības virziena 1. uzdevumu. LSBA vairākkārtīgi ir norādījusi, ka uzskata šo izmaiņu par būtisku, kā arī par tādu, kas var radīt ievērojamu ietekmi uz komersantu spēju izpildīt Pamatnostādnēs paredzētās prasības, daļa no kurām prasa nozīmīgas investīcijas. LSBA ieskatā būtu bijis jāseko grozījumiem arī Pamatnostādnēs, no jauna pārvērtējot visu paredzēto uzdevumu kompleksu. 
LSBA lūdz nodrošināt pilnvērtīgu diskusiju par sabalansētu iespējamo azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma regulējumu, ņemot vērā Pamatnostādnēs ietvertās atziņas un līdzšinējo pieredzi.
Kā zināms, jau šobrīd, neievērojot labas likumdošanas principu, azartspēļu regulējumā ir ieviests haoss, ko apliecina Latvijas Republikas Satversmes tiesā ierosinātās lietas[1], kā arī vēl citu pašvaldību (kopā 17) mēģinājumi izprast Azartspēļu un izložu likuma 2021. gada 15. aprīļa grozījumus, saskaņā ar kuriem likuma 41. panta otrā daļa papildināta ar 11. punktu, paredzot pašvaldībām tiesības pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt pašvaldības vietas vai teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles.
LSBA neizslēdz iespējamību, ka sabiedrības viedokli un interešu izvērtējumu, kā arī pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim varētu izvērtēt arī pašas pašvaldības, taču atgādina, ka likuma “Par izlozēm un azartspēlēm”, kas bija spēkā līdz 31.12.2005.[2], 20. pantā bija noteikts, ka pašvaldības var noteikt teritorijas, kurās nedrīkst atrasties azartspēļu nami (šāda norma bija spēkā jau kopš 1994. gada). Kā atspoguļots Azartspēļu un izložu likuma anotācijā[3], “pie šāda regulējuma ļoti nevienādi tika īstenota pašvaldību loma azartspēļu biznesa regulēšanā. Katrā no pašvaldībām, kura īstenoja minētās tiesības (15 pašvaldības), izvirzītie kritēriji ierobežojumu noteikšanai bija atšķirīgi un mainīgi.” Ievērojot minēto, nav pieļaujama situācijas atkārtošanās.
LSBA ir izstrādājusi savus priekšlikumus grozījumiem likumā, ņemot vērā:
šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu un tā piemērošanas praksi;
pašvaldību pausto nostāju;
Pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus, kas ietekmēs azartspēļu pieejamību;
Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas sniegtos priekšlikumus;
Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2022-13-05[4] un citus judikatūras nolēmumus;
citu Eiropas Savienības dalībvalstu (atsevišķi izvērtēts Igaunijas[5]) normatīvo regulējumu.
41. pantā:
papildināt otrās daļas 1. punktu aiz vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldības”;
papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:
“12) sociālās aprūpes un sociālo pakalpojumu iestādēs;
13) sporta objektos;
14) publiskos spēļu un rekreācijas laukumos.”
42. pantā:
izslēgt trešās daļas pēdējo teikumu;
papildināt ar trešo prim daļu šādā redakcijā:
“(31) Pašvaldības atļauja nav nepieciešama azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai:
trīs, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās;
konferenču centros;
ēkās, kurās azartspēļu organizētājs ir vienīgais īpašnieks vai nomnieks;
telpās biznesa centros un tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses, ja šajās ēkās nav dzīvokļu.”
papildināt desmito daļu ar vārdiem “pamatojot aizliegumu ar konkrētās vietas vai teritorijas specifiskajām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu.”
Likumprojekta 7. un 10. pants, kas paredz prasību kazino spēļu galdus un totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietā esošās likmju pieņemšanas iekārtas ekspluatēt tikai saslēgtas tīklā vienotajā izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju:
LSBA vērš uzmanību, ka vēl nav rasta skaidrība attiecībā uz tehniskajām iespējām šīs prasības izpildīt, jo tās ir atkarīgas no datiem, ar kādiem būs jāapmainās ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju.
LSBA 2022. gada 15. martā sniegtajā viedoklī norādīja:
“Atbilstoši 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 821 “Noteikumi par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamiem datiem un to apmaiņas kārtību” vienotajā sistēmā par katru azartspēļu automātu tiek iekļauta pamatinformācija par azartspēļu automātu, finanšu dati un vēsturiskie notikumi, kuri tiek reģistrēti pēc notikuma laika (datums, laiks).
LSBA atkārtoti lūdz konkretizēt jau šobrīd (aprakstot arī likumprojekta anotācijā), kādus datus, kādā režīmā un formātā atkarībā no azartspēļu iekārtu specifikas plānots pieprasīt no azartspēļu organizētājiem un noteikt garāku pārejas periodu šajos pantos prasību īstenošanai.”
Likumprojekta 11. pants:
Likumprojekts paredz pienākumu azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai notiek pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas, izņemot totalizatoru un likmju pieņemšanas vietas, ja totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vieta ir konstruktīvi nodalīta no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas un kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta telpa.
Pamatnostādņu 1. rīcības virziena 22. uzdevums paredz normatīvajā regulējumā noteikt pienākumu azartspēļu un izložu organizētājiem nodalīt ēdināšanas sniegšanas pakalpojumu. LSBA norāda, ka tās biedru azartspēļu organizēšanas vietās ir ievērotas Azartspēļu un izložu likuma, kā arī būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. Būtiski arī precizēt, ka saskaņā ar NACE (2. redakcija) nodaļā “Ēdināšanas pakalpojumi” neietilpst tādu pārtikas produktu pārdošana, kuri nav pašražoti pārtikas produkti un kurus neuzskata par gataviem ēdieniem. Attiecīgi Pamatnostādņu uzdevuma tvērums nav paplašināms uz visu pārtikas produktu[6] apriti.
Savukārt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas pārsvarā atrodas sporta bāros. Derību likmju pieņemšana ir saistīta ar sporta pasākumu skatīšanos, līdz ar to nodalīšana no vietas, kur tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi, rada būtiskas izmaiņas līdz šim ierastā izklaides veida izpildījumā.
LSBA aicina ņemt vērā Ekonomikas ministrijas iebildumu (izziņas 13. punkts) un lūdz anotācijā detalizētāk skaidrot, kā pienākums kontrolēt un nepieļaut patērētāju līdzi paņemtās pārtikas vai dzērienu ienešanu un patērēšanu spēļu zālēs, ir nodrošināms. LSBA uzskata, ka tādu pārtikas produktu kā košļājamā gumija vai ūdens ienešanas un patērēšanas kontrole uzliek nesamērīgu slogu azartspēļu komersantiem, turklāt iespējamais sods, ko azartspēļu komersants – juridiska persona var saņemt par apmeklētāja ­– fiziskas personas negodprātīgu rīcību, apzināti un ar viltu pārkāpjot Likumprojektā noteiktās prasības attiecībā uz pārtikas patērēšanu spēļu zālē, var būt vienlīdz nesamērīgs.
Attiecībā uz Likumprojektā paredzēto prasību konstruktīvi nodalītu telpu, kurā paredzēta ēdināšana, turklāt ēkas tehniskās inventarizācijas plānā to atzīmēt kā konstruktīvi nodalītu telpu, LSBA pauž viedokli, ka šī prasība uzliek nesamērīgu slogu ne vien azartspēļu komersantiem, bet arī citām iesaistītajām pusēm, tostarp pašvaldību būvvaldei. Telpu pārbūves un saskaņošanas process būvvaldē ir laikietilpīgs un nereti neparedzams, prasa papildu finanšu līdzekļus un cilvēkresursus gan komersantu, gan būvvaldes pusē, turklāt Likumprojektā noteikto mērķu sasniegšanu iespējams realizēt ar citiem, mazāk birokrātiskiem soļiem. Latvijā uz šī gada jūniju strādā 205 spēļu zāles, 3 kazino un 83 totalizatora punkti – ja visām ēkām, kurās tiek organizētas azartspēles, nāksies veikt attiecīgos būvdarbus un iegūt būvvaldes saskaņojumu, tas apgrūtinās būvvaldes darbu – īpaši Rīgā, kur atrodas lielākais spēļu zāļu skaits Latvijā, un līdz ar to kavēs citu būvdarbu norisi un objektu nodošanu ekspluatācijā.
Ievērojot minēto, LSBA atkārtoti lūdz papildināt likuma 36. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
“(9) Azartspēļu organizētājs nodrošina, ka telpas, kurās tiek spēlētas azartspēles, izņemot  totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas, un sniegts ēdināšanas pakalpojums, savā starpā ir nodalītas. Telpā, kurā tiek spēlētas azartspēles, atļauta bezalkoholisko dzērienu, kā arī fasēto uzkodu tirdzniecība patērēšanai uz vietas.”
Likumprojekts paredz pienākumu azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai notiek pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.
Ievērojot minēto, LSBA lūdz noteikt garāku pārejas periodu, izsakot normu šādā redakcijā:
“42. Grozījumi šā likuma 36. panta devītajā daļā stājas spēkā 2025.gada 1.maijā.”
Likumprojekta 13. pants (grozījumi likuma 37. panta pirmās daļas 3. punktā):
LSBA uztur savu Finanšu ministrijai 2022. gada 15. martā sniegto viedokli:
37. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka azartspēļu organizētājam jānodrošina tas, lai šajās telpās (azartspēļu organizēšanas vietās) neiekļūtu personas, kuras nav sasniegušas 21 gadu vecumu. Savukārt 89. panta astotajā daļā definētais administratīvais pārkāpums ir personas, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu, ielaišana azartspēļu organizēšanas vietā vai pieļaušana, ka tā piedalās azartspēļu organizētāja piedāvātajās azartspēlēs.
Pamatnostādnes paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Piedāvātās redakcijas tvērums ir plašāks un var tikt attiecināts uz jebkuru personu, kura atrodas azartspēļu organizēšanas vietā, tai skaitā darbinieku, piegādātāju, kontrolējošo institūciju darbinieku.
Lai gan šāds formulējums ir arī šobrīd spēkā esošajā Azartspēļu un izložu likuma redakcijā, ņemot vērā, ka situācija, kad azartspēļu organizēšanas vietā atrodas pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu, var rasties, LSBA lūdz:
izteikt 37. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
“3) tas, lai šajās telpās neiekļūtu nepilngadīgas personas un azartspēļu vietas apmeklētāju vidū nebūtu personas, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu;”
izteikt 89. panta astoto daļu šāda redakcijā:
“(8) Par nepilngadīgas personas ielaišanu azartspēļu organizēšanas vietā vai pieļaušanu, ka azartspēļu organizētāja piedāvātajās azartspēlēs piedalās persona, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai tūkstoš četrsimt naudas soda vienību apmērā.”
Likumprojekta 16. pants (grozījumi likuma 41. pantā):
papildināt piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
“Vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietas publiskās ārtelpas un skatlogu noformējumam, kā arī atļauto tekstu vai grafisko elementu izmantošanu preču zīmju un izkārtņu veidošanā, nosaka Ministru kabinets.”
Pamatnostādnēs skaidrots, ka šādam risinājumam ir saskatāmas divas priekšrocības:
- novērsts azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošais izskats;
- veicināta vienveidīga tiesību normu piemērošana, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.
LSBA uztur priekšlikumu normas tvērumā iekļaut arī izlozes biļešu tirdzniecības vietas. Izlozes var izraisīt tādu pašu atkarību kā “klasiskās” azartspēles[7], attiecīgi nav pamatoti izložu regulējumu nošķirt no pārējo azartspēļu regulējuma. Turklāt jāņem vērā izložu plašā pieejamība – izlozes biļetes var iegādāties pat lielveikalu kasēs – kopā gandrīz 1000 tirdzniecības vietās[8]. Veselības ministrijas pētījumā par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā[9] ietvaros aptaujāto cilvēku vairākums (65%) ir piekrituši, ka Latvijā ir pārāk daudz vietu, kur iegādāties loterijas kuponus vai biļetes.
papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Azartspēles ir aizliegts organizēt laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derību organizēšanu likmju pieņemšanas iekārtās.”
LSBA lūdz noteikt papildu izņēmumu – pokera turnīrus, izsakot šo normu šādā redakcijā:
“(7) Azartspēles ir aizliegts organizēt laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derību organizēšanu likmju pieņemšanas iekārtās un pokera turnīrus.”
Pokera turnīrs ir sacensība starp spēlētājiem, kam nav noteiktas laika robežas un tā ilgums atkarīgs no spēlētāju skaita un viņu lēmumiem spēles laikā. Nav iespējams nedz noteikt noteiktu turnīra ilgumu, nedz spēlētājiem ir iespēja izstāties no spēles un pēc tam to atkal atsākt. Tā ir kolektīva sacensība uz dalībnieka izslēgšanas no spēles principa. Kad dalībnieks zaudē visus savus sākotnēji saņemtos turnīra čipus, tas izstājas no spēles.  Uzvarētājs ir tas, kas beigās ir ieguvis visus čipus no pārējiem dalībniekiem. Šī iemesla dēļ nav iespējams turnīru pārtraukt un pēc tam atkal atsākt pēc pārtraukuma, kā tas ir iespējams kazino gadījumā, kur spēlētājs spēlē individuāli. LSBA informē, ka pokera spēles bez apstājas vai pārtraukuma var ilgt pat vairāk nekā diennakti – tā, piemēram, viena no ilgākajām pokera spēlēm ilgusi gandrīz piecas dienas jeb 115 stundas[10].
LSBA iebilst papildinājumiem 41.panta 8., 9. un 10.daļā un lūdz tos izslēgt.
Likumprojekta 19. pants (grozījumi likuma 53. pantā):
papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Interaktīvās azartspēles ir aizliegts organizēt no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot  totalizatoru un derības, kas tiek organizētas ar elektronisko sakaru starpniecību.”
LSBA lūdz noteikt papildu izņēmumu – pokera turnīrus, izsakot šo normu šādā redakcijā:
“(7) Interaktīvās azartspēles ir aizliegts organizēt no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot  totalizatoru un derības, kā arī pokera turnīrus, kas tiek organizēti ar elektronisko sakaru starpniecību.”
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot Eiropas Savienībā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu."
Likumprojekta 21. pants (likuma 69. panta papildināšana ar 11 un 12 daļu):
LSBA atkārtoti pauž viedokli, ka noteikumi par pašatteikušos personu reģistru attiecināmi ne tikai uz interaktīvajām izlozēm, bet arī uz “zemes” izlozēm”. Tai skaitā izvērtējama iespēja paredzēt fiziskajai personai tiesības rakstveidā pieprasīt, lai tai tiktu noteikts liegums piedalīties arī izlozēs. Atbilstoši Pamatnostādnēm ir paredzēts nodrošināt personu apliecinošu dokumentu pārbaudi izlozes biļešu tirdzniecības vietās, attiecīgi ir iespējama arī pārbaudes, vai personai nav noteikts liegums, veikšana. Ņemot vērā, ka Pašatteikušos personu reģistrā iekļauto cilvēku izvēle attiecas kā uz interaktīvajām azartspēlēm, tā uz “zemes” azartspēlēm, tādu pašu analoģiju būtu nepieciešams piemērot, attiecinot reģistru uz “zemes” izlozēm.  
Turpināma arī diskusija[11] par vecuma cenzu, kam LSBA ieskatā būtu jābūt vienādam attiecībā uz azartspēlēm un izlozēm.
Likumprojekta 30. pants:
papildināt pārejas noteikumus ar 38. punktu, saskaņā ar kuru likuma 36. panta astotā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Ministru kabineta noteikumu prasību personalizētas viedkartes izveidei izpildei paredzams termiņš, ievērojot jau iepriekš LSBA sniegto informāciju, ka nosakāms vismaz četru gadu pārejas periods prasību ieviešanai, skaitot no regulējuma spēkā stāšanās dienas.
papildināt pārejas noteikumus ar 40. punktu:
LSBA lūdz noteikt garāku pārejas periodu – vismaz sešus mēnešus no grozījumu spēkā stāšanās dienas, izsakot normu šādā redakcijā:
“40. Grozījumi šā likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktā un 38. panta 1. punktā stājas spēkā sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas.”
2022. gada 15. martā LSBA atkārtoti informēja, ka katrā spēļu zālē vai kazino ir vidēji līdz pat 18 kamerām, 30 dienās uzkrātais datu apjoms ir liels un ierakstu pienācīgā kvalitātē glabāšana prasīs papildu resursus azartspēļu organizētājiem (līdz pat 7000 EUR[12] vienas spēļu zāles vai kazino aprīkošanai; pieaugs arī izmaksas saistībā ar datu apjoma palielināšanos). Papildus 2022. gada 27. maijā LSBA sniedza skaidrojumu, ka, vērtējot nepieciešamo pārejas periodu, lai pielāgotos izmaiņām, jāņem vērā, ka tie nav tikai finansiāli izdevumi, bet tas ir laikietilpīgs process. Lai nodrošinātu datu glabāšanu prasītajā apmērā, ir jābūt IP kamerām, neatkarīgi no tā, vai dati tiek glabāti pašu serverī vai mākonī. Azartspēļu komersantiem šāda veida kameras šobrīd ir uzstādītas tikai dažās spēļu zālēs, līdz ar to pārējās zālēs ir jāmaina visas kameras, attiecīgi nepieciešama arī vadu un serveru nomaiņa.
9.         Likumprojekta Anotācija (ex-ante) “2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību”:
LSBA lūdz ņemt vērā Ekonomikas ministrijas priekšlikumu (izziņas 37. punkts) un izvērtēt Likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību, sniedzot iespējami vispusīgu izvērtējumu un detalizētu aprēķinu par to, kā Likumprojekts ietekmēs ienākumus no ārvalstu ceļotājiem un valsts ieņēmumus no nodokļiem. Jāatzīmē, ka Latvijas kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā (pirmoreiz Ziemeļvalstu reģionā) no šī gada 14. līdz 24. septembrim norisināsies starptautiska mēroga pokera notikums Pasaules Pokera sērija (WSOP, no angļu val. – World Series of Poker), kas vienkopus pulcēs tūkstošiem spēles entuziastu no visas pasaules. Sacensību laikā tiks sadalīts garantētais balvu fonds viena milj. EUR vērtībā, organizēti vairāk nekā 30 dažādi pasākumi, tostarp, pokera spēles, kas var ilgt vismaz 24 stundas nepārtraukti. LSBA uzsver, ka tās biedru vidū ir uzņēmumi, kas, pastāvot atbilstošam regulējumam (īpaši pārskatot kārtību, kā tiek piemērots Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no laimestiem), varētu organizēt starptautiski atzītus izklaides pasākumus, kādi notiek citās Eiropas valstīs, tādējādi sekmējot tautsaimniecības attīstību un veicinot izpratni par Latviju un Rīgu kā pilsētu, kur iespējami daudzveidīgi, plašākai potenciālo tūristu auditorijai pievilcīgi kultūras pasākumi. Turklāt papildu ārvalstu ceļotāju pieplūdums Rīgā var pozitīvi sekmēt saistīto nozaru, tai skaitā ēdināšanas, izmitināšanas un citu nozaru, attīstību.
10.       Likumprojekta anotācija (ex-ante) “2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums”:
LSBA aicina ņemt vērā Ekonomikas ministrijas iebildumu (izziņas 38. punkts) un veikt detalizētu izmaksu aprēķinu, ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz virkni jaunu pienākumu un prasību, tostarp spēlētāja vecuma pārbaude, spēlētāja reģistrācija, videoieraksta glabāšana, brīvprātīgās sadarbības programmas ieviešana, ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība un ar interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība, spēļu zāļu vizuālā noformējuma prasības, funkcionāla telpu nodalīšana, kas veido administratīvās vai atbilstības izmaksas komersantiem. Finanšu ministrijas atbildē pausts, ka veikt aprēķinus, cik izmaksās azartspēļu organizatoriem likumprojektā iekļautie pasākumi, nav vērtējami tikai no azartspēļu nozares puses, bet arī no valsts izdevumu puses, jo problemātiskas spēles skartie cilvēki, viņu līdzcilvēki, viņu psihologa konsultācijas, kā arī atkarības ārstēšana un seku novēršana prasa valsts budžeta līdzekļus. LSBA uzsver, ka tās biedri turpina finansiāli atbalstīt biedrības “Skalbes” uzturēto un ar LSBA atbalstu izveidoto azartspēļu atkarības konsultatīvo tālruni (29323202) un paplašina tā pieejamību, lai veicinātu spēlētāju izpratni par azartspēļu atkarības riskiem un palīdzētu uzsākt cīņu ar atkarību. Konsultatīvais tālrunis strādā katru dienu, kā arī reizi divās nedēļas nodrošina bezmaksas speciālistu – narkologu, psihiatru, psihoterapeitu – konsultācijas pa tālruni. LSBA biedri mērķtiecīgi iegulda resursus procesu atkarības prevencijas pasākumos un pauž viedokli, ka arī valstij aktīvāk jāiesaistās sabiedrības izglītošanā, atkarību ārstēšanā un prevencijā. LSBA aicina veikt detalizētu izmaksu aprēķinu augstākminēto pienākumu un prasību (spēlētāja vecuma pārbaude, spēlētāja reģistrācija, videoieraksta glabāšana, brīvprātīgās sadarbības programmas ieviešana, ar azartspēļu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība un ar interaktīvo izložu spēlēšanu saistīto risku uzraudzība, azartspēļu zāļu vizuālā noformējuma prasības, funkcionāla telpu nodalīšana) ieviešanai. LSBA biedru sniegtie dati liecina, ka Pamatnostādnēs paredzēto izmaiņu īstenošanai būs nepieciešami vairāk nekā 6,5 milj. EUR (nav ietvertas uzturēšanas izmaksas)[13].
11.       Likumprojekta 4.1 pants
Atbilstoši Vispārējās datu aizsardzības regulas (turpmāk - VDAR) 35.pantam,  ja apstrādes veids, jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību. Pēc LSBA rīcībā esošās informācijas, šāds novērtējums netika veikts.
Papildus, nav noslēgta neviena starpvalstu vienošanās par attiecīgo jautājumu, kur būtu precizēti vispārējie nosacījumi, kas paredzēti VDAR, kas reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, nav izstrādātas norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
12.       Likumprojekta 4.2 panta trešā daļa:
Likumprojekta 4.2 panta trešajā daļā noteikts, ka azartspēļu organizētājs reizi gadā apkopo nepersonalizētu informāciju par brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekiem un minēto informāciju līdz nākamā gada 1. martam nodod Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, savukārt 36.1 panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā uzskaitīti dati, kādus spēlētājam ir pienākums sniegts azartspēļu organizētājam spēlētāju monitoringa un riska uzraudzības nolūkos: vārds un uzvārds, personas kods (ja koda nav, — personu apliecinoša dokumenta nosaukums, numurs, izdošanas datums un izdevējiestādes nosaukums), azartspēļu organizēšanas vietas un interaktīvo azartspēļu vietņu apmeklējuma datums un laiks, azartspēļu spēlēšanai iemaksāto naudas summu un izmaksāto laimestu apjoms. Likumprojektā ietvertā tiesību norma nosaka, ka Azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistrācijas kārtību, reģistrā iekļaujamo informāciju, informācijas uzglabāšanas kārtību un termiņus, informācijas apkopošanas un tālāknodošanas kārtību, informācijas saņēmēju kategorijas un citus ar azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāju reģistru saistītus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina personas datu aizsardzību, nosaka Ministru kabinets. Ņemot vērā, ka prasību ievērošanai nepieciešams atvēlēt papildu finanšu līdzekļus un veikt ieguldījumus informācijas sistēmu uzlabošanā un paplašināšanā, LSBA vērš uzmanību, ka Datu Valsts inspekcijas (DVI) norāde noteikt konkrētus termiņus fiziskas personas datu glabāšanai Likumprojektā nav atrunāta. LSBA lūdz noteikt samērīgu un sasniedzamajam mērķim atbilstošu laika periodu, kurā azartspēļu organizētājiem plānots uzglabāt spēļu zāļu apmeklētāju – fizisku personu datus.

Ar cieņu

biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija”
prezidents


A.Vērzemnieks

DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
Par Latvijas Spēļu biznesa asociāciju (LSBA)
LSBA biedru sastāvā ir lielākie spēļu biznesa uzņēmumi Latvijā (“Admirāļu klubs”, “ALFOR”, “Klondaika”, “JOKER LTD”, “Olympic Casino Latvia”), kas iestājas par atbildīgu izklaidi un kvalitatīvu spēļu biznesa veidošanu Latvijā.
LSBA mērķi ir: 1) veicināt sabalansētas azartspēļu nozares politikas un stabilas regulatīvās vides izveidi azartspēļu nozares attīstībai; 2) atspoguļot azartspēļu nozares būtisko ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā; 3) panākt nepamatotu biedru uzņēmējdarbību kavējošo šķēršļu novēršanu.
Saskaņā ar LSBA darbības kodeksu tiek ievēroti atbildīgas spēles principi un citi pienākumi, par visaugstāko prioritāti izvirzot spēlētāju aizsardzību.



[1] Lieta Nr. 2022-13-05 un lieta Nr. 2022-25-05.

[2] https://likumi.lv/ta/id/57414-par-izlozem-un-azartspelem

[3] https://www.saeima.lv/L_Saeima8/lasa-dd=LP1419_0.htm

[4] https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2022/03/2022-13-05_Spriedums.pdf#search=

[5] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/515012016007/consolide

[6] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 2. pantu minētās Regulas izpratnē pārtika ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā. Pie "pārtikas" pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens, kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā.

[7] Guryan, Jonathan, Melissa S. Kearney. “Is Lottery Gambling Addictive?” American Economic Journal: Economic Policy, 2,sējums, Nr. 3, 2010, 90.–110.lpp. - www.jstor.org/stable/25760075

[8] https://www.latloto.lv/lv/page/tirdzniecibas-vietas

[9] https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf

[10] https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/longest-marathon-playing-poker-by-an-individual

[11] 2022. gada 21. septembra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

[12] Izmaksas nav aktualizētas uz šīs vēstules sagatavošanas brīdi.

[13] Atbilstoši šā gada 4. jūlijā notikušajā Finanšu ministrijas, LSBA un Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības sanāksmē nolemtajam LSBA ir sniegusi arī detalizētu aprēķinu Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamentam. 
 

-