Projekta ID
22-TA-3831Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
06.02.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
LPS uztur spēkā šo iebildumu un ņemot vērā Ministru kabineta locekļu publiski pausto, šāda rīka izveidei ir jābūt ministriju pirmā līmeņa prioritātei, t.sk. konkrētajā projektā par kuru ir šis rīkojuma projekts!
Ministrijas nav izpildījušas MK 2022. gada 21. jūnijā ar sēdes protokola Nr. 33 82. § 4. punktu uzdoto:
"4. Lai no 2023. gada oktobra nodrošinātu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai:
4.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt vienotu risinājumu automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli (turpmāk - vienotais risinājums) un datu apmaiņas nodrošināšanai starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, tajā skaitā izveidot vienotā risinājuma tehnoloģisko nodrošinājumu izmantošanai atbalstu administrējošajai iestādei, paplašinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas funkcionalitāti. Datu apmaiņā iesaistītajām institūcijām sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nodrošināt datu sniegšanu vienotajam risinājumam, kā arī izveidot datu aprites pieslēgumus Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai (DAGR);
4.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Labklājības ministriju līdz 2022. gada 1. oktobrim normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamo normatīvo aktu projektus šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildes nodrošināšanai un vienotajā risinājumā pieejamo datu pārvaldībai;
4.3. Labklājības ministrijai līdz 2022. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt automatizētu algoritmu mājsaimniecības ienākumu novērtēšanai, vērtēšanā iekļaujamajiem ienākumu veidiem, datu salīdzināšanas periodiskumu šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildes nodrošināšanai;
4.4. Labklājības ministrijai līdz 2022. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt automatizētu algoritmu mājsaimniecības sastāva noteikšanai atbilstoši Fizisko personu reģistrā uzkrātajiem datiem par personas adresi Latvijā šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
5. Finansējumu šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā paredzētā vienotā risinājuma un datu aprites pieslēgumu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai (DAGR) izveidei paredzēt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību digitālā transformācija". "
Līdz MK noteiktajam termiņam - 2022.gada 1.oktobrim normatīvo aktu projekti nav iesniegti MK, tie ne tikai nav nodoti saskaņošanā, bet LM visticamāk tos pat nav sākusi izstrādāt, jo savu izveidoto darba grupu informēja,. ka nepildīs Mk uzdevumu, bet tā vietā sniegšot informatīvo ziņojumu, bet arī tas nav iesniegts MK.
Ir būtiski, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izstrādāts Automatizēta rīks oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, savietojot valsts informāciju sistēmās jau esošos esošos datus, kas atļautu ne tikai automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu, turklāt šāds rīks ir nepieciešams arī valsts politikas plānošanai, lai lēmumi tiktu pieņemti balstoties uz datiem, jo nav pieņemami, ka valsts nezina mājsaimniecību reālos oficiālos ienākumus uz katru tās locekli, lai arī visi dati jau ir pieejami valsts informāciju sistēmās.
VID jau šobrīd 1x gadā automatizēti izveido katra iedzīvotāja visu ienākumu deklarāciju, to ko VID jau šobrīd neuzzina par ienākumiem, neviens neuzzinās- jeb citiem vārdiem sakot- tie ir jānoskaidro, bet tas nevar kavēt automatizētā rīka izveidi. Turklāt VID rīcībā ir ne tikai informācija par katra mēneša oficiālajiem ienākumiem, bet pat nostrādātās stundas. Arī parējās valsts informācijas sistēmās jau šobrīd ir milzīgs datu apjoms, kas būtu jāizmanto, ja vien ir patiesa vēlme veikt valsts pārvaldes digitālo transformāciju.
Fizisko personu reģistrā jau šobrīd ir pašdeklarēšanās attiecībā uz dzīvesvietu jau šobrīd!
Automatizēta rīka ieviešana ir nepieciešama, lai mazinātu jau esošā sociālās sistēmā patērēto cilvēkstundu skaitu, vācot un manuāli apstrādājot datus, kas jau ir valsts informācijas sistēmās. Tāpat šāds rīks mazinātu birokrātisko slogu, kā arī paātrinātu pabalstu izsniegšanas procesu, pat ja pabalsta izmaksai noteiktu prasību izteikt aktīvu vēlmi to saņemt vai apliecināt, ka nav citu ienākumu.
šāds rīks būtu jāizmanto identificējot vismazāk aizsargātos, kā arī modelējot iespējamos atbalsta veidus. Šobrīd valstij vispār nav datu, lai modelētu politiku mājsaimniecībās, bet tas būtu jādara ne tikai sociālajā jomā, bet arī nodokļos, utt.
Tāpēc lūdzam ar MK protokollēmuma projekta jaunu punktu noteikt, pienākumu tomēr izpildīt MK jau uzdoto.
Vienlaikus lūdzam informāciju- no kādiem resursiem tiek plānots finansēt Automatizētu rīks oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, savietojot valsts informāciju sistēmās jau esošos esošos datus?
Kā arī kāpēc minētā rīka izveide nav iekļauta šajā rīkojumā.
Ministrijas nav izpildījušas MK 2022. gada 21. jūnijā ar sēdes protokola Nr. 33 82. § 4. punktu uzdoto:
"4. Lai no 2023. gada oktobra nodrošinātu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai:
4.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt vienotu risinājumu automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli (turpmāk - vienotais risinājums) un datu apmaiņas nodrošināšanai starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, tajā skaitā izveidot vienotā risinājuma tehnoloģisko nodrošinājumu izmantošanai atbalstu administrējošajai iestādei, paplašinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas funkcionalitāti. Datu apmaiņā iesaistītajām institūcijām sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nodrošināt datu sniegšanu vienotajam risinājumam, kā arī izveidot datu aprites pieslēgumus Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai (DAGR);
4.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Labklājības ministriju līdz 2022. gada 1. oktobrim normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamo normatīvo aktu projektus šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildes nodrošināšanai un vienotajā risinājumā pieejamo datu pārvaldībai;
4.3. Labklājības ministrijai līdz 2022. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt automatizētu algoritmu mājsaimniecības ienākumu novērtēšanai, vērtēšanā iekļaujamajiem ienākumu veidiem, datu salīdzināšanas periodiskumu šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildes nodrošināšanai;
4.4. Labklājības ministrijai līdz 2022. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt automatizētu algoritmu mājsaimniecības sastāva noteikšanai atbilstoši Fizisko personu reģistrā uzkrātajiem datiem par personas adresi Latvijā šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
5. Finansējumu šī protokollēmuma 4.1. apakšpunktā paredzētā vienotā risinājuma un datu aprites pieslēgumu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai (DAGR) izveidei paredzēt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību digitālā transformācija". "
Līdz MK noteiktajam termiņam - 2022.gada 1.oktobrim normatīvo aktu projekti nav iesniegti MK, tie ne tikai nav nodoti saskaņošanā, bet LM visticamāk tos pat nav sākusi izstrādāt, jo savu izveidoto darba grupu informēja,. ka nepildīs Mk uzdevumu, bet tā vietā sniegšot informatīvo ziņojumu, bet arī tas nav iesniegts MK.
Ir būtiski, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izstrādāts Automatizēta rīks oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, savietojot valsts informāciju sistēmās jau esošos esošos datus, kas atļautu ne tikai automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu, turklāt šāds rīks ir nepieciešams arī valsts politikas plānošanai, lai lēmumi tiktu pieņemti balstoties uz datiem, jo nav pieņemami, ka valsts nezina mājsaimniecību reālos oficiālos ienākumus uz katru tās locekli, lai arī visi dati jau ir pieejami valsts informāciju sistēmās.
VID jau šobrīd 1x gadā automatizēti izveido katra iedzīvotāja visu ienākumu deklarāciju, to ko VID jau šobrīd neuzzina par ienākumiem, neviens neuzzinās- jeb citiem vārdiem sakot- tie ir jānoskaidro, bet tas nevar kavēt automatizētā rīka izveidi. Turklāt VID rīcībā ir ne tikai informācija par katra mēneša oficiālajiem ienākumiem, bet pat nostrādātās stundas. Arī parējās valsts informācijas sistēmās jau šobrīd ir milzīgs datu apjoms, kas būtu jāizmanto, ja vien ir patiesa vēlme veikt valsts pārvaldes digitālo transformāciju.
Fizisko personu reģistrā jau šobrīd ir pašdeklarēšanās attiecībā uz dzīvesvietu jau šobrīd!
Automatizēta rīka ieviešana ir nepieciešama, lai mazinātu jau esošā sociālās sistēmā patērēto cilvēkstundu skaitu, vācot un manuāli apstrādājot datus, kas jau ir valsts informācijas sistēmās. Tāpat šāds rīks mazinātu birokrātisko slogu, kā arī paātrinātu pabalstu izsniegšanas procesu, pat ja pabalsta izmaksai noteiktu prasību izteikt aktīvu vēlmi to saņemt vai apliecināt, ka nav citu ienākumu.
šāds rīks būtu jāizmanto identificējot vismazāk aizsargātos, kā arī modelējot iespējamos atbalsta veidus. Šobrīd valstij vispār nav datu, lai modelētu politiku mājsaimniecībās, bet tas būtu jādara ne tikai sociālajā jomā, bet arī nodokļos, utt.
Tāpēc lūdzam ar MK protokollēmuma projekta jaunu punktu noteikt, pienākumu tomēr izpildīt MK jau uzdoto.
Vienlaikus lūdzam informāciju- no kādiem resursiem tiek plānots finansēt Automatizētu rīks oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, savietojot valsts informāciju sistēmās jau esošos esošos datus?
Kā arī kāpēc minētā rīka izveide nav iekļauta šajā rīkojumā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Tā kā projekta autori izziņā ir norādījuši, ka LPS viņiem neesot norādījis konkrētus iebildumus, rakstām tos atkārti:
Tā kā Projektā ir identificēta problēma: “ Fragmentēti datu avoti” , tad lūdzam paredzēt, ka projekta ietvaros tiks nodrošināta tāda minimālo datu struktūra jebkuram no DAGR izvietojamiem datiem, kas ļaus fragmentējumu novērst un nodrošinās, ka jebkuri dati, kas pēc būtības satur ziņas par fiziskiem objektiem: būvēm vai zemi, satur datu savietošanas laikus : kadastra apzīmējums, ja dati attiecas uz visu kadastra objektu, bet situācijās, kad dati attiecas tikai uz kadastra objekta daļu, arī datu attiecināmības aizņemto platību. Tādejādi iedzīvinot praksē datu vienreizes iesniegšanas principu un nodrošinot, ka; piemēram, uzņēmējam, kas saņēmis PVD atļauju kafejnīcas darbībai konkrētās telpās, nav atkārtoti jāsniedz dati VID par savu saimniecisko darbību šajās pašās telpās, kā arī nav jāgriežas VZD, lai aktualizētu šo telpu lietošanas veidu. Vai piemēram, ja izsniegta atļauja konkrētā vietā veikt karjera izstrādi lauksaimniecībā izmantojamā zemē, iegūstot smiltis, tad nav atkārtoti jāsniedz dati VZD, lai tai pašai zemei noņemtu lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidu, kā arī deklarētie iegūtie smilšu apjomi tiek izmantoti gan automatizētajos nodokļu, gan dabas resursu izmantošanas kontroles pasākumos kompleksi, nevis liekot vienus un tos pašus datus pēc būtības iesniegt dažādām valsts pārvaldes iestādēm dažādās atskaišu formās. Datu struktūrai jebkurā valsts informācijas sistēmā ir jābūt tādai, lai visas iestādes varētu tos lietot ar automatizētām datu analīzes metodēm, pat tad, ja dati netiek iegūti konkrētajā iestādē. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka nav jēgas veidot DAGR vai jebkuras citas ‘apkopojošās’ sistēmas, ja netiek atrisināts pamatjautājums- dati ir tādi, kas novērš datu avotu fragmentēšanu, kā arī ja datu devēji pēc būtības var rīkoties tikai savās iekšējās resoriskajās interesēs, ignorējot citu iestāžu vajadzības. VRAA atbildes vēstulē tiek minēts: “Datu pieejamība vienuviet nodrošinās iespējas veikt datu savstarpēju savietojamību”. Šis apgalvojums ir absolūti nekorekts, jo lai varētu jebkurus datus savstarpēji savietot, tiem visiem ir jāsatur datu pazīme vai datu lauks, kas ir identiska tiem datiem, kurus jāsavieto. Lielākā daļa datu valsts pārvaldes iestādēs un reģistros par Latvijā esošajiem fiziskajiem objektiem joprojām nesatur vienotu identifikatoru, kas ļautu tos savietot korekti. Kamēr nav precīza laika grafika ar uzdevumiem, lai visi DAGR izvietojamie dati būtu tādi, kurus ir iespējams lietot citos automatizētos procesos, jo tie satur identifikatorus pēc jēgas, līdzekļu ieguldīšana kārtējā “valsts informāciju sistēmu savietotājā”, kas kā vēlāk izrādījās neko nemaz nesavieto, būtu īpaši jāizvērtē.
Tā kā projektā tiek norādīts, ka “valsts reģistros tiek uzkrāts plašs datu apjoms par privātpersonām, kas izmantojams komunikācijā un sadarbībā ar valsts pārvaldi, tomēr reti šie dati ir ērti pieejami attiecīgajai privātpersonai;” un tā kā pirms jebkura tehniskā risinājuma, kas atļauj privātpersonai ērti pārlūkot datus par sevi, ir jāveic visu datu par privātpersonu, kas atrodas dažādos reģistros identifikācija un tehniskā savietošana, lūdzam papildināt projektu ar datu uzskaitījumu, kas par privātpersonām šobrīd tiek reģistrēti dažādos reģistros, norādot reģistru, kā arī aprakstot kuri dati tiks savstarpēji savietoti, ja kāds no datu laukiem netiks savietots- norādot pamatojumu. Tā kā projektā paredzēts realizēt pārlūkošanas iespējas uz visām privātpersonām, tad lūdzam atsevišķi strukturēt informāciju par juridisko privātpersonu datiem un fizisko privātpersonu datiem.
Ņemot vērā, ka projektā paredzēts nodrošināt privātpersonām pārlūkot savus datus un ņemot vērā Ministru kabineta 21.06.2022. sēdes protokola 33 82.§ doto uzdevumu, kā arī jau šobrīd sociālās palīdzības sniegšanā valsts definētos kritērijus, lūdzam precīzi norādīt projektā, ka projekta rezultātā tiks nodrošināts, ka fiziskā privātpersona varēs vienuviet pārlūkot visus publisko iestāžu reģistros reģistrētos datus, kas jau šobrīd tiek izmantoti, lai pārbaudītu- vai persona un viņas ģimene atbilst valsts definētajiem sociālās palīdzības pakalpojumiem, kā arī pārlūkot datus par savu mājsaimniecību- tiem cilvēkiem ar kuriem Fizisko personu reģistrā ir viena pamat dzīvesvieta (par pārējiem mājsaimniecības locekļiem, iespējams, datu pārlūkošanā jānodrošina tikai tie dati, kas ietekmē konkrētās personas tiesības uz kādiem publiskā sektora pakalpojumiem, piemēram, ar Ministru kabineta 21.06.2022. sēdes protokola 33 82. § doto uzdevumu paredzētais mājsaimniecības ienākums uz vienu tās locekli), Vienlaikus lūdzam precīzi paredzēt, ka tā kā fiziskā persona varēs vienuviet pārlūkot visus datus, kas būs jau savietoti, tad šādus savietotos datus gan par fizisko personu, gan mājsaimniecību varēs ne tikai pārlūkot, bet arī izmantot automatizētos procesos arī citas publiskās pārvaldes iestādes.
Tā kā Projektā ir identificēta problēma: “ Fragmentēti datu avoti” , tad lūdzam paredzēt, ka projekta ietvaros tiks nodrošināta tāda minimālo datu struktūra jebkuram no DAGR izvietojamiem datiem, kas ļaus fragmentējumu novērst un nodrošinās, ka jebkuri dati, kas pēc būtības satur ziņas par fiziskiem objektiem: būvēm vai zemi, satur datu savietošanas laikus : kadastra apzīmējums, ja dati attiecas uz visu kadastra objektu, bet situācijās, kad dati attiecas tikai uz kadastra objekta daļu, arī datu attiecināmības aizņemto platību. Tādejādi iedzīvinot praksē datu vienreizes iesniegšanas principu un nodrošinot, ka; piemēram, uzņēmējam, kas saņēmis PVD atļauju kafejnīcas darbībai konkrētās telpās, nav atkārtoti jāsniedz dati VID par savu saimniecisko darbību šajās pašās telpās, kā arī nav jāgriežas VZD, lai aktualizētu šo telpu lietošanas veidu. Vai piemēram, ja izsniegta atļauja konkrētā vietā veikt karjera izstrādi lauksaimniecībā izmantojamā zemē, iegūstot smiltis, tad nav atkārtoti jāsniedz dati VZD, lai tai pašai zemei noņemtu lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidu, kā arī deklarētie iegūtie smilšu apjomi tiek izmantoti gan automatizētajos nodokļu, gan dabas resursu izmantošanas kontroles pasākumos kompleksi, nevis liekot vienus un tos pašus datus pēc būtības iesniegt dažādām valsts pārvaldes iestādēm dažādās atskaišu formās. Datu struktūrai jebkurā valsts informācijas sistēmā ir jābūt tādai, lai visas iestādes varētu tos lietot ar automatizētām datu analīzes metodēm, pat tad, ja dati netiek iegūti konkrētajā iestādē. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka nav jēgas veidot DAGR vai jebkuras citas ‘apkopojošās’ sistēmas, ja netiek atrisināts pamatjautājums- dati ir tādi, kas novērš datu avotu fragmentēšanu, kā arī ja datu devēji pēc būtības var rīkoties tikai savās iekšējās resoriskajās interesēs, ignorējot citu iestāžu vajadzības. VRAA atbildes vēstulē tiek minēts: “Datu pieejamība vienuviet nodrošinās iespējas veikt datu savstarpēju savietojamību”. Šis apgalvojums ir absolūti nekorekts, jo lai varētu jebkurus datus savstarpēji savietot, tiem visiem ir jāsatur datu pazīme vai datu lauks, kas ir identiska tiem datiem, kurus jāsavieto. Lielākā daļa datu valsts pārvaldes iestādēs un reģistros par Latvijā esošajiem fiziskajiem objektiem joprojām nesatur vienotu identifikatoru, kas ļautu tos savietot korekti. Kamēr nav precīza laika grafika ar uzdevumiem, lai visi DAGR izvietojamie dati būtu tādi, kurus ir iespējams lietot citos automatizētos procesos, jo tie satur identifikatorus pēc jēgas, līdzekļu ieguldīšana kārtējā “valsts informāciju sistēmu savietotājā”, kas kā vēlāk izrādījās neko nemaz nesavieto, būtu īpaši jāizvērtē.
Tā kā projektā tiek norādīts, ka “valsts reģistros tiek uzkrāts plašs datu apjoms par privātpersonām, kas izmantojams komunikācijā un sadarbībā ar valsts pārvaldi, tomēr reti šie dati ir ērti pieejami attiecīgajai privātpersonai;” un tā kā pirms jebkura tehniskā risinājuma, kas atļauj privātpersonai ērti pārlūkot datus par sevi, ir jāveic visu datu par privātpersonu, kas atrodas dažādos reģistros identifikācija un tehniskā savietošana, lūdzam papildināt projektu ar datu uzskaitījumu, kas par privātpersonām šobrīd tiek reģistrēti dažādos reģistros, norādot reģistru, kā arī aprakstot kuri dati tiks savstarpēji savietoti, ja kāds no datu laukiem netiks savietots- norādot pamatojumu. Tā kā projektā paredzēts realizēt pārlūkošanas iespējas uz visām privātpersonām, tad lūdzam atsevišķi strukturēt informāciju par juridisko privātpersonu datiem un fizisko privātpersonu datiem.
Ņemot vērā, ka projektā paredzēts nodrošināt privātpersonām pārlūkot savus datus un ņemot vērā Ministru kabineta 21.06.2022. sēdes protokola 33 82.§ doto uzdevumu, kā arī jau šobrīd sociālās palīdzības sniegšanā valsts definētos kritērijus, lūdzam precīzi norādīt projektā, ka projekta rezultātā tiks nodrošināts, ka fiziskā privātpersona varēs vienuviet pārlūkot visus publisko iestāžu reģistros reģistrētos datus, kas jau šobrīd tiek izmantoti, lai pārbaudītu- vai persona un viņas ģimene atbilst valsts definētajiem sociālās palīdzības pakalpojumiem, kā arī pārlūkot datus par savu mājsaimniecību- tiem cilvēkiem ar kuriem Fizisko personu reģistrā ir viena pamat dzīvesvieta (par pārējiem mājsaimniecības locekļiem, iespējams, datu pārlūkošanā jānodrošina tikai tie dati, kas ietekmē konkrētās personas tiesības uz kādiem publiskā sektora pakalpojumiem, piemēram, ar Ministru kabineta 21.06.2022. sēdes protokola 33 82. § doto uzdevumu paredzētais mājsaimniecības ienākums uz vienu tās locekli), Vienlaikus lūdzam precīzi paredzēt, ka tā kā fiziskā persona varēs vienuviet pārlūkot visus datus, kas būs jau savietoti, tad šādus savietotos datus gan par fizisko personu, gan mājsaimniecību varēs ne tikai pārlūkot, bet arī izmantot automatizētos procesos arī citas publiskās pārvaldes iestādes.
Piedāvātā redakcija
-