Atzinums

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 2. pantā noteikto likuma piemērošanas jomu, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojektā vai skaidrot anotācijā, par kādiem normatīvajiem aktiem likumprojekta 2. panta 1. punktā ir runa. Ja domāti uz likumprojektā ietvertā pilnvarojuma pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi, tad ir pašsaprotami, ka likums attiecas uz šādiem pakalpojumiem, un šāda norāde ir lieka;
2) no likumprojekta 2. panta 1. punkta faktiski izriet, ka likuma piemērošana ir atkarīga no citos normatīvajos aktos (tostarp, pirmšķietami ar to domājot arī Ministru kabineta noteikumus) noteiktā, kas nav atbilstoši tiesību sistēmai. Atgādinām, ka likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus (sk. Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 45. punktu). Attiecīgi pašā likumā nosakāma tā piemērošanas joma un ietvars. Pretējā gadījumā veidotos sistēmiski nekorekts regulējums, padarot likumprojekta piemērošanas jomu atkarīgu no citos normatīvajos aktos, tostarp zemāka juridiskā spēka normatīvajos aktos, noteiktā;
3) ņemot vērā arī iepriekš paustos apsvērumus, kā arī to, ka no likumprojekta 4. panta trešās daļas izriet standarti brīvprātīga piemērojamība, lūdzam izvērtēt arī likumprojekta 2. panta 2. punktu, kā arī 4. panta otro daļu. Kā arī norādām, ka no likumprojekta 2. panta un 4. panta otrās daļas redakcijas nav viennozīmīgi secināms, kā piemērojami abi nosacījumi (proti, vai 2. punktu piemēro tad, ja neizpildās 1. punkts);
4) pašreiz likumprojektā ietvertā regulējuma vietā aicinām izvērtēt, vai likumprojektu nevajadzētu piemērot visiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti patērētājiem, ņemot vērā, ka visiem pakalpojumiem būtu jābūt drošiem, attiecīgi arī nosakot likumprojektā vispārējas drošuma prasības visiem pakalpojumiem. Savukārt speciālas drošuma prasības pakalpojumiem, ja nepieciešams, var noteikt uz likumprojekta pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.

-

Atkārtoti uzturam Tieslietu ministrijas 05.11.2024 atzinumā pausto iebildumu Nr.2. Lūdzam sistēmiski izvērtēt un nošķirt iestādes uzraudzības un kontroles funkcijas, kas ir īstenojamas administratīvā procesa ietvaros, no iestāžu tiesībām administratīvā pārkāpuma procesā un novērst regulējumu, ka iestāde vienlaikus attiecībā uz personu par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību var uzsākt divus dažādus procesus - administratīvo procesu (kontroles un uzraudzības ietvaros), kā arī administratīvā pārkāpuma procesu. 
Ievērojot minēto, atkārtoti aicinām rūpīgi pārdomāt regulējumu, nodrošinot, ka administratīvā atbildība likumprojektā tiek paredzēta par pārkāpumiem, kuri vairs nav novēršami un ir ar augstu bīstamības pakāpi, tādējādi nošķirot administratīvo procesu no administratīvā pārkāpuma procesa.

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot, par kādiem "citiem" standartiem likumprojekta 10. panta 1. punktā ir runa un kāds ir to juridiski saistošais raksturs. Papildus atkārtoti lūdzam izvērtēt likumprojekta 10. pantā ietverto regulējumu, ņemot vērā jau iepriekš Tieslietu ministrijas atzinumos paustos apsvērumus (sk. izziņas punktā ietverto Tieslietu ministrijas 2024. gada 12. novembra iebildumu). Vēršam uzmanību, ka, kaut arī likumprojekta 10. pants, kā skaidrots izziņā, formulēts kā tirgus uzraudzības iestāžu pienākums, tas reizē nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem iespējamas kādas sekas gadījumā, ja viņi nebūs nodrošinājuši pakalpojumu atbilstību normā minētajiem nesaistošajiem dokumentiem, jo tirgus uzraudzības iestādes tos ņems vērā, novērtējot pakalpojumu atbilstību drošumam. Atgādinām, ka nav pieļaujams ar atsauces palīdzību uzlikt par pienākumu privātpersonām ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut paredzētā administratīvā pārkāpuma satura skaidrojumu un norādīt korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība.
Turklāt administratīvā pārkāpuma formulējums ("neievērojot drošuma prasības") neļauj personai pietiekami precīzi identificēt to regulējumu, par kura neievērošanu varētu piemērot administratīvo atbildību. Šādā veidā noteikt administratīvo pārkāpumu nav tiesiski pieļaujams.

-

Precizējot likumprojektā ietverto regulējumu, atkārtoti aicinām paredzēt administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kuri ir ar augstu bīstamības pakāpi un vairs nav novēršami. Grūti iedomāties, ka pakalpojuma drošuma prasību neievērošana varētu neradīt apdraudējumu. Minētie apsvērumi ir daudzreiz pārrunāti starpinstitūciju sanāksmē.
Attiecīgi tādā gadījumā arī tiktu novērsta regulējuma neatbilstība tiesību sistēmai, kad par vienu un to pašu pārkāpumu personai varētu tikt rosināti divi dažādi procesi, proti, administratīvais process un administratīvā pārkāpuma process. 

-