Atzinums

Lūgums punkta 5.3. "Turpmākie soļi" 2.punktu par veicamajiem soļiem precizēt atbilstoši informatīvā ziņojuma MK sēdes protokollēmumma projektā un Informatīvā ziņojuma punktā 6. "Priekšlikumi turpmākai rīcībai" noteiktajam par institūciju atbildības jomām un turpmāko iesaisti, izsakot to sekojošā redakcijā.
 

2.solis: Pieteikuma sagatavošana - par procesu atbildīga Ekonomikas ministrija un LIAA, pieteikuma virzība un parakstīšana - par procesu atbildīga Ārlietu ministrija. Pieteikumu paraksta saskaņā ar Latvijā spēkā esošo konstitucionālo regulējumu – valsts vadītājs, valdības vadītājs vai ārlietu ministrs.
 

Aicinām punkta 4.2. "Transports un loģistika" otrajā rindkopā veikt sekojošos tehniskos labojumus atbilstoši pieņemtajai terminoloģijai: vārdus "de jure" aizstāt ar "de iure".
 

-

Aicinām precizēt ar "Latvijas Valsts meži" punktā 3.6. "Latvijas uzņēmumi Japānā" iekļauto informāciju par Latvijas Valsts meži un LVM GEO sadarbību ar Japānu atbilstoši aktuālajai situācijai. 
 

-

Aicinām punktu 3.2. pirmo izteikt sekojošā redakcijā, atspoguļojot plašāku informāciju par amatpersonu vizīšu apmaiņu, kā arī veicot tehniskus teksta labojumus un precizējumus amatpersonu vārdu rakstībā.

Latviju un Japānu vieno labas divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību de iure 1921. gada 26. janvārī. Pirms 2. Pasaules kara Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai Rīgā bija sava diplomātiskā pārstāvniecība. 2021. gada 20. oktobrī apritēja 30 gadi kopš Latvijas - Japānas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gadā. Japānas vēstniecība Rīgā tika atvērta 2000. gada 8. martā, savukārt Latvijas Republikas vēstniecība Japānā tika atklāta 2006. gada 20. aprīlī.
2000. gada 1. aprīlī stājās spēkā līgums par bezvīzu režīmu starp Latviju un Japānu. Savukārt 2016. gadā Japāna atbalstīja Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Veiksmīgi turpina attīstīties arī Latvijas - Japānas divpusējā sadarbība tādās jomās kā kultūra un izglītība. Starp Rīgu un Kobi, kā arī starp Rūjienu un Higašikavu, ir noslēgti sadraudzības pilsētu līgumi.
Pēdējos gados starp Latviju un Japānu ir notikušas vairākas augsta līmeņa vizītes un tikšanās, kuru laikā ir noslēgti arī vairāki dokumenti par sadarbību:

2023. gadā ir notikušas 2 Japānas ārlietu ministra Jošimasas Hajaši (Hayashi Yoshimasa) un Latvijas ārlietu ministra E. Rinkēviča divpusējās tikšanās starptautisko formātu ietvarā – 2023. gada 18. februārī Minhenes drošības konferences laikā un 13. maijā ES Indijas un Klusā okeāna reģiona ministru forumā (EU Indo-Pacific Ministerial Forum);

2022. gada 12. oktobrī Tallinā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs piedalījās trešajā Baltijas valstu – Japānas sadarbības dialoga sanāksmē. Iepriekšējās sanāksme notika 2019. gadā Rīgā. Sarunu partneri apmainījās ar viedokļiem par situāciju Ukrainā un valstu sadarbības iespējām, lai sniegtu palīdzību kara plosītajai valstij un nodrošinātu Krievijas saukšanu pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem. A. Pelšs pauda gandarījumu par 2022. gada maijā notikušā ES – Japānas samita rezultātiem, jo tā kopīgajā paziņojumā tika iekļauta ne tikai spēcīga valoda pret Krievijas agresiju Ukrainā, bet arī apliecināta vēlme pēc turpmākas ciešas sadarbības enerģētiskās drošības, klimata un ekonomiskajos jautājumos, kā arī panākta vienošanās par Digitālo partnerību. Tā ir pirmā šāda veida ES vienošanās ar kādu Āzijas valsti. Japānu sanāksmē pārstāvēja ārlietu ministra vietniece parlamentārajos jautājumos Jūmi Jošikava (Yoshikawa Yuumi). Nākamais Baltijas valstu un Japānas sadarbības dialogs tiks organizēts 2023. gadā Tokijā;

2022. gada 11. oktobrī pirms dalības Tallinā notiekošajā Baltijas valstu – Japānas sadarbības dialoga sanāksmē, vizītē Latvijā ieradās Japānas ārlietu ministra vietniece parlamentārajos jautājumos Jūmi Jošikava un tikās ar ārlietu ministru E. Rinkēviču;

2021. gada 1. jūlijā Japānas ārlietu ministrs Tošimitsu Motegi (Motegi Toshimitsu) ieradās oficiālā vizītē un tikās ar ministru prezidentu A. K. Kariņu un ārlietu ministru E. Rinkēviču. Šī bija pirmā Japānas ārlietu ministra vizīte kādā no Baltijas valstīm. Tās rezultātā tika pieņemts Latvijas un Japānas ārlietu ministru Kopīgais paziņojums;

2020. gada 6. augustā Latvijā ieradās Japānas Marubeni Corporation fonda MM Capital Partners delegācija un vizītes laikā tikās ar ekonomikas ministru J. Vitenbergu. Vizītes ietvaros uzņēmēji tikās arī ar LIAA pārstāvjiem, un tikšanās laikā tika apspriestas savstarpējas sadarbības iespējas (mežkopība, bateriju ražošana, CleanTech, ICT/SmartCities jomās);
2020. gada 31. janvārī Latvijā ieradās Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas parlamentārais viceministrs Hiromasa Nakano (Nakano Hiromasa). Vizītes ietvaros tikās ar ekonomikas ministru R. Nemiro;

2019. gadā Latvijas prezidents E. Levits apmeklēja Japānas Imperatora inaugurācijas ceremoniju un Tokijā tikās ar Japānas premjerministru Šinzo Abi (Abe Shinzo). Notika arī Saeimas spīkeres I. Mūrnieces un Latvijas ekonomikas ministra R. Nemiro vizītes uz Japānu, kā arī Japānas biznesa federācijas Keidanren un Japānas Tūrisma aģentu asociācijas (JATA) vizītes uz Latviju;

2019. gadā starp Latviju un Japānu arī tika parakstīti vairāki sadarbības/saprašanās memorandi: starp LIAA un Okinavas IT inovāciju centru; LIAA un JATA; PTAC un Japānas Nacionālo patērētāju lietu centru u.c.;

Latviju Osakā un Kansai reģionā pārstāv goda konsuls Tamio Išibaši (Ishibashi Tamio) – korporācijas Daiwa House Group viceprezidents un līdzīpašnieks. Daiwa House ir viena no vadošajiem nekustāmā īpašuma attīstīšanas korporācijām Japānā. Tāpat Osakā aktīvi darbojas Latvijas-Kansai sadraudzības asociācija, kurā piedalās vairāk kā 150 korporatīvie biedri, un kura atbalsta Japānas un Latvijas sadarbību biznesa, kultūras un izglītības jomās.
 

Aicinām izteikt punkta 3.2. "Latvijas - Japānas diplomātiskās attiecības" nosaukumu redakcijā, kas ietver plašāku savstarpējās sadarbības diapazonu. 

3.2. Latvijas - Japānas divpusējās attiecības

Aicinām papildināt punktu 2.4."Paralēlas aktivitātes Latvijas dalībai izstādē", minot konkrētāk iespējamās aktivitātes.

-

Aicinām papildināt punktu 1.2. "Pieteikšanās procedūra un panāktais progress" ar aktuālo informāciju par Igaunijas dalību EXPO, tādējādi sniedzot pilnu priekšstatu par Baltijas paviljonu EXPO ietvaros. 

-