Atzinums

Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija uztur spēkā visus savus iepriekš izteiktos iebildumus. IZM, atbildot uz Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas, kā arī citu saskaņošanas dalībnieku iebildumiem, lielākoties ir tikai formāli atrakstījusies, pat necenšoties reāli iedziļināties jautājumu būtībā un attiecīgi ņemt vērā izteiktos lūgumus. Cita starpā:
•           IZM turpina virzīt rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā, ignorējot lūgumus nedarīt to sasteigti, t.sk. ignorējot Augstākās izglītības padomes atzinumā norādīto, ka “augstākās izglītības institūcijas reorganizācija ir darbietilpīgs process, ārvalstu pieredze, tajā skaitā Igaunijas Jūras akadēmijas (Eesti Mereakadeemia) integrācija Tallinas Tehniskajā universitātē (Tallinna Tehnikaülikool), liecina, ka var ilgt vairākus gadus, tāpēc vajadzētu noteikt saprātīgus reorganizācijas darbību īstenošanas termiņus”;
•           IZM turpina virzīt rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā, ignorējot lūgumus, pirms tam veikt vispusīgu un detalizētu plānotās reorganizācijas potenciālo ieguvumu un zaudējumu analīzi, t.sk. pilnvērtīgu IZM izstrādātā jūrniecības izglītības iestāžu reorganizācijas modeļa un pašas jūrniecības nozares izstrādātā jūrniecības izglītības iestāžu konsolidācijas modeļa salīdzinošo analīzi un padziļinātu apspriešanu, lai noskaidrotu, kurš no modeļiem jūrniecības izglītības attīstību spētu nodrošināt labāk;
•           IZM turpina virzīt rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā, neņemot vērā risku, ka reorganizācijas rezultātā Latvijas jūrniekiem izsniegtie kompetences sertifikāti var vairs netiks starptautiski atzīti;
•           izziņā IZM mēģina jūrniecības nozares nevalstisko organizāciju iebildumus atspēkot ar argumentu, ka Augstākā izglītības padome atbalsta reorganizācijas procesu, ignorējot faktu, ka Augstākās izglītības padomes atzinumā ir arī šāds teksts: “līdz šim brīdim nav panākts viennozīmīgs jūrniecības nozares atbalsts Latvijas Jūras akadēmijas reorganizācijai. Ievērojot to, ka viens no augstākās izglītības institūciju uzdevumiem ir sagatavot attiecīgajai nozarei nepieciešamos speciālistus, vienots jūrniecības nozares atbalsts akadēmijas reorganizācijai, AIP ieskatā ir būtisks, tādēļ AIP aicina turpināt izveidotās Latvijas Jūras akadēmijas reorganizācijas darba grupas darbu, lai panāktu visu jūrniecības nozarē iesaistīto institūciju atbalstu akadēmijas reorganizācijai”;
•           izziņā IZM mēģina jūrniecības nozares nevalstisko organizāciju iebildumus atspēkot ar argumentu, ka Satiksmes ministrija atbalsta reorganizācijas procesu, ignorējot faktu, ka Satiksmes ministrija par rīkojuma projektu ir izteikusi ļoti daudz (27) būtiskus iebildumus;
•           izziņā IZM mēģina jūrniecības nozares nevalstisko organizāciju iebildumus atspēkot ar argumentu, ka Latvijas Jūras akadēmijai atbalstu ir pauduši vairāki jūrniecības nozares uzņēmumi, ignorējot faktu, ka šie uzņēmumi attiecīgo atbalstu ir pauduši Latvijas Jūras akadēmijai kā tādai, nevis tās nodošanai Rīgas Tehniskajai universitātei;
•           anotācijā joprojām nav sniegti pierādījumi (detalizēti risku analīzes apraksti) tam, ka pastāv liels risks, ka Latvijas Jūras akadēmija nespēs savlaicīgi izpildīt Augstskolu likuma 3.4 panta trešajā daļā minētos kritērijus, turklāt ja pat attiecīgā problēma patiešām pastāv, no anotācijas secināms, ka IZM nav vērtējusi nevienu šīs problēmas alternatīvu risinājumu, piemēram, investēšanu nepastarpināti Latvijas Jūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstībā, līdzīgu izņēmumu kā attiecībā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju paredzēšanu Augstskolu likumā vai vienkārši Latvijas Jūras akadēmijas esošās vadības maiņu;
•           anotācijā joprojām nav skaidri parādīts, kāds tieši būs jūrniecības nozares reālais (praktiskais) ieguvums no Latvijas Jūras akadēmijas nodošanas Rīgas Tehniskajai universitātei: jūrnieku profesionālā sagatavošana jau esošajā modelī ir augstā līmenī; Augstskolu likumā minētos zinātniskos rādītājus līdz ar reorganizāciju plānots izpildīt tikai formāli, nevis ceļot tieši ar jūrniecību saistītas zinātniskās darbības kapacitāti un kvalitāti; pat IZM bieži pieminētais ieguvums no resursu konsolidācijas nav skaidri (ar konkrētiem skaitļiem) parādīts un pierādīts.

Vai kāds vispār ir apzinājis un izanalizējis tos iemeslus, kuru dēļ savulaik Latvijas Jūras akadēmija tika izveidota kā neatkarīga (no citām augstskolām nošķirta) augstskola? Vai visi šie iemesli patiešām ir zaudējuši savu nozīmīgumu, ka tagad valsts var vieglprātīgi (bez atbilstošas detalizētas analīzes) atļauties no šīs neatkarības atteikties?

Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija neatbalsta IZM piedāvāto reorganizācijas modeli un iebilst pret Rīkojuma projekta tālāku virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.
 

-

Iepazīstoties ar IZM Izziņu, MK rīkojuma projektā un anotācijā iekļauto informāciju, kā arī ar Augstākās izglītības padomes atzinumā norādīto, lūdzam papildus izvērtēt MK rīkojuma projekta 1. punktā norādīto reorganizācijas termiņu. No atzinumiem izriet, ka nepamatoti sasteigta reorganizācija uztrauc daudzus. Satiksmes ministrijas atzinumā tika piedāvāts 2023. gads.
AIP savā atzinumā arī norāda, ka ārvalstu pieredze liecina, ka tas var ilgt vairākus gadus. Arī AIP aicina noteikt saprātīgus reorganizācijas darbību īstenošanas termiņus.
Pret sasteigtu reorganizāciju stingri uzstājas LDDK Transporta un loģistikas nozares ekspertu padome, par ko IZM ir informēta.
Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija iepriekš izteiktos iebildumus uztur spēkā.

-

Lūdzu svītrot no saraksta profesionālā bakalaura studiju programmu “Kuģu navigācijas elektronika”, jo tādai programmai nav ne Profesijas standarta, ne atbilstošas kvalifikācijas, kas būtu iekļauta kvalifikāciju struktūrā ne arī tā tiek īstenota.

Vēršam uzmanību, ka, atbilstoši MK 2018.gada 11.decembra noteikumu Nr.793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” prasībām, studiju virziens visām studiju programmām, kuras gatavo speciālistus reglamentētajās profesijās atbilstoši STCW konvencijai darbam uz kuģiem, akreditācijas procesā tiek mainīts uz studiju virzienu “Jūrniecība”.

Anotācijas 1.3. sadaļā teikts: “Rīkojuma projekta 2. punktā noteikts, ka pēc akadēmijas reorganizācijas Rīgas Tehniskā universitāte pārņems un īstenos akadēmijas akreditētās studiju programmas...”. Rīkojuma projekta 2.punktā tas nav norādīts. Tā ir būtiska pretruna. Rīgas Tehniskā universitāte nav specializēta jūrniecības izglītības programmu īstenošanā. Lūdzam novērst pretrunu.
 

-

Projekta anotācijas 1.3 sadaļā norādīts, ka Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola būs RTU struktūrvienība. Rīkojuma projektā tas nav norādīts un nav skaidrs, kāds būs Jūrskolas institucionālais statuss. Kurš īstenos jūrskolas programmas? No Rīkojuma projekta, lasot kopā 2. punktu un 2.6 apakšpunktu, sanāk, ka “RTU pārņem... jūrskolu un turpina īstenot līdz šim īstenotās profesionālās vidējās izglītības programmas...” Lūdzam precizējiet juridiski skaidri jūrskolas tiesisko statusu.

Augstskolu likuma 25.1. pants "Zinātnes universitātes ekosistēma” nosaka:
"Zinātnes universitāte veido ekosistēmu, kura balstīta zinātniskās darbības izcilībā un kuras ietvaros tiek nodrošināta zināšanu radīšana un uzkrāšana, kā arī pārnese sabiedrībā, inovāciju jaunrade, jaunu zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošana, sabiedrības iesaiste un vērtību aktualizēšana, kā arī pakalpojumu sniegšana universitātes stratēģiskās specializācijas jomās, veidojot biedrību, nodibinājumu, komercsabiedrību, zinātnisko institūciju, izglītības iestāžu un citu subjektu vienotu ietvaru kā universitātes vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu."
Lūdzu skaidrot, vai šāda ekosistēma ir piemērota LKI 4.līmeņa profesionālās izglītības programmu īstenošanai? Vai jautājums ir skaņots Nozares ekspertu padomē?
 

-

Nepiekrītam, ka, pievienojot jūrniecības izglītības iestādes RTU struktūrvienību statusā, tās var uzskatīt par autonomām un, ka jūrniecības izglītības sistēmu šajā modelī var uzskatīt par vienotu un autonomu. Autonomas sistēmas galvenā pazīme ir sistēmas neatkarīga pārvalde. Virs universitātē izveidotajām struktūrām, kā galvenās pārvaldes institūcijas ir RTU Padome, rektors un senāts un visu nozīmīgāko lēmumu pieņemšana ir to kompetencē. Ar Latvijas Jūras akadēmijas, akadēmijas jūrskolas un Liepājas Jūras koledžas iekļaušanu Rīgas Tehniskajā universitātē, jūrniecības izglītības sistēmas autonomija tiek zaudēta.
Lūdzu skaidrot, kā tas atbilst Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021 – 2027. gadam.
Uzturam 14.02.2022 izteikto iebildumu (Izziņas 49.p), kurš nav ņemts vērā.
 

-

1.3 Vai ir izvērtēti alternatīvie rezultāti?

Nozares izstrādātais konsolidācijas modelis nekad nopietni ar nozares ekspertiem izdiskutēts no IZM puses nebija. Visas darba grupas, ja tās tā varēja nosaukt, bija ar obligāto RTU pārstāvju dalību, un bija vērstas uz IZM vienīgā pareizā modeļa skaidrošanu ar norādi, ka viss jau tāpat ir izlemts. Būtu jāņem vērā, ka akadēmija pretendē uz lietišķo zinātņu augstskolas statusu, nevar runāt tikai par zinātniskā novērtējumu kritēriju izpildi. Ir jābūt arī attiecīgajiem izglītības novērtējuma kritērijiem, it īpaši, ja runa ir par izglītības kvalitāti starptautiski reglamentētu studiju programmām. Un tur būtu nepieciešami arī papildinājumi (grozījumi) Augstskolu likumā.
Piedāvājam IZM pārstāvjiem nopietni apspriest nozares piedāvāto reorganizācijas modeli starp nozares izvēlētiem ekspertiem, AIP un IZM pārstāvjiem.
 

-

1.3 Risinājuma apraksts.

Diemžēl jākonstatē, ka portālā ievietotie dokumenti satur virkni pretrunu un neskaidrību. Arī šajā anotācijas sadaļā skaidrots, ka: “Rīkojuma projekta 2. punktā noteikts, ka pēc akadēmijas reorganizācijas Rīgas Tehniskā universitāte pārņems un īstenos akadēmijas akreditētās studiju programmas...” Pirmkārt, Rīkojuma 2. punktā tas nav redzams. Otrkārt, RTU pagaidām nav tādu tiesību īstenot starptautiski atzītas jūrniecības studiju programmas, ja vien mēs negribam pazaudēt iespēju studiju programmu absolventiem pretendēt uz STCW konvencijas kompetences sertifikātiem darbam starptautiskā kuģošanā un to starptautisko atzīšanu. Lūdzu precizēt tekstu un ņemt vērā iepriekš izteiktos LKKA iebildumus.

 

-

1.3 Problēmas apraksts.

Šajā sadaļā ir norādīts: “Ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir ieinteresēta attīstīt tādu jūrniecības izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu. Lai tas notiktu, ir jānotiek pārmaiņām, pārņemot labo praksi no citu valstu pieredzes un jāmācās no citviet pieļautajām kļūdām veicot strukturālas reformas augstākajā izglītībā.”
Lūdzu pamatot ar pārbaudāmiem skaitļiem un faktiem, kāpēc IZM uzskata, ka:
Latvijas jūrniecības sistēma šobrīd nav kvalitatīva;
Nav starptautiski konkurētspējīga;
Reputācija un prestižs ir zemi;
No kādām valstīm (piemēram) ir jāmācās un jāpārņem labā prakse;
Kā tas viss sasaistās ar pēdējo 2017. gada EMSA auditā secināto, ka Latvijā jūrniecības izglītības sistēma darbojas visveiksmīgāk no ES dalībvalstīm?
LKKA uztur spēkā savu iepriekšējo iebildumu.

Tāpat, lūdzu vienādot skatījumu uz esošo izglītības kvalitāti šeit un sadaļā “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?”, jo šobrīd ir pretruna.
 

-

1.3 Pašreizējā situācija.

LKKA pašreizējās situācijas Latvijas Jūras akadēmijā izvērtējumā vēlētos redzēt faktos balstītus izmērāmus rezultātus, kuri liecinātu par zemo izglītības kvalitāti. Iepriekšējā LKKA iebildumā (Izziņas 50. punkts) tika lūgts papildināt anotāciju ar skaidrojumu:
- Kādi ir Latvijas Jūras akadēmijas reglamentēto profesiju studiju programmu absolventu snieguma rādītāji pēdējos gados, salīdzinot ar RTU snieguma rādītājiem;
- Kāds ir bijis pieprasījums starptautiskajā darba tirgū pēc Latvijas Jūras akadēmijas absolventiem pēdējos gados;
- Vai ir saņemtas sūdzības vai pretenzijas no darba devējiem par speciālistu sagatavošanas kvalitātes neatbilstībām starptautisko standartu prasībām.
Atkārtoti lūdzam to izdarīt, jo tas netika ņemts vērā.

-

Anotācijas apraksts rada kļūdainu iespaidu, ka rīkojuma projekts, respektīvi, Latvijas Jūras akadēmijas nodošana Rīgas Tehniskajai universitātei, ietekmē vai potenciāli varētu ietekmēt tikai pašu Latvijas Jūras akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti un šo augstskolu personālu. Patiesībā šī reorganizācija tiešā veidā ietekmē arī esošos un potenciālos Latvijas Jūras akadēmijas studentus un Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas izglītojamos, par ko viņi ir pauduši savu satraukumu IZM adresētajās vēstulēs. Tā ietekmē arī ikvienu Latvijas jūrnieku (jūrnieki sastāda 1,28% no visiem valsts nodarbinātajiem), jo šobrīd pastāvošās jūrnieku sagatavošanas un uzraudzības sistēmas kvalitāte ir augstu novērtēta gan IMO, gan EK līmenī, gan no kuģu īpašnieku puses visā pasaulē. Tas dod Latvijas jūrniekiem augstu konkurētspēju globālajā mērogā. Tieši par tiem Latvijas jūrniekiem, kuri tiek sagatavoti esošajā sistēmā, to augsto pieprasījumu ir izteikušās anotācijas 6.3 sadaļā minētās Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompānijas. Sazinoties ar četru (no piecām) minēto kompāniju vadītājiem, visi izsaka bažas par Jūras akadēmijas reorganizācijai izvēlēto modeli un ir par jūrniecības iestāžu konsolidāciju jūrniecības iestāžu ietvaros, kā tas minēts nozares piedāvājumā.
Ja IZM piedāvātais modelis izrādīsies nesekmīgs, cietīs ne tikai Latvijas jūrnieku prestižs, bet arī starptautiskais pieprasījums pēc tiem. Rezultātā tiks nodarīts ievērojams zaudējums Latvijas tautsaimniecībai, jo šobrīd mūsu jūrnieki strādājot starptautiskā kuģošanā, nopelna gadā kopumā ap 350 miljoniem eiro, ieved tos valstī, kas silda valsts ekonomiku, no kā iegūst visi valsts iedzīvotāji.
Ņemot vērā specifisko jūras virsnieku sagatavošanas procesu, kas iekļauj ne tikai studiju programmas apguvi, reorganizācijas modeļa izvēlei jābūt īpaši piesardzīgai un jāiklausās jūrniecības nozares speciālistos.
Lūdzam atbilstoši precizēt arī anotācijas 6.3. sadaļu, lai neveidotu nepatiesu viedokli par Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju lielākā vairākuma attieksmi pret piedāvāto reorganizāciju.
 

-

Pieprasījums ir augsts pēc kvalitatīvi sagatavotiem jūras virsniekiem, kuri tiek sagatavoti Latvijā pastāvošajā sistēmā, jo tā ir labi zināma pasaules flotē un tiek augsti vērtēta. Nozares eksperti un nospiedošs nozarē strādājošo virsnieku vairākums ir pauduši bažas par nākotni, ja netiks ņemti vērā nozares viedokļi un jūrniecības speciālistu sagatavošana tiks pārnestā svešā, jūrniecībai neraksturīgā vidē. Sevišķi negatīvi to novērtē kapteiņi, kuri savā laikā, 90-to gadu sākumā, bija uzsākuši mācības RTU sastāvā esošajā tā laika akadēmijā.
LKKA saskata augstu risku zaudēt starptautisku atzīšanu, kuru veic IMO katru piekto gadu, kura izvērtē, kā izglītības iestāde (šajā gadījumā tā būs RTU) uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pamata ievēro visas STCW konvencijas prasības. Pēdējā gada laikā izvērtēšanai IMO ir noteikusi stingrākas prasības. Negatīva novērtēšana var apdraudēt atrašanos Baltajā sarakstā un liegt izdot starptautiski atzītus sertifikātus jūrniekiem un liegt viņiem piedalīties starptautiskajā kuģošanā.
Lūdzu precizēt anotācijā.
 
 

-

Anotācijā pareizi teikts, ka jūrniecības izglītības iestāde var tikt integrēta universitātē un valstīs, kur jūrniecība ir attīstīta vāji vai ir mazskaitlīga, tā arī notiek. Kļūdaini tiek skaidrots, ka pašai universitātei, kurā akadēmija ir iekļauta kā struktūrvienība, nebūs nekādas saistības ar STCW konvencijas prasībām, IMO un EK auditiem vai “Balto sarakstu”. Tieši universitātes, kura būs struktūrvienības pārvaldošā institūcija un galvenā lēmējinstitūcija attiecībās ar savu struktūrvienību, kvalitātes nodrošināšanas sistēmai būs jāparedz un jāpierāda, kā tiek nodrošināta struktūrvienības pilnīga atbilstība STCW konvencijas prasībām.
Lūdzu precizēt anotācijas 5.2. punktu.
 

-

Diemžēl arī šajā sadaļā daudz maldinošas informācijas, nav ņemts vērā LKKA iepriekš sniegtais lūgums izlabot to.
LKKA uztur spēkā 16.02.2022. iesniegto iebildumu (Izziņas Nr. 55) un atkārtoti lūdz pareizi atspoguļot sadarbību ar Transporta un loģistikas nozares ekspertu padomi (TL NEP), nesagrozot faktus.

Papildus vēršam uzmanību, ka TL NEP savā sēdē 24.02.2022. pieņēma lēmumu nosūtīt jaunu vēstuli IZM, kur cita starpā tika secināts, ka IZM nav ņēmusi vērā TL NEP pieņemto rezolūciju un turpina bez risku izvērtēšanas sasteigtu jūrniecības izglītības iestāžu reorganizācijas procesu. Vienas jūrniecības organizācijas iesaistīšana AIP iniciētajā un IZM organizētajā darba grupā ir bijusi tikai formāla un nozares viedoklis lēmumu pieņemšanas procesā ir ignorēts.
Atkārtoti tika lūgts pārtraukt steigu ar kādu tiek īstenota jūrniecības izglītības iestāžu integrācija RTU struktūrā un līdz 2024.gadam veikt rūpīgu un nesasteigtu jūrniecības izglītības iestāžu iespējamo konsolidācijas modeļu izvērtēšanu, pieaicinot nacionālos un starptautiskos jūrniecības ekspertus, lai rastu optimālu, izsvērtos izvērtējumos un nopietnā risku analīzē balstītu, ar nozares interesēm sabalansētu risinājumu.
Vēstule tika izsūtīta ministrijai 01.03.2022., bet līdz šodienai (26.04.2022.) nekāda atbilde no IZM nav saņemta.

6.3 sadaļas nobeiguma daļā ir plašs izklāsts par piecām (Latvijā kopumā ir 55) Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompānijām, kuras ļoti pozitīvi novērtē Latvijas Jūras akadēmijā sagatavoto jūras virsnieku kvalitāti un ir ieinteresētas, lai studentu skaits nesarūk un absolventu skaits ir stabils, kā arī norāda, ka gatavi uzņemt studentus jūras praksē. Tas drīzāk vēlreiz paskaidro, ka līdz šim, akadēmijai strādājot, kā neatkarīgai izglītības iestādei, sagatavoto jūrnieku kvalitāte tiešām bija augstā līmenī. Tajā pat laikā tas nekādi nenorāda uz to, ka šīs minētās kompānijas atbalsta IZM plānoto reorganizācijas modeli. Tieši otrādi, absolūtais vairākums kompāniju iestājas par jūrniecības izglītības iestāžu konsolidāciju autonomas jūrniecības sistēmas ietvaros, saglabājot jūrniecības izglītības sistēmas neatkarību.

Lūdzu anotācijas sadaļā veikt labojumus un iekļaut objektīvu informāciju.

 

-

Lūdzam svītrot Rīkojuma projekta 3.punktu.
Ministru kabineta 2015.gada 15.decembra noteikumu Nr.710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi” izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 26.panta pirmo daļu, lai pildītu likuma mērķi “…nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu…”.
Ministru kabineta 2015.gada 15.decembra noteikumu Nr.710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi” ir tieši vērsti uz jūrnieku sagatavošanas standartu, kas noteikti 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk — STCW konvencija), izpildi. Noteikumi ir izgājuši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) un Eiropas Komisijas (EK) pozitīvu ekspertīzi minēto organizāciju veiktajos 5-gadīgajos auditos un ievietoti šo organizāciju datubāzēs. Valsts pozitīva izvērtēšana un atrašanās IMO Baltajā sarakstā ir lielā mērā balstīta uz šiem noteikumiem. Iespējamā vajadzība pēc grozījumiem šajos noteikumos varētu rasties tikai gadījumā, ja pēc (ne pirms) jūrniecības izglītības iestāžu faktiskās reorganizācijas, jūrnieku sagatavošanas procesā tiks novērotas problēmas konvencijas nosacījumu izpildē. Jāatzīmē, ka pēc pēdējā Eiropas Savienības dalībvalstu izvērtējuma cikla Latvijas jūrnieku sagatavošanas uzraudzības sistēma ir novērtēta visaugstāk starp visām dalībvalstīm.
Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija iepriekš izteiktos iebildumus uztur spēkā.
 

-

Lūdzam precīzi nodefinēt dokumenta nosaukumu.

-