Atzinums

35.lpp.Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinēšanu un izvērtēšanu IZM plāno deleģēt Vidzemes Augstkolai, ņemot vērā tās plašo pieredzi starpaugstskolu sadarbības īstenošanā.

Iebildums
Priekšlikums izteikt Ziņojumā piedāvāto teikumu šādā jaunā redakcijā:
“Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinēšanu un izvērtēšanu IZM plāno deleģēt Ventspils Augstskolai un Vidzemes Augstkolai, ņemot vērā to plašo pieredzi starpaugstskolu sadarbības īstenošanā.”

Ņemot vērā Ventspils Augstskolas un Vidzemes Augstskolas lomu augstākās izglītības un mūžizglītības nodrošināšanā Kurzemes un Vidzemes reģionā, iesaiste mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā sniegs pievienoto vērtību tautsaimniecības nozares attīstībai reģionos.

-

31.un 32.lpp. 4. tabula: Zinātnes universitāšu, lietišķo zinātnes universitāšu, lietišķo zinātnes augstskolu un koledžu sasniedzamie rādītāji institucionālā finansējuma  izmēģinājumprojekta ietvaros.

Iebildums
Vienots izmēģinājumprojekta snieguma vērtēšanas mehānisms nav atbalstāms, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar attiecīgo augstākās izglītības iestādi slēgs līgumu par konkrētiem sasniedzamajiem rādītājiem, kas būs atšķirīgi starp augstākās izglītības iestādēm un līdz ar to nav savstarpēji salīdzināmi.
Būtiski uzsvērt, ka absolventu kvalitāte nav izmērāma ar rādītāju: absolventu vidējā alga pret vidējo algu valstī, izmaiņa no gada uz gadu, jo vidējā alga reģionos ir būtiski zemāka kā vidējā alga Rīgā.

-

30.lpp.IZM saredz vienu priekšnosacījumu un vairākus papildu kritērijus, kas varētu nodrošināt institucionālā finansējuma veiksmīgu aprobāciju. Kā priekšnosacījums institucionālā finansējuma ieviešanai ir attīstīta iestādes finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, kas var sniegt informāciju par viena absolventa, studējošā, vai studiju programmas grupas pašizmaksām, kas ļauj sekot valsts budžeta līdzekļu izlietojumam un pieņemt informētus, pamatotus lēmumus par studiju maksu vai studiju maksas atlaidēm. Kā papildu kritēriji ir ka iestādei ir pietiekami attīstīta pārvaldība, lai varētu realizēt institucionālā finansējuma sniegtās iespējas, attīstīta finanšu sistēma, stipra kvalitātes vadības sistēma, kas spēs nodrošināt rezultātu.
Iestāžu atbilstību kritērijiem vērtēs Izglītības un zinātnes ministrija, kas saskaņā ar tās nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes, kosmosa un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā, kā arī  Ministru kabinets, ņemot vērā augstskolas darbību raksturojušos datus un līdzšinējo sniegumu. Augstskolas tiks sarindotas atbilstoši atbilstībai kritērijiem sava tipa ietvaros. Tabula.

Iebildums.
Ziņojumā nav noteikts skaidrs vērtēšanas mehānisms.
Priekšnosacījums un kritēriji augstskolu atbilstības novērtēšanai, kas paredzēti institucionālā finansējuma veiksmīgai aprobācijai, gan attīstības pārvaldības, gan finanšu sistēmas, gan kvalitātes nodrošināšanas sadaļā jau tiek izvērtēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā rezultātā augstskola ir leģitīma darboties un attīstīties.
Būtiski uzsvērt, ka Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 26 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros otrās atlases kārtas projekta īstenošanas gaitā (projekta iesniedzējs – Izglītības un zinātnes ministrija) tika realizētas atbalstāmās darbības: Ministru kabineta virzītu augstskolas padomes locekļu kandidātu atlase un kompetenču novērtēšana; valsts dibinātu augstskolu attīstības stratēģiju izstrāde un ieviešana; kompetences celšanas pasākumi valsts dibinātu augstskolu padomju locekļiem. Projekts ietvēra virkni pasākumus, tostarp neatkarīgo ekspertu piesaisti augstskolu stratēģiju un attīstības politiku izvērtēšanai, ieteikumu sniegšanai un saskaņošanai līdz 2023. gada 31. decembrim.
No piedāvātā Ziņojuma redakcijas izriet, ka:
Izglītības un zinātnes ministrija veiks pārvērtējumu iepriekš vērtēšanas procesā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju un piesaistīto neatkarīgo ekspertu novērtējumam attiecībā uz augstskolu stratēģijām un saistītajām attīstības politikām, kas radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu;
Izglītības un zinātnes ministrija veiks studiju virzienu akreditācijas, ko nodrošina Akreditācijas informācijas centrs un tās piesaistīti neatkarīgie eksperti, pārvērtējumu, kas ietver gan īstenoto studiju programmu klāsta attīstību, gan kopējo kvalitātes pārvaldības sistēmas izvērtējumu.

 

-

28.un 29.lpp.Riski, ja situācija nemainās
Pašreizējā augstākās izglītības sistēma veicina nevienlīdzību sabiedrībā, pastāv sadrumstalota augstākās izglītības sistēma ar zemu kvalitāti un zemu starptautisko konkurētspēju, radot Latvijas ekonomisko atpalicību. Pieaug risks, ka Latvija iestrēgs vidējo ienākumu slazdā un nespēs attīstīties līdzi pasaules ekonomikai un veikt savas ekonomikas transformāciju un digitalizāciju cilvēkkapitāla trūkuma dēļ.
Būtiskākie riski, ja situācija nemainās:
1.         Ekonomiskie riski:
a.         Nepietiekams pieejamo resursu daudzums, kas mazinās augstākās izglītības kvalitāti;
b.         Ierobežotas iespējas un stimuli palielināt ārējā finansējuma piesaisti;
c.         Nepietiekams cilvēkkapitāla apjoms valsts tautsaimniecībā, gan dēļ viduvējas augstākās izglītības kvalitātes, gan dēļ neattīstītas tālākizglītības;
2.         Sociālie riski:
a.         Finansēšanas sistēma faktiski finansēs turīgākus studentus, radot nevienlīdzību;
3.         Komunikācijas riski
a.         Zema akadēmiskā un zinātniskā darba reputācija;
b.         Zems Latvijas kā valsts prestižs tās augstākās izglītības nepietiekamas starptautiskas atpazīstamības dēļ.

Iebildums
Piedāvātajā Ziņojuma redakcijā minētie apgalvojumi, ka augstākās izglītības finansēšanas sistēma  veicina nevienlīdzību, sadrumstalotību un zemu konkurētspēju, nav pamatoti un datos balstīti.
Būtiski uzsvērt, ka tieši nepietiekamais valsts finansējums ir šķērslis, neļaujot veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un sagatavot lielāku skaitu absolventu darba tirgum, tostarp tautsaimniecības nozarei prioritārajās jomās.
Vienlaikus jāuzsver, ka nav atspoguļots risinājums saistībā ar to, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem uz vienu studējošo starp Eiropas un OECD valstīm, kā arī zems kopējais augstākā izglītības finansēšanas īpatsvars no valsts iekšzemes kopprodukta.

-

24.lpp.Izcilības iniciatīva
Augstskolu izcilība un konkurētspēja ir pamats valsts izaugsmei, nodrošinot augstas pievienotās vērtības cilvēkkapitālu, inovācijas, kā arī zināšanu pārnesi un komercializāciju. Pašlaik trīs pīlāru modelī trešais pīlārs ir paredzēts attīstības finansējuma piešķiršanai augstākās izglītības iestādēm. Tomēr līdz šim attīstības finansējums ir bijis orientēts uz salīdzinoši maza izmēra projektiem, kas ir bijuši ar salīdzinoši mazu finansējuma apmēru un no tā izrietošā zema ambīciju līmeņa.

Iebildums
Attīstībai paredzēta valsts izcilības iniciatīvas izveide augstākajā izglītībā, kas atbalstīs augstākās izglītības iestāžu virzību uz pasaulē vadošo universitāšu statusu, neparedzot atbalsta mehānismus augstākās izglītības pieejamības nodrošināšanai reģionos veicinot policentrisku attīstību

-

24.lpp.Ņemot vērā to, ka Vidzemes Augstskola tajā iesaistījās 2020. gada sākumā, bet Ventspils Augstskola tikai 2023. gada vidū, IZM ieskatā, Vidzemes Augstskola ir ar plašāku un kvalitatīvāku pieredzi starpaugstskolu sadarbības īstenošanā un būtu virzāma kā mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinators.

Iebildums
Priekšlikums izteikt Ziņojumā piedāvāto teikumu šādā jaunā redakcijā:
“Ņemot vērā iepriekš minēto, mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā tiks iesaistīta Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola.”

Ņemot vērā Ventspils Augstskolas un Vidzemes Augstskolas lomu augstākās izglītības un mūžizglītības nodrošināšanā Kurzemes un Vidzemes reģionā, iesaiste mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā sniegs pievienoto vērtību tautsaimniecības nozares attīstībai reģionos.

-

19.un 20.lpp. Studiju snieguma finansējums
Ņemot vērā jaunās finansēšanas pieejas uzsvaru uz rezultātu un absolventu sagatavošanu, jaunais finansējums būtu piešķirams jau esošajam As kritērijam, kas paredz finansējumu par katru sagatavoto absolventu, ņemot vērā jomas izmaksas un darba tirgus pieprasījumu, kā arī mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektam. Šāds kritērijs nodrošina to, ka augstākās izglītības iestādēm aizvien lielāka daļa no finansējuma tiek piešķirta balsoties uz sagatavoto absolventu skaitu un to pieprasījumu darba tirgū.

Iebildums.
Jāuzsver, ka lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu, sagatavoto absolventu skaita rādītājs nav nošķirams un savstarpēji salīdzināms starp dažādu tipu augstskolām, kurām noteikti atšķirīgi darbības mērķi Augstskolu likumā.
Līdz ar to, no Ziņojuma esošās redakcijas izriet, ka tiks palielināts finansējums augstskolām ar lielu studējošo skaitu, kā rezultātā tiek sagatavoti arī vairāk absolventu.
Šāda pieeja radīs regresīvu finansējuma pieejamības sistēmu gan augstskolām, kas sagatavo profesionāļus noteiktās darbības jomās, piemēram, kultūrā, mākslā, sportā, kā arī augstskolām reģionos.
Vienlaikus, jāuzsver, ka valdības deklarācijas 27. pasākums paredz ieguldīt ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīt industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināt tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība, kas bez augsti kvalificētiem speciālistiem reģionā nav iespējams.



 

-

18.lpp.Turpmākā aktualizācija
Vienlaicīgi, saskaņā ar pēc IZM pasūtījuma veikto izmaksu pētījumu , izglītības tematiskajās jomās ar viszemāko studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību, papildu algai un DDVSAOI ir arī 48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām.

Iebildums
Bloka dotācija augstākās izglītības iestādēm līdz šim tiek piešķirta, piemērojot attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību nevis optimālo vērtību (MK 12.12.2006. noteikumi Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”), kas tiek piedāvāts arī turpmākajā aprēķinā. Augstākās izglītības iestādēm šobrīd un pēc piedāvātās redakcijas jānodrošina kvalitatīvs studiju process un tā attīstība, balstoties uz finansējumu, kas tiek piešķirts pēc minimālās vērtības nevis optimālās vērtības.
 

-

17.un 18.lpp.Turpmākā aktualizācija
Līdz šim budžeta vietas finansējums ir ticis rēķināts, ņemot vērā vidējās izmaksas uz vienu studējošo. Šīs izmaksas ir tikušas diferencētas pēc tematiskās jomas un līmeņa, paredzot to, ka viena eksperta sagatavošanā tajā pašā jomā un studiju līmenī maksā identiski, neatkarīgi no iestādes. Ņemot vērā to, ka institucionālā finansējuma mērķis ir iestāžu brīvība veidot diferencētas izmaksas, turpmāk vienas vietas vidējā izmaksa vairs nebūs objektīvs rādītājs, pēc kā rēķināt nepieciešamo papildu finansējumu, kas nepieciešams augstākās izglītības iestādēm no valsts.
Šī iemesla dēļ, turpmāk augstākās izglītības iestādēm piešķiramo bloka dotāciju no valsts būtu jāaktualizē, par pamatu ņemot nevis vidējās studējošo izmaksas, bet gan akadēmiskā personāla atalgojumu un slodzes. Augstākās izglītības iestādes darbības pamatā ir akadēmiskais personāls un kvalitatīva akadēmiskā personāla grupa, ar darbiniekiem visos karjeras līmeņos ir nozīmīgs pamats tam, lai nodrošinātu kvalitāti un iestāde varētu sekmīgi darboties.
Jau šobrīd ir iespējams izteikt valsts finansējumu augstākās izglītības iestādēm akadēmiskā personāla algā, jo, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 2. pielikumu, studiju vietas bāzes izmaksas aprēķinā ņem vērā akadēmiskā personāla darba algu uz vienu studējošo. Savukārt akadēmiskā personāla struktūra atbilstoši karjeras līmeņiem tiek aprēķināta ņemot vērā Eurydice pētījumu par akadēmisko karjeru struktūru Latvijā, un IZM izstrādē esošo konceptuālo ziņojumu par akadēmiskām karjerām, kas balstās Eyridice pētījuma secinājumos. Ņemot par pamatu  Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam plānoto vidējo akadēmiskā personāla algas pieaugumu 2027. gadā, kā arī optimālo akadēmiskā personāla amatu proporciju, tiek iegūtas algas izmaksas uz vienu akadēmiskā personāla komplektu.

Iebildums.
Piedāvātajā Ziņojuma redakcijā paredzētās izmaiņas, piešķirot bloka dotāciju par pamatu ņemot nevis vidējās studējošā izmaksas, bet gan akadēmiskā personāla atalgojumu un slodzes, balstoties uz izstrādē esošo konceptuālo ziņojumu par akadēmiskajām karjerām, kas ietver akadēmiskā personāla struktūras un atalgojuma izmaiņas, nav atbalstāmas, ievērojot, ka šis konceptuālais ziņojums par akadēmiskajām karjerām nav saskaņots un apstiprināts, tādējādi nevarot būt par pamatu jauna institucionālā finansējuma modeļa izstrādei.
Vienlaikus jāuzsver, ka studiju procesa nodrošināšana ietver studiju satura kvalitātes veidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām un izglītības vides pieejamības nodrošināšanu, ko kopumā veido iesaistītais akadēmiskais personāls un viesdocētāji – nozares eksperti, atbalsta personāls, atbilstoša infrastruktūra studiju procesam, dzīvošanai, sportam, kultūrai un materiāltehniskais nodrošinājums.

 

-

17.lpp. Institucionālās stipendijas
Pašlaik līdz ar budžeta vietām valsts augtākās izglītības iestādēm piešķir arī stipendijas proporcionāli piešķirto budžeta vietu skaitam, kas veido stipendiju fondu, kuru sadala AII. Vienlaikus valsts arī piešķir stipendijas studējošajiem atbilstoši konkrētam stipendiātu skaitam, caur sociālo stipendiju “Studētgods”. Arī turpmāk ministrija, balstoties uz vēsturiskajiem principiem, piešķirs finansējumu augstākās izglītības iestādēm stipendiju piešķiršanai studējošajiem, kas būtu ne mazāks kā līdz šim piešķirtā finansējuma apmērā.
Būtiska atšķirība būtu tajā, ka, līdzīgi kā ar bloka dotāciju, augstākās izglītības iestādes varētu brīvi noteikt stipendiju skaitu un summu, bet ar nosacījumiem, ka vismaz 20% no stipendiju finansējuma tiek piešķirtas pēc sociālajiem kritērijiem un ka vienas stipendijas apmērs mēnesī nebūs mazāks par 140 euro, kurām augstākās izglītības iestādes var noteikt minimālo akadēmisko sasniegumu slieksni.

Iebildums.
Piedāvātajā Ziņojuma redakcijā netiek piedāvāts risinājums lielākam studējošo atbalstam ar jaunu institucionālo stipendiju ietvaru, jo nav paredzēts finansējuma palielinājums šim mērķim. Tieši pretēji, piedāvātā redakcija paredz finansējuma samazinājumu institucionālajām studiju stipendijām, jo esošā finansējuma ietvaros jānodrošina vēl 20% finansējuma novirzīšana stipendiju piešķiršanai pēc sociālajiem kritērijiem.
Sociālo stipendiju paredzēšana papildu esošajai, piemēram “Studētgods”,  ir vērtējama kā atbalstāma iniciatīva, tomēr tā finansiālajai izcelsmei jābūt sasaistītai ar sociālā finansējuma plānošanas un piešķiršanas ietvaru.


 

-

4.lpp. Lai risinātu sistēmas izaicinājumus, tiek piedāvāts:
1) pāriet uz institucionālo finansēšanas principu, kā ietvaros valsts piešķir bloka dotāciju augstākās izglītības iestādēm, kas var brīvi izmantot šos līdzekļus sevis noteikto bezmaksas, līdzmaksājuma un maksas vietu nodrošināšanai;



4.lpp.Studējošā līdzmaksājuma noteikšana nav atbalstāma, jo tas var būtiski ietekmēt studentu skaita kritumu, kas jau atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam noteiktajam tiek paredzēts augsts, ievērojot demogrāfiskās attīstības nozīmīgo ietekmi uz izglītības sektoru.
Būtiski atzīmēt, ka studējošā līdzmaksājuma ieviešana nozīmīgi var ietekmēt Latvijas reģionālo augstskolu pastāvēšanu un kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību tuvu dzīves vietai.
Papildu finansiālā sloga radīšana studējošajiem pastiprinās izvēli doties studēt uz ārvalstīm bezmaksas studiju vietās, vienlaikus saņemot stipendiju, un turpmāk arī to saglabājot par savu dzīvesvietu.
Ziņojumā nav caurskatāmi atspoguļots un pamatots kā tieši studējošā līdzmaksājums veicinās taisnīgāku izmaksu sadalījumu, vienlaikus norādot, ka no Ziņojuma esošās redakcijas nav gūstama pārliecība, ka papildu finansiālā sloga ieviešana Latvijas iedzīvotājiem palielinās resursu apjomu izglītības sistēmā, lai attīstītu kvalitāti.
Pāreja uz līdzmaksājuma ieviešanu faktiski veidos sociāli regresīvu sistēmu.

-