Atzinums

Projekta ID
22-TA-225
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
25.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Iebildums
Tā kā Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumi Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem" (1.punkta tabulas 1.21.punkts un noteikumu 22.pielikums, nosakot dabas parka izveidi, vienlaikus nosaka dabas parka atrašanās vietu (administratīvā teritorija, novada teritoriālā vienība) un dabas parka shēmu (bez detalizācijas funkcionālajās zonās) un ārējo robežu koordinātas, lūdzam nodrošināt datu aktualitāti arī šajā regulējumā. It īpaši, ja salīdzinot ar šobrīd individuālajos noteikumos noteikto teritoriju 2945 ha, jaunajos noteikumos -  tā ir tikai 768 ha. Aicinām šo aspektu skaidrot arī anotācijā. Jaunajos noteikumos dabas parka funkcionālās zonas shēmā teritorija laikam ir 768 ha.

Jaunās funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 14. panta pirmā daļa noteic, ka aizsargājamo teritoriju un to funkcionālo zonu robežas attēlo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Tāpēc, lai nebūtu pārpratumu teritoriju jautājumos, būtu efektīvāk, ja būtu viena karte gan ārējai robežai, gan funkcionālajām zonām un tā saderētu arī ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un ES u.c. starptautiskajām uzraudzības institūcijām atskaitēs norādītu vienas un tās pašas kartes. Vēršam uzmanību, ka šobrīd ar noteikumiem apstiprinātais kartes (shēmas) attēls noteiktā mērogā ir juridiski saistošs, bet ģeotelpiskie dati, kuri pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā ir informatīvi. Turklāt, ja robežu ģeotelpiskie dati ir pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā, kuras datus pēc tam iekļauj teritorijas plānošanas kartēs, uzskatam, ja tehniski ir iespējams, būtu lietderīgi noteikumos apstiprināt mūsdienīgas nepastarpinātas interaktīvas digitālas kartes caur unikālu hipersaiti. Līdzīgi kā teritorijas plānojumiem - sk., piem., teritorijas plānojuma funkcionālā zonējuma karti, kura apstiprināta un ir pieejama valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, unikālais identifikators https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25700. Saistošajos noteikumos ietver hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk — ģeoportāls) pieejamo apstiprinātā plānojuma interaktīvo grafisko daļu. Ģeoportālā pieejamā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir pašvaldības saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Lūdzam izvērtēt šāda kompleksa risinājuma ieviešanas iespēju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Iebildums
Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.264) 2.punkts noteic, ka noteikumi attiecas uz Saeimas un Ministru kabineta izveidotām aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. MK noteikumi Nr.264 nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamās teritorijas) vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbību veidus aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām liecina, ka noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu savvaļas faunas un floras aizsardzību.
MK noteikumu Nr. 264  54. punkts no 2010.gada noteic, ka tām aizsargājamām teritorijām, kuru individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi stājušies spēkā līdz 2005.gada 10.novembrim, šos noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Šo noteikumu anotācijā skaidrots, ka noteikumu projekts neattiecas uz aizsargājamām teritorijām, kuru individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi pieņemti pēc 2005.gada 10.novembra.
Tādēļ līdz šim Ministru kabineta 2004. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 273 "Dabas parka “Bernāti” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (stājas spēkā 17.04.2004. un tātad 2010.gadā uz šiem noteikumiem attiecināja arī MK noteikumu Nr. 264  54. punktu) 2. punkts noteic, ka dabas parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.
Šobrīd tiek izdoti jauni dabas parka "individuālie noteikumi" uz kuru regulējumu jau attiecina MK noteikumu Nr.264 2.punktu un MK noteikumu Nr.264 54.punktā ietvertais pārejas regulējums uz šī dabas parka individuālajiem noteikumiem vairs neattiecas, jo šie jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc 2005.gada 10.novembra.
Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 18.panta ceturtā daļa noteic, ka izstrādājot aizsargājamās teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un apsaimniekojot aizsargājamo teritoriju, var izmantot dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju. Plānam ir ieteikuma raksturs. Un to nevar uzskatīt par direktīvu normatīvā regulējuma pārņemšanu.

No minētā var secināt, ka MK noteikumi Nr.264 nav piemērojami tajos gadījumos, ja izveidotajām aizsargājamām teritorijām ir "savi individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un MK noteikumos Nr.264 tiesību normas, kas izriet no augstākminētajām Eiropas Savienības direktīvām ir pārņemamas ar aizsargājamo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. 

Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzam atkārtoti vērtēt, vai projektā netiek iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām  un attiecīgi precizēt projektu, papildinot to ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām un pilnīgāk aizpildīt anotācijas 5.sadaļu (t.sk. 5.4.apakšadaļas 1.tabulu). Ja projektā netiek iekļauta informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām, tad lūdzam skaidrot kā attiecībā uz konkrēto dabas parku tiek pārņemtas saistošās tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām.

Papildus lūdzam vērtēt MK noteikumu Nr.264 2.punktā minētā regulējuma ietekmi uz dabas parka individuālajiem noteikumiem (vai pēdējos ir ietverts viss nepieciešamais regulējums dabas parka aizsardzībai un izmantošanai, jo MK noteikumi Nr.264 saskaņā ar MK noteikumu Nr.264 2. un 54.punktu no šo jauno noteikumu spēkā stāšanās vairs nebūs piemērojami) un, ja nepieciešams, sagatavot nepieciešamās izmaiņas individuālajos noteikumos, precizējot projektu un anotāciju.

 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Aicinām precizēt uz "1.pielikumā".
 
Piedāvātā redakcija
-