Projekta ID
23-TA-1230Atzinuma sniedzējs
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Atzinums iesniegts
08.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
1.3. papildināt ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
Iebildums
Noteikumu projekta 1.3. punkts paredz papildināt esošos Ministru kabineta noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā: “2.1 Portālā ir iespējams veikt tiešsaistes maksājumus par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Maksājumus portālā nodrošina portāla pārzinis sadarbībā ar Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un Valsts kasi.”.
Asociācija skaidro, ka Latvijā finanšu pakalpojumus nodrošina ne tikai Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētas kredītiestāžu filiāles Latvijā. Izvērtējot Noteikumu projektā piedāvātā punkta redakciju rodas priekšstats, ka sadarbība plānota tikai ar Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm, bet ne citās Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētām kredītiestāžu filiālēm Latvijā, kāda ir, piemēram, “Luminor Bank AS” Latvijas filiāle, kas ir Igaunijā reģistrēta kredītiestāde. Vienlaikus Asociācija skaidro, ka maksājumu pakalpojumu sniegšana Latvijā ir atļauta balstoties uz Eiropas Savienības pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Šādā veidā maksājumu pakalpojumus Latvijā nodrošina, piemēram, “Revolut Bank UAB”, kas ir Lietuvā reģistrēta kredītiestāde.
Ja tomēr ministrijas izstrādātā Noteikumu projekta mērķis ir bijis veicināt sadarbību tikai ar Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, tad Asociācija lūdz papildināt Noteikumu projekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu un pamatojumu, lai mazinātu neskaidrības turpmākajā sadarbībā ar kredītiestādēm, kuras reģistrētas gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs un savus pakalpojumus nodrošina ar filiāles starpniecību Latvijā vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principa ietvaros. Ja šāds nav bijis ministrijas mērķis, tad attiecīgi aicinām precizēt Noteikuma projekta punkta redakciju.
Tāpat Asociācija norāda, ka Noteikumu projekta 1.3. punkta piedāvātā redakcija nepamatoti sašaurina to tirgus dalībnieku loku, kuri juridiski un tehniski spēj nodrošināt maksājumu pakalpojumus valsts pārvaldes pakalpojumu portālam, kas šobrīd tiek veikti ar Valsts informācijas sistēmu savietotāja (turpmāk – VISS) maksājuma moduļa starpniecību. Proti, šobrīd valsts pārvaldes pakalpojumu portālā izmantotais VISS maksājuma modulis piedāvā veikt maksājumus, kas saistīti ar publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot vairāku kredītiestāžu tiešos internetbanku savienojumus (BankLink). Vēlamies vērst uzmanību, ka šāda pieeja ir novecojusi un perspektīvā nebūtu turpināma ņemot vērā to, ka kredītiestādes izskata iespējas atteikties no šīm novecojušām maksājumu tehnoloģijām, tādējādi esošais risinājums ir aizstājams ar risinājumiem, ko paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums vai ieskicēti Eiropas Komisijas izstrādātajā Eiropas Savienības stratēģijā par neliela apjoma maksājumiem[1] un Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā[2]. Piemēram, visām kredītiestādēm ES/EEZ zonā ir jānodrošina, ka klienti var veikt maksājumus ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja (Payment initiation service provider) starpniecību, neradot pakalpojumu sniedzējam vai, piemēram, Aģentūrai slogu, slēdzot individuālus līgumus ar konkrētām kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to ikvienas ES kredītiestādes klients (tostarp ES dalībvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem vai Latvijas valstspiederīgajiem citās bankās ES, ņemot vērā, ka piektā lielākā kredītiestāde Latvijā pēc kontu skaita nav licencēta Latvijā) varētu izmantot portāla priekšrocības bez šķēršļiem (slēgt individuālus līgumus ar Aģentūru), ja Aģentūra būtu noslēgusi līgumu ar vienu maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēju (vietējās un pārrobežu darbības ietvaros). Tas nodrošinātu godīgāku konkurenci un atvērtu risinājumu pēc likumā definētiem principiem, nevis unikāliem un individuāliem risinājumiem. Vienlaikus Aģentūra varētu gūt labumu, ko sniedz tehnoloģiju attīstība maksājumu jomā, jo līdzšinējās izmantotās tehnoloģijas (BankLink) no jauna netiek attīstītas. Uz attiecīgajiem apsvērumiem un risinājumiem Asociācija jau bija norādījusi ministrijai, Aģentūrai un Konkurences padomei savā 2022. gada 26. oktobra vēstulē[3].
[1] ES Padome – Neliela apjoma maksājumi: Padome atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir veicināt zibmaksājumus un ES mēroga maksājumu risinājumus. Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/03/22/retail-payments-council-supports-action-to-promote-instant-payments-and-eu-wide-payment-solutions/
[2] 2020.gada 31.maija Ministru kabineta rīkojums Nr.396 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.-2023.gadam”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/332903-par-finansu-sektora-attistibas-planu-20222023-gadam
[3] Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2022.gada 26.oktobra vēstule Nr.1-23/120_e “Par portālā www.latvija.lv un Valsts informācijas sistēmu savietotāja maksājuma moduļa tālāko attīstību”. Pieejama: https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2022/12/120_1_23_120_e_VRAA.pdf
Asociācija skaidro, ka Latvijā finanšu pakalpojumus nodrošina ne tikai Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētas kredītiestāžu filiāles Latvijā. Izvērtējot Noteikumu projektā piedāvātā punkta redakciju rodas priekšstats, ka sadarbība plānota tikai ar Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm, bet ne citās Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētām kredītiestāžu filiālēm Latvijā, kāda ir, piemēram, “Luminor Bank AS” Latvijas filiāle, kas ir Igaunijā reģistrēta kredītiestāde. Vienlaikus Asociācija skaidro, ka maksājumu pakalpojumu sniegšana Latvijā ir atļauta balstoties uz Eiropas Savienības pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Šādā veidā maksājumu pakalpojumus Latvijā nodrošina, piemēram, “Revolut Bank UAB”, kas ir Lietuvā reģistrēta kredītiestāde.
Ja tomēr ministrijas izstrādātā Noteikumu projekta mērķis ir bijis veicināt sadarbību tikai ar Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, tad Asociācija lūdz papildināt Noteikumu projekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu un pamatojumu, lai mazinātu neskaidrības turpmākajā sadarbībā ar kredītiestādēm, kuras reģistrētas gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs un savus pakalpojumus nodrošina ar filiāles starpniecību Latvijā vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principa ietvaros. Ja šāds nav bijis ministrijas mērķis, tad attiecīgi aicinām precizēt Noteikuma projekta punkta redakciju.
Tāpat Asociācija norāda, ka Noteikumu projekta 1.3. punkta piedāvātā redakcija nepamatoti sašaurina to tirgus dalībnieku loku, kuri juridiski un tehniski spēj nodrošināt maksājumu pakalpojumus valsts pārvaldes pakalpojumu portālam, kas šobrīd tiek veikti ar Valsts informācijas sistēmu savietotāja (turpmāk – VISS) maksājuma moduļa starpniecību. Proti, šobrīd valsts pārvaldes pakalpojumu portālā izmantotais VISS maksājuma modulis piedāvā veikt maksājumus, kas saistīti ar publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot vairāku kredītiestāžu tiešos internetbanku savienojumus (BankLink). Vēlamies vērst uzmanību, ka šāda pieeja ir novecojusi un perspektīvā nebūtu turpināma ņemot vērā to, ka kredītiestādes izskata iespējas atteikties no šīm novecojušām maksājumu tehnoloģijām, tādējādi esošais risinājums ir aizstājams ar risinājumiem, ko paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums vai ieskicēti Eiropas Komisijas izstrādātajā Eiropas Savienības stratēģijā par neliela apjoma maksājumiem[1] un Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā[2]. Piemēram, visām kredītiestādēm ES/EEZ zonā ir jānodrošina, ka klienti var veikt maksājumus ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja (Payment initiation service provider) starpniecību, neradot pakalpojumu sniedzējam vai, piemēram, Aģentūrai slogu, slēdzot individuālus līgumus ar konkrētām kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to ikvienas ES kredītiestādes klients (tostarp ES dalībvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem vai Latvijas valstspiederīgajiem citās bankās ES, ņemot vērā, ka piektā lielākā kredītiestāde Latvijā pēc kontu skaita nav licencēta Latvijā) varētu izmantot portāla priekšrocības bez šķēršļiem (slēgt individuālus līgumus ar Aģentūru), ja Aģentūra būtu noslēgusi līgumu ar vienu maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēju (vietējās un pārrobežu darbības ietvaros). Tas nodrošinātu godīgāku konkurenci un atvērtu risinājumu pēc likumā definētiem principiem, nevis unikāliem un individuāliem risinājumiem. Vienlaikus Aģentūra varētu gūt labumu, ko sniedz tehnoloģiju attīstība maksājumu jomā, jo līdzšinējās izmantotās tehnoloģijas (BankLink) no jauna netiek attīstītas. Uz attiecīgajiem apsvērumiem un risinājumiem Asociācija jau bija norādījusi ministrijai, Aģentūrai un Konkurences padomei savā 2022. gada 26. oktobra vēstulē[3].
[1] ES Padome – Neliela apjoma maksājumi: Padome atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir veicināt zibmaksājumus un ES mēroga maksājumu risinājumus. Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/03/22/retail-payments-council-supports-action-to-promote-instant-payments-and-eu-wide-payment-solutions/
[2] 2020.gada 31.maija Ministru kabineta rīkojums Nr.396 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.-2023.gadam”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/332903-par-finansu-sektora-attistibas-planu-20222023-gadam
[3] Latvijas Finanšu nozares asociācijas 2022.gada 26.oktobra vēstule Nr.1-23/120_e “Par portālā www.latvija.lv un Valsts informācijas sistēmu savietotāja maksājuma moduļa tālāko attīstību”. Pieejama: https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2022/12/120_1_23_120_e_VRAA.pdf
Piedāvātā redakcija
Ņemot vērā iepriekšminēto, Asociācija aicina pārskatīt Noteikuma projekta 1.3. punktu un izteikt to šādā redakcijā:
“1.3. papildināt ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
2.1 Portālā ir iespējams veikt tiešsaistes maksājumus par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Maksājumus portālā nodrošina portāla pārzinis sadarbībā ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējiem un Valsts kasi.”
“1.3. papildināt ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
2.1 Portālā ir iespējams veikt tiešsaistes maksājumus par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Maksājumus portālā nodrošina portāla pārzinis sadarbībā ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējiem un Valsts kasi.”
2.
Noteikumu (grozījumu) projekts
1.23. papildināt ar 34. punktu šādā redakcijā:
Priekšlikums
Asociācija pozitīvi vērtē ministrijas izstrādātā Noteikumu projektā iekļauto principu lietotāju elektroniskajā identifikācijā pakāpeniskai pārejai uz kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanu. Asociācija jau vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību uzsākt vispusīgu pāreju šo identifikācijas līdzekļu izmantošanā, vienlaikus samazinot kredītiestāžu piedāvāto identifikācijas risinājumu izmantošanu, kas pēc būtības nav saistāmi ar kredītiestāžu pamatdarbības jautājumiem, proti, finanšu pakalpojumu nodrošināšanu un tika nodrošināti kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kad tiks izstrādāti un padarīti pieejami valsts elektroniskās identifikācijas rīki (eParaksts Mobile, eID karte). Tāpat Asociācija norāda, ka ar Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komitejas 2023. gada 18. maija lēmumu “SK ID Solutions AS” filiāles Latvijā izstrādātais rīks “Smart-ID” ir iekļauts kvalificētu un kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojumu reģistrā[1]. Vienlaikus “SK ID Solutions AS” filiāle Latvijā aktīvi sadarbojas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – Aģentūra), lai padarītu elektroniskās identifikācijas rīku “Smart-ID” pieejamu Aģentūras uzturētajā Vienotajā pieteikšanās modulī, kas vēl vairāk veicinās sabiedrībai elektroniskās identifikācijas pakalpojumu pieejamību[2].
Ņemot vērā, ka uz šo nepieciešamību esam norādījuši ilgstoši un vairākkārt, Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektā piedāvātais termiņš 2024. gada 31. decembris ir optimāls. Vienlaikus Asociācija rosina turpināt sadarbību tādos valsts pārvaldes pakalpojumu portāla pieejamos elektroniskajos pakalpojumos, kuri ir cieši saistīti ar finanšu nozari, piemēram, pensiju kapitāla uzkrājuma jautājumos, padarot piekļuvi šiem datiem ērtāku no lietojamības perspektīvas. Kā veiksmīgu piemēru Asociācija uzskata pieejas attīstīšanu, ka ar vienu autentifikāciju, piemēram, bankas klientam autentificējoties internetbankā ir pieejams ērts veids kā klients var tikt pārvirzīts uz valsts pārvaldes pakalpojumu portālu pārlūkot ar pensiju saistītos pakalpojumus, piemēram, veikt 1., 2. līmeņa pensiju kapitāla uzkrājuma pārbaudi vai 2. līmeņa pensiju pārvaldnieka nomaiņu, neveicot atkārtotu autentifikāciju valsts pārvaldes pakalpojumu portālā.
[1] Aizsardzības ministrija: Kvalificētu un kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrs. Pieejams: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Kvalific%C4%93tu%20un%20kvalific%C4%93tu%20paaugstin%C4%81tas%20dro%C5%A1%C4%ABbas%20elektronisk%C4%81s%20identifik%C4%81cijas%20pakalpojumu%20sniedz%C4%93ju%20re%C4%A3istrs.pdf
[2] Piezīme: Smart-ID lietotāju skaits Latvijā ir apmēram 1.06 miljoni klienti.
Ņemot vērā, ka uz šo nepieciešamību esam norādījuši ilgstoši un vairākkārt, Asociācija uzskata, ka Noteikumu projektā piedāvātais termiņš 2024. gada 31. decembris ir optimāls. Vienlaikus Asociācija rosina turpināt sadarbību tādos valsts pārvaldes pakalpojumu portāla pieejamos elektroniskajos pakalpojumos, kuri ir cieši saistīti ar finanšu nozari, piemēram, pensiju kapitāla uzkrājuma jautājumos, padarot piekļuvi šiem datiem ērtāku no lietojamības perspektīvas. Kā veiksmīgu piemēru Asociācija uzskata pieejas attīstīšanu, ka ar vienu autentifikāciju, piemēram, bankas klientam autentificējoties internetbankā ir pieejams ērts veids kā klients var tikt pārvirzīts uz valsts pārvaldes pakalpojumu portālu pārlūkot ar pensiju saistītos pakalpojumus, piemēram, veikt 1., 2. līmeņa pensiju kapitāla uzkrājuma pārbaudi vai 2. līmeņa pensiju pārvaldnieka nomaiņu, neveicot atkārtotu autentifikāciju valsts pārvaldes pakalpojumu portālā.
[1] Aizsardzības ministrija: Kvalificētu un kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniedzēju reģistrs. Pieejams: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Kvalific%C4%93tu%20un%20kvalific%C4%93tu%20paaugstin%C4%81tas%20dro%C5%A1%C4%ABbas%20elektronisk%C4%81s%20identifik%C4%81cijas%20pakalpojumu%20sniedz%C4%93ju%20re%C4%A3istrs.pdf
[2] Piezīme: Smart-ID lietotāju skaits Latvijā ir apmēram 1.06 miljoni klienti.
Piedāvātā redakcija
-