Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktā noteiktajam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 290 "Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība"" (turpmāk – projekts) paredzētajā Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 290 "Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi) 5.7. apakšpunktā ietvertais regulējums dublē Administratīvā procesa likuma 70. panta otrās daļas pirmajā teikumā paredzēto regulējumu un ir pretrunā Administratīvā procesa likuma 70. panta otrās daļas otrajā teikumā paredzētajam regulējumam, kas paredz, ka, sūtot nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 5.7. apakšpunktu, kā arī projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietverto informāciju.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projektā paredzētajā noteikumu 10. punkta ievaddaļas pirmajā un otrajā teikumā ietvertais regulējums ir pretrunīgs. Proti, tiesību teorijā tiek izšķirtas divu veidu tiesības – materiālās un procesuālās tiesības. Līdz ar to arī termiņi tiek pakārtoti šim iedalījumam un tiek izšķirti divu veidu termiņi – materiāltiesiskie un procesuālie. Materiāltiesisks termiņš nosaka materiālās tiesības pastāvēšanas un īstenošanas iespējas ilgumu. Tāpēc gadījumā, ja šāda termiņa tecējuma laikā minētās tiesības netiek izlietotas, personas prasījums par šādu tiesību realizāciju ir noraidāms. Procesuāls termiņš nosaka kādas procesuālas darbības veikšanas termiņu, kuru neievērojot zūd tikai tiesības veikt šo procesuālo darbību, piemēram, iesniegt apstrīdēšanas iesniegumu iestādē vai pieteikumu (skat. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 449. lpp.).
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments praksē pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ka "laika ziņā norobežotas tiesības (t.i., preklusivam termiņam padotās tiesības) jau no paša sākuma nodibināšanās (izcelšanās) momenta tiek radītas tikai uz zināmu norobežotu laiku un viņas, pašas par sevi izbeidzas galīgi un pēc būtības ar šī laika notecējumu. [..] Ar preklusivo termiņu izbeidzas pašas tiesības [..]." (Dr. Loebers. Par preklusiviem termiņiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1924., 3. sēj., Nr. 1, 36. lpp.). Administratīvā procesa likums satur tiesisko regulējumu procesuālo termiņu nokavējamu gadījumā, paredzot, ka procesuālos termiņus noteiktajos gadījumos ir iespējams atjaunot (Administratīvā procesa likuma 4. nodaļa). Taču materiāli tiesiskie (prekluzīvie) termiņi, kas norobežo laikā kādu tiesību pastāvēšanu, nav atjaunojami (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 9. aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-426/2009 5.4. apakšpunkts).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā noteikumu 10. punkta ievaddaļas pirmajā un otrajā teikumā ietverto regulējumu un precizēt to, kā arī precizēt anotācijā ietverto informāciju, norādot, kāds ir attiecīgais termiņš.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma regulējumam iestāde pieņem lēmumu, kuru paziņo tā adresātam (skat, piemēram, Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmo daļu un 70. panta pirmo daļu). Tas, kurā brīdī lēmums uzskatāms par paziņotu, paredz Paziņošanas likums, proti, piemēram, Paziņošanas likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments. Paziņošanas likuma 8. panta trešā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Savukārt Paziņošanas likuma 9. panta 1.¹ daļa paredz, ka dokuments, kas nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Tāpat Paziņošanas likuma 9. panta otrā daļa paredz, ka dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 23. punktā vārdus "rakstiskā paziņojuma saņemšanas".
 

-

Ievērojot, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus "noteikumi nosaka" un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka projekts paredz precizēt noteikumu 1. punktā ietverto noteikumu izdošanas mērķi.

-