Atzinums

Valsts kanceleja savā 2024. gada 14. augusta iebildumā norādīja, ka informatīvajā ziņojumā ir paredzēts “pārskatīt ostas pārvaldes un tās valdes atbildības tvērumu”, tomēr tajā nav sniegta informācija par ostu valdes turpmāko statusu, tostarp par to, vai lielajās ostās tiks saglabāts ostu valdes institūts. [..] Tāpat lūdzām mainīt augstākās ostu lēmējinstitūcijas nosaukumu, jo valde ir izpildinstitūcija, kas neatbilst informatīvajā ziņojumā ietvertajam regulējumam. No informatīvā ziņojuma nav konstatējams, ka minētais iebildums būtu ņemts vērā. Aicinām precizēt informatīvo ziņojumu, tajā skaidri saprotami un pēc vienotiem principiem (ja principi nav piemērojami, to attiecīgi pamatojot) ietverot ostu pārvaldības struktūru, lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas galvenos uzdevumus. Lai noteiktu atbilstošu pārvaldības lēmējinstitūcijas locekļu skaitu, aicinām izstrādāt vienotus kritērijus tā noteikšanai, vienlaikus izvērtējot citu valstu pieredzi līdzvērtīgu ostu pārvaldībā.

-

Piedāvātie grozījumi Ostu likuma 7.¹ panta trešajā daļā nosaka, ka ostas padomē ir četri locekļi: 2 valsts interešu pārstāvji un 2 pašvaldības pārstāvji. Informatīvajā ziņojumā iepriekš ietverts, ka “Ostas padome tiks veidota četru locekļu sastāvā: divi pārstāvji no valsts – pa vienam no Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības.” Vēršam uzmanību, ka minētais ir pretrunā piedāvātajiem grozījumiem 7.¹panta sestās daļas redakcijai, kas nosaka, ka ostas padomes locekļus atlasa atklātā konkursā. Lai nodrošinātu normu savstarpēju saskaņotību, nepieciešams precizēt, vai grozījumi paredz saglabāt atklāta konkursa procedūru vai piemērot citu atlases mehānismu.

-

Informatīvajā ziņojumā ir norādīts: “Padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās”. Vēršam uzmanību, ka padomes funkcijas kapitālsabiedrībās ietver ne tikai pārraudzību, bet arī stratēģisko vadību un uzraudzību, kas var ietvert noteiktu lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to šāda padomes un valdes sastāva struktūra un pārstāvniecība nav pielīdzināma kapitālsabiedrību padomes modelim un tās uzdevumiem.

-

Ņemot vērā, ka Ostas pārvaldības reformas ietvaros ir paredzēts, ka ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiska persona, aicinām izvērtēt iespēju mazo ostu pārvaldības institucionālās struktūras salāgošanai ar lielo ostu pārvaldības modeli, nosakot, ka mazajās ostās ostas pārvalde darbojas kā pašvaldības iestāde.

-

Informatīvajā ziņojumā  (20.lappuse) paredzēts, ka mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā piecu locekļu sastāvā. Lūdzam sniegt pamatojumu šāda valdes locekļu skaita noteikšanai, ņemot vērā, ka Ventspils ostā un Rīgas ostā tiek paredzēti tikai četri padomes locekļu amati. Lūdzam arī izskaidrot un pamatot, kā tiks panākta vienošanās par to, kuras ministrijas pārstāvis tiktu virzīts iecelšanai mazās ostas valdē, un kāpēc ministrijas pārstāvja dalība mazās ostas valdē visār pēc būtības ir nepieciešama. Tāpat lūdzam skaidrot, kāpēc mazājās ostās ir paredzēts iecelt valdē ostā darbojošos komersantu pārstāvjus, ja Liepājas SEZ gadījumā šāda pieeja turpmāk netiek paredzēta, ņemot vērā interešu konflikta riskus, kuri Valsts kancelejas ieskatā tādā pašā mērā kā Liepājas SEZ gadījumā ir iespējami arī mazo ostu gadījumā. Tāpat lūdzam skaidrot, kā gadījumos, ja pašvaldība ostas pārvaldībai veidos pašvaldības iestādi, būs iespējams veidot valdi (kas parasti tiek veidota kapitālsabiedrībā kā operacionālās darbības vadīšanas institūcija) kā ostas pārvaldības institūciju. Lūdzam skaidrot ostas valdes nepieciešamību vispār pēc būtības, ņemot vērā mazo ostu relatīvi nelielos darbības apjomus, jo īpaši, vai tās darbības pāraudzību nevarētu veikt pašvaldības izpilddirektors, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam ir pašvaldības kā klapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā.

-

Informatīvā ziņojuma projekts paredz, ka Ventspils osta un Rīgas osta turpmāk būs atvasinātas publiskas personas, Liepājas ostas pārvaldi regulēs Liepājas SEZ likums, bet mazo ostu pārvaldībai var tikt veidotas kapitālsabiedrības vai pašvaldības kapitālsabiedrības. Nav pamatots un līdz ar to saprotams, kāpēc  tiek piemērotas atšķirīgas pieejas un ostām tiek plānoti atšķirīgi juridiskie statusi, jo īpaši kāpēc mazo ostu gadījumā tiek paredzēta tik plaša rīcības brīvība veidot kapitālsabiedrību vai iestādi. Tāpat jānorāda, ka Rīgas ostai un Ventspils ostai tiktu veidotas padomes, bet Liepājas SEZ un mazajās ostās valdes, bet šāda atsķirīga pārvaldības institūciju veidošana informatīvajā ziņojumā nav atbilstoši pamatota. Turklāt nav saprotams, kāpēc mazajās ostās pārvaldības institūcija var būt tikai un vienīgi valde (kas ir kapitālsabiedrības atvasinātas publiskas personas izpildinstitūcija, bet ne pašvaldības iestādes izpildinstitūcija) , ja, piemēram, pašvaldība lemj ostas pārvaldībai veidot pašvaldības iestādi. 

-

Informatīvajā ziņojumā nav sniegts pmatojums, kāpēc Liepājas SEZ valdē tiek paredzētas seši valdes locekļu amati, kamēr Rīgas ostas padomē un Ventspils ostas padomē katrā tiek paredzētas četras padomes locekļu amata vietas. Ņemot vērā to, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas kravu apgrozījumi ir bijuši ievērojami lielāki nekā Liepājas SEZ, šāda pieeja noteikt Liepājas SEZ lielāku valsts un pašvaldību interešu pārstāvju skaitu nav loģiska.

-

Informatīvā ziņojuma projektā (4.lappusē) norādīts, ka Liepājas SEZ valdē tiktu iecelti trīs valsts interešu pārstāvji. Vienlaikus nav skaidrots, vai valsts interešu pārstāvji būs ministru virzīti attiecīgo ministriju darbinieki/ierēdņi vai arī konkursa kārtībā atlasīti profesionāļi/eksperti. Tas pats būtu attiecināms arī uz Liepājas Domes deleģētajiem pārstāvjiem.

-