Projekta ID
21-TA-352Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
13.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Priekšlikums
Lūdzam papildināt anotācijas 1.2. sadaļu "Pamatojums" ar informāciju, kādēļ par tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumos Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai"" spēkā stāšanās datumu izvēlēts tieši 2. oktobris, nevis cits datums.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" precizēt iekļauto informāciju, paredzot, ka grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" stājās spēkā 2021. gada 24. martā, nevis 10. martā, kā norādīts anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Norma paredz, ka publiskas personas zemesgabalu iznomāšanas līgumos, kas noslēgti zemes dzīļu izmantošanai, iekļautie nosacījumi par zemesgabalu nomas maksas pārskatīšanu, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, zaudē spēku ar 2023. gada 2. oktobri. Lai gan pirmšķietami noprotams, ka mērķis ir vienādot praksi un noteikt, ka nomas maksas pārskatīšana un izmaiņas var notikt rakstveida paziņojuma norādītajā termiņā, nevis kā līdz šim paredzot divas alternatīvas – paziņojums vai ar līguma grozījumos noteikto brīdi, tādā veidā novēršot to, ka publiskai personai nav iespējams vienoties par līguma grozījumiem. Līdz ar to šādi aizsargājot publiskās personas intereses un visas sabiedrības intereses. Tas nozīmēs, ka arī pati nomas maksa varēs mainīties pretēji tai kārtībai, kā puses sākotnēji būs abpusēji vienojušās līgumā. Ir pamatoti un saprotami, ka šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, kā arī novērstu komercdarbības atbalsta iespējamību, tajā skaitā, lai novērstu, ka nomniekiem ir jāatmaksā piešķirtais atbalsts. Tomēr arī no Civillikuma izriet tiesiskās paļāvības un drošības princips, kas aizsargā nomnieku pret nepamatotu iejaukšanos jau pastāvošu tiesisko attiecību noregulēšanā. Proti, Civillikuma 3.pants paredz, ka “katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.” Savukārt nomas maksa, tajā skaitā pārskatīšana, ir nomas līguma būtiskā sastāvdaļa (Civillikuma 2124. pants).
Ievērojot minēto, vēršam politikas veidotāja un lēmuma pieņēmēja uzmanību tam, ka pastāv risks, ka tomēr nomnieka intereses var tikt aizskartas. Līdz ar to aicinām atkārtoti izvērtēt, vai anotācijā ir iekļauts izvērsts un pilnīgs regulējuma, dažādu principu un to kolīziju izvērtējums un pamatojums, lai atspēkotu un pamatotu to, ka dažos gadījumos privātpersonas intereses varētu tikt aizskartas.
Ievērojot minēto, vēršam politikas veidotāja un lēmuma pieņēmēja uzmanību tam, ka pastāv risks, ka tomēr nomnieka intereses var tikt aizskartas. Līdz ar to aicinām atkārtoti izvērtēt, vai anotācijā ir iekļauts izvērsts un pilnīgs regulējuma, dažādu principu un to kolīziju izvērtējums un pamatojums, lai atspēkotu un pamatotu to, ka dažos gadījumos privātpersonas intereses varētu tikt aizskartas.
Piedāvātā redakcija
-