Atzinums

Redakcijā nedrīkstētu būt pieļauta saskaņojuma aizstāšana ar standarta risinājumiem atbilstošu koku audzēšanas metožu pielietojumu. Saskaņošana ir jāveic visos gadījumos, jo rakstiskā vienošanās ietver arī atbildības jautājumus. Pat, ja koku un krūmu audzēšana aizsargjoslā pilsētvidē tiktu īstenota atbilstoši standartā paredzētiem tipveida risinājumiem, tā jebkurā gadījumā būtu rakstveidā saskaņojama ar inženiertīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju (piemēram, iekļaujot standartā šādu prasību). Saskaņošana novērš riskus, ka stādījums tiek izvietots uz inženiertīkla posmiem vai vietām, kur tas tehnoloģiski nebūtu pieļaujams. Daudzas lietas var uzzināt tikai skaņojot, kā arī to, ka komunikācijas atrašanās vieta plānā un dabā nesaskan. Tāpat saskaņošana var novērst konfliktsituācijas, kurās vienā gadā izveidots apstādījums pēc dažiem mēnešiem vai nākamajā gadā tiek sabojāts vai iznīcināts dēļ plānotas inženiertīkla pārbūves. Kā arī, lai mazinātu finansiālu slogu par nesaskaņotu stādījumu likvidēšanu.
Vēršama uzmanību, ka valsts standarts, šajā gadījumā LVS 1094:2025 "Inženiertīklu un kokaugu aizsardzība pilsētvidē", uz kuru ir atsauce šajā normā, nav pieejams jebkuram Aizsargjoslu likuma piemērotajam. Tas ir pieejams Latvijas valsts standarta standartu lasītavā un, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavā, nevis jebkuram speciālistam vai personai, kurai jāpiemēro šī norma. Līdz ar to šobrīd nevaram izvērtēt un sniegt viedokli par panta daļu attiecībā uz standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās.

Piedāvājam izteikt 35.¹ pantu šādā redakcijā: 
 

Ņemot vērā klimata izmaiņu procesus un potenciālo applūstošo teritoriju platību palielināšanos ir fundamentāls priekšlikums, kas stipri mazinātu arī applūstošo teritoriju uzbēršanas risku/problēmas, kas ar to saistītas. Proti, ņemot vērā ārvalstu pieredzi (Nīderlande, Kanāda, u.c.) applūstošajās teritorijās būtu atļaujama savrupmāju apbūve kā nosacīta peldbūve krastā, proti uz pontoniem, kas svārstās līdzi ūdenslīmenim vai arī ēkas, kas tiek izvietotas uz stabiem/kolonnām, nodrošinot to atrašanos virs plūdu augstuma atzīmes un vienlaikus minimāli ietekmējot applūstošo teritoriju platību. Interesi par šādu apbūvi ir izteikuši arī iedzīvotāji Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā, kā arī tas ir risinājums jau pašvaldībās paredzētās apbūves teritorijās, kas klimata izmaiņu rezultātā kļūst par plūdu riska teritorijām.

 

-