Atzinums

izslēgt 5. punktā vārdus "ar garīga rakstura traucējumiem";

Izslēdzot 5. punktā vārdus "ar garīga rakstura traucējumiem", tiek radīts risks, ka personas bez garīgā rakstura traucējumiem uzskatīs par iespēju pieprasīt sev grupu dzīvokļa pakalpojumu. 9.pantā ir noteikts pienākums pašvaldībai veidot grupu dzīvokļa pakalpojumu tikai personai ar garīgā rakstura traucējumiem. Līdz ar to, ja definīcijas saturu sadala vairākos pantos atbilstoši jaunajai redakcijai, tā ir grūti saprotama un  interpretējama pašvaldības iedzīvotājiem.
Tas pats attiecināms uz naktspatversmes un patversmes definīciju.

-

10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12.panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā kopš 2020.gada ir izveidota īpaša institūcija - Jauniešu atbalsta centrs (Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība), kura veic preventīvu psihosociālu darbu ar jauniešiem pirms un pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas, uzsākot to  12 mēnešus pirms pilngadības sasniegšanas un turpinot darbu ar pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, nodrošinot individuālu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Rīgas pašvaldības pieredze liecina, ka ārpusģimenes aprūpē esoša bērna sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai un integrācijai sabiedrībā kopumā ir veiksmīgi īstenojama arī nodrošinot psihosociālo darbu, sākot no 17 gadu vecuma. Iepazīstoties ar Likumprojekta anotācijā iekļauto problēmas aprakstu, nav atrodams pamatojums psihosociālā darba uzsākšanai ar bērnu no 16 gadu vecuma, nevis 17 gadu vecuma, kā tas ir bijis noteikts līdz šim. Līdz ar to nepieciešams arī papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
JAC sniegto psihosociālo  atbalstu 2020.gadā saņēma 781, 2021.gadā – 941 jaunieši. 2022.gadā tie bija jau  987 jaunieši, no tiem 198 nepilngadīgie. Statistikas dati uz 2022.gada nogali liecina, ka ārpusģimenes aprūpē kopumā atrodas 1 487 Rīgas valstspilsētas pašvaldības bērni, no tiem vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem – 589 bērni. Stājoties spēkā likumprojekta grozījumiem, kas noteiktu pašvaldībai pienākumu uzsākt psihosociālo darbu ar ārpusģimenes aprūpe esošu bērnu jau no 16 gadu vecuma, būtu nepieciešams būtiski palielināt pašvaldības resursus (gan administratīvos, t.sk. speciālistu piesaiste, gan finansiālos) šāda pakalpojuma nodrošināšanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. pantā noteikti valsts pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, nosakot, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina sociālo rehabilitāciju [..] bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem. Šobrīd ar likumprojekta grozījumiem 9.pantā plānots analogu funkciju – nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar  [..] atkarības problēmām [..] - nodot pašvaldību atbildībā, tajā pat laikā nenorādot finansēšanas avotu šādas funkcijas nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka gadījumā, ja pašvaldībai tiek noteikti papildus pienākumi vai paplašināta pakalpojuma sniegšanas funkcija (t.sk. pakalpojuma saņēmēja mērķgrupa), nepieciešams noteikt arī šīs funkcijas finansēšanas avotu. Konkrētajā gadījumā nepieciešams noteikt valsts finansējumu ne mazāk kā  50 % apjomā.

-

58. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 6., 7., 8. un 10. punkts,  21. panta ceturtās daļas ievaddaļa un 1. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas pakalpojumus un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros var nodrošināt par saviem līdzekļiem.

Likumprojekta 2. pantā paredzēts papildināt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likums)  9. pantu ar sociālo pakalpojumu uzskaitījumu, kādus pašvaldībai ir pienākums nodrošināt attiecīgai personu grupai. Likumprojekta 11. pantā ir paredzēts papildināt Likuma pārejas noteikumus ar 58. punktu paredzot dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializēto darbnīcu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanai un nodrošināšanai termiņu 2026. gada 1. janvāris, neskatoties uz to, ka attiecīgie pakalpojumi citās pašvaldībās jau tiek nodrošināti pašreiz.
Attiecībā uz krīzes centra pakalpojuma ieviešanu termiņš ir 2024. gada 1. janvāris. Šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar ierakstu sniedzamais pakalpojums - krīzes centrs, reģistrēti 32 sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas nozīmē, ka joprojām ir salīdzinoši liela daļa pašvaldību, kurās netiek nodrošināts krīzes centra pakalpojums - krīzes situācijā nonākušām personām tādā veidā, kādā tas ir aprakstīts Likumprojektā.
Krīzes centra pakalpojuma ieviešana pašvaldībai viennozīmīgi prasa nozīmīgus finanšu resursus un jau šobrīd ir paredzams, ka šo normu izpildīt nebūs iespējams. Aicinām krīzes centra pakalpojumam – krīzes situācijās nonākušām personām piemērot pārejas periodu un noteikt, ka attiecīgā norma stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Piedāvātā redakcija:
58. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 2., 6., 7., 8. un 10. punkts,  21. panta ceturtās daļas ievaddaļa un 1. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība krīzes centra, dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas pakalpojumus un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros var nodrošināt par saviem līdzekļiem.

-

58.punkts. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 6., 7., 8. un 10. punkts,  21. panta ceturtās daļas ievaddaļa un 1. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas pakalpojumus un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
59.punkts. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 9. punkts stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Līdz 2027. gada 31. decembrim pašvaldība ģimenes asistenta pakalpojumu var nodrošināt par saviem līdzekļiem.
60.punkts. Šā likuma  21. panta ceturtās daļas 2. punkts stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī. Līdz 2028. gada 31. decembrim pašvaldība sociālās rehabilitācijas programmas var nodrošināt par saviem līdzekļiem."

Likumprojekts paredz atsevišķu pašvaldībām noteikto funkciju nodrošināšanas uzsākšanu atšķirīgos periodos. Vienlaikus Likumprojekta grozījumos noteiktais skaidri nepasaka, vai pašvaldību atbildībā noteikto pakalpojumu sniegšana tiks līdzfinansēta no valsts budžeta un kādā apjomā. Nepieciešami precizējumi par finansēšanas avotu un finansējuma apjomu sadalījumu starp valsts un pašvaldības budžetu.

-

Anotācijas 3. punktā norādīts, ka tiesību akta projekts neietekmē valsts un pašvaldību budžetu. Anotācijas 1.3. punktā 1. tabulā atspoguļotie dati par sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībās apliecina, ka joprojām ir daudz pašvaldību, kurās nav pieejami dienas aprūpes centra un krīzes centra pakalpojumi. Lai nodrošinātu jaunus sociālos pakalpojumus, ir nepieciešami gan finanšu, gan personāla resursi un jebkura jauna sociālā pakalpojuma izveide rada ietekmi uz pašvaldību budžetu.
Lūdzam precizēt un papildināt šo anotācijas 3. punktu ar finanšu aprēķiniem.

-

13.pants 8.daļa “Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta”

Ņemot vērā, ka Likuma grozījumi paredz veikt grozījumus 9.pantā, papildinot to ar 11 punktu, nosakot pašvaldībām par pienākumu nodrošināt noteiktus sociālos pakalpojumus noteiktām grupām, ir jāparedz valsts mērķdotācija pašvaldību izdevumu kompensācijai vismaz tādā pašā apmērā kā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalstam (Likuma 13.pants 8.daļa “Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta”)

Ierosinām Likuma 13.panta 8.daļu izteikt sekojošā redakcijā:
“Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu un 9.panta 11 punktā noteikto pakalpojumu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta, kā arī 11 punktā noteikto pakalpojumu izdevumu segšanai.”)

-

45) kopiena - personu, kuras vieno piederība ciemam, pilsētas apkaimei, mazpilsētai, lauku apvidum, kopīgas intereses vai no citiem atšķirīga identitāte, kopums;..."

Priekšlikums punktu redakcionāli vienkāršot, izsakot šādi:
"45) kopiena - personu, kuras vieno ģeogrāfiska piederība, kopīgas intereses vai no citiem atšķirīga identitāte, kopums; "

Veidojot noteiktu ģeogrāfisko vienību uzskaitījumu, pastāv risks kādu veidu nenosaukt.

-

44) ģimenes asistenta pakalpojums - sociālais pakalpojums, ko nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, atbalstot un veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu;

Ģimenes asistenta pakalpojuma prasības ir jānosaka MK noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”

-

43) atelpas brīža pakalpojums - īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā vai mājoklī personai ar funkcionāliem traucējumiem, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecībā dzīvojošas personas viņu prombūtnes laikā;

Normatīvajos aktos nav noteikts atelpas brīža pakalpojuma apjoms un saturs nodrošināšanai mājoklī (personāla skaits, praktiskā izpilde). Jo MK noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 77.11. apakšpunktā noteiktās prasības dzīvoklī diez vai ir izpildāmas.

-

42) atbalsta intensitātes skala – izvērtēšanas instruments personas ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgai dzīvei nepieciešamā atbalsta veida un apjoma noteikšanai;

Noteikt, ka SIVA kā metodes lietošanas koordinētājs nodrošinās pietiekama skaita AIS lietotāju pieejamību.
Kā SD būs pieejami SIVA nodrošināti AIS lietotāji?
Nav skaidrs praktiskais AIS aizpildīšanas veids - vai to darīs arī pašvaldības sociālais darbinieks. Ja to darīs pašvaldības sociālais darbinieks, nav skaidrs darba apjoma palielinājums sociālajam dienestam kopsakarā ar nepieciešamību aizpildīt Ministru kabineta noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” pielikumos noteiktās veidlapas (AIS jāpilda no 2,5 – 3 stundām). Kā arī nav skaidrs, kā tiks apmācīti SD darbinieki AIS aizpildīšanā.
 

-

“2) dienas aprūpes centrs – sociālā institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar funkcionāliem traucējumiem vai sociālām problēmām;”;

Pašvaldībām jādod iespēju veidot dienas centrus bez sociālās aprūpes. Norādīta definīcija neiekļauj personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, līdz ar to būtu nepieciešams papildināt likuma 1.pantu ar dienas centra definīciju atbilstoši MK noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 143. punktam.

-

1.pantā:
aizstāt 1.punktā vārdu “pamatvajadzību” ar vārdiem “pašaprūpes un aprūpes vajadzību”;
1) aprūpe mājās — pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt;

Uzskatām, ka grozījumu projekta redakcijā tiek sašaurināts aprūpes mājās pakalpojuma skaidrojums, jo neietver visas darbības, kas pašreiz faktiski tiek nodrošinātas aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros atbilstoši personas vajadzībām, t.i., personai tiek sniegta palīdzība ne tikai pašaprūpes vajadzību apmierināšanā, bet arī citu ikdienas aktivitāšu veikšanā (piemēram, produktu piegāde no veikala, atkritumu iznešana, saziņa ar  institūcijām, u.tml.). Nav saprotams, kas domāts zem vārdiem "aprūpes vajadzības".
Invaliditātes likuma 1.pantā jēdziens ”aprūpes pakalpojums” definēts kā -  pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt  un harmonizēt jēdziena aprūpe un aprūpe mājās saturisko tvērumu dažādos normatīvajos aktos, t.sk. attiecībā gan uz pilngadīgām personām, gan bērniem.
 

-

10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

10.punkts ir pretrunā SPSP likuma 1. panta 22. punktam, kurā noteiktie sociālo pakalpojumu veidi ir nosakām pilnīgi citām mērķa grupām (piemēram, specializētās darbnīcas pakalpojumu - personām ar garīga rakstura traucējumiem u.t.t.).

-

(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Tomēr uzstājam, ka jāpapildina, ka sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir jāsniedz personām kuras ne tikai ir , bet arī faktiski mitinās pašvaldībā:
1) Pašvaldību likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.
2) Ir apgrūtināta pašvaldības palīdzības sniegšana, ja persona mitinās citā pašvaldībā, piemēram, ja persona mitinās Liepājā bet ir deklarēta dzīvesvieta Zilupē, tad ir problemātiski sniegt sociālos pakalpojumus (piemēram aprūpe mājās pakalpojums u.c.). Ir problemātiski veikt sociālo darbu un apsekot personu, jo par palīdzības sniegšanu kopumā atbildēs tā pašvaldība, kur persona ir deklarēta.
Tiesu praksē ir gadījums, kad tiesa noteica, ka persona nevar saņemt mazas pašvaldības nodrošināto pirts pakalpojumu, ja faktiski dzīvo Rīgā.
3) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par šā panta trešajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Katra pašvaldība nosaka maznodrošināto līmeni atbilstoši vairākiem aspektiem, t.sk. iedzīvotāju izdevumu un ienākumu līmenis, iedzīvotāju skaitu u.t.t. Personas sāks deklarēties pašvaldībās, kur ir augstāks maznodrošinātās mājsaimniecības slieksnis, un faktiski tajās nedzīvos. Līdz ar to pašvaldībām ir problemātiski plānot resursus palīdzības sniegšanai.
4) runājot par resursiem konstatēt faktisko dzīvesvietu, sociālajam dienestam ir jārada iespēju atteikt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, ja konstatē (piemēram, apsekošanas laikā), ka persona faktiski dzīvo citā pašvaldībā.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta un kurā tā faktiski mitinās, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai nodrošinātu personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Priekšlikums: normatīvajā aktā noteikt pašvaldības tiesības iepirkt sociālā darba ārpakalpojumu.

-

papildināt pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:
“10) nodrošināt datu ievadi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam.”

Šobrīd Latvijā nav vienotas pieejas, kādi dati tiek ievadīti pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā. Katrai pašvaldībai tā ir atšķirīga, atkarībā no pašvaldību finansēšanas iespējām, tāpat kā kārtība, kādi dati un kādā apjomā tiek ievadīti. Līdz ar to būtu nepieciešams izveidot reglamentētu, vienotu kārtību pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammai.

-

10) nodrošināt datu ievadi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam.”

Priekšlikums svītrot vārdus “un citu materiālo atbalstu” jo nevar noteikt apjomu, piemēram, brīvpusdienas, braukšanas maksas atlaide u.t.t., ko nepiešķir sociālais dienests.

 

-