Atzinums

Tiesību akta projektā ietverti vērtējamie elementi. Lūdzam izvērtēt iespēju terminu "elements" aizstāt ar terminu "kritērijs", ko izglītības iestādes un sabiedrība ir pieņēmuši un praksē lieto. Vienlaikus norādāms, ka arī augstākajā izglītībā (AIKA) un Latvijas nacionālā akreditācijas institūcija – Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) kvalitātes vērtēšanā izmanto "kritērijus" nevis "elementus". Kā arī tas neradītu birokrātisko slogu, mainot terminoloģiju Izglītības kvalitātes valsts dienesta izstrādātajā dokumentā “Vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā” un neradītu birokrātisko slogu izglītības iestādēm mainot pašnovērtējuma ziņojumā iekļauto terminoloģiju, radot iespēju veidot pēctecīgus pašnovērtējuma ziņojumus, saglabājot esošo terminoloģiju – ziņojumā norādot un saskaņā ar Izglītības likumā noteikto valsts izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu un dienesta vadlīnijām – turpināt vērtēt  akcentē izglītības kvalitātes monitoringa jomas un kritērijus.

-

Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Kultūras ministrija novērtē Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūrai profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (EQAVET) rādītāju nepieciešamību izglītības kvalitātes un darba tirgus sasaistē. Lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā, kā plānots izmantot pašnovērtējuma ziņojumos iegūtos datus profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanā un to ietekmi. Ņemot vērā, ka EQAVET indikatori ir valsts līmeņa rādītāji, vai ir plānots šos datus apkopot un analizēt Profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējuma ietvaros, saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 21.¹ pantu. Tādējādi tiktu mazināts administratīvais slogs gan dienestam, gan izglītības iestādēm minēto datu ievadīšanā un apkopošanā, jo pašnovērtējuma ziņojumi pēc satura un datu analīzes ir būtiski atšķirīgi, kā arī publicēti dažādās vietnēs, neveidojot vienotu datubāzi, kā arī šo datu iekļaušanai pašnovērtējuma ziņojumā nav noteikta vienota metodika un nosacījumi to iekļaušanai (sasaistei ar kritērijiem), kā arī datu apjomam  u.c. statistiskiem rādītājiem, lai varētu veikt šo datu savstarpēju salīdzināšanu un izmantošanu.
Priekšlikums: pašnovērtējuma ziņojumā neiekļaut informāciju par tiem izglītības kvalitātes indikatoriem, par kuriem drošticama informācija iegūstama citos datu avotos, piemēram Valsts izglītības informācijas sistēmā: – par izglītojamo skaitu: 4.2. un 4.3. punktos minētie indikatori -   izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās; profesionālo izglītību ieguvušo skaits un 4.1. punktā minēto indikatoru - pedagogu dalība profesionālās kompetences pilnveidē. Kā arī informācija par 4.4. punktā noteikto indikatoru izglītību ieguvušo nodarbinātību iegūstama apkopojot datus Profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējuma ietvaros. Kā arī tiesību aktaprojekta 4.7. apakšpunktā minētā kritērija: profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšanu darba tirgū izvērtējums, t.i. darba tirgus pieprasījuma analīze ir specifiska joma, kas nav izglītības iestādes darbības joma, jo darba tirgus prognozēšana ietver dažādu kvantitatīvo un kvalitatīvo metožu izmantošanu ar mērķi identificēt nākotnes darba tirgus vajadzības. Latvijā darbaspēka pieprasījumu īstermiņā (līdz vienam gadam) prognozē Nodarbinātības Valsts aģentūra, savukārt vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes izstrādā Ekonomikas ministrija.  Vienlaikus būtu nosakāms tvērums (izvērtēšanas metodika) 4.5. apakšpunktā minētajam indikatoram  apgūto prasmju izmantošanu darba vietā, kā arī tiesību akata prjekta 4.6. un 4.8. apakšpunktos noteikto indikatoru riska grupu iekļaušanos profesionālajā izglītībā un profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšanu iekļaušana kādā no izvērtējamām jomām/kritērijiem, skaidrojot sniedzamo informāciju šajos indikatoros.

-

Saskaņā ar tiesību akta projekta 11.1.punktu dienests organizē izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu vienlaikus ar akreditāciju reizi sešos gados. Attiecīgi tiesību akta projekta 50.punkts noteic, ja izglītības iestādes vadītāja novērtēšana notikusi līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, tā ir spēkā līdz novērtēšanas termiņa beigām. Lūdzu sniegt skaidrojumu vai papildināt tiesību aktu ar tiesību normu gadījumos, ja izglītības iestādes vadītāja novērtēšana nesakrīt vienlaikus ar izglītības iestādes akreditāciju.

 

izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu vienlaikus ar akreditāciju  ne retāk kā reizi sešos gados;
 

Profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanā būtiska nozīme ir atbilstošās jomas darba devēju profesionālajām zināšanām un pieredzei, līdz ar to profesionālās izglītības iestāžu vērtēšanā vienam no ekspertiem būtu jāatbilst nosacījumam par profesionālo kvalifikāciju jomā, kurās izglītības iestāde īsteno programmas. Vienlaikus no tiesību akta projekta normām nav saprotams, cik ekspertus jāiekļauj profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas komisijās, ņemot vērā to, ka izglītības iestādes var īstenot programmas dažādās tematiskajās jomās. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumos Nr. 752 "Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību" ir ietvertas prasības par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijai, lūdzam izvērtēt iespēju noteikt līdzvērtīgas vai pat identiskas prasības arī akreditācijas procesā.

-

Saskaņā ar tiesību akta projekta 3.punktā noteikto izglītības iestāde pašnovērtējuma ziņojumā norāda šādu informāciju:  izglītības iestādes nosaukumu, izglītības iestādes vadītāju; izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķus un to sasniegšanas izvērtējumu;  informāciju par izvirzīto ikgadējo prioritāšu sasniegšanu; elementu izvērtējumu, īpaši stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības; informāciju par nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem un to rezultātiem; citus sasniegumus un izglītības iestādei būtisko informāciju; informāciju par izglītības iestādes akreditācijā vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi (ja attiecināms). Tomēr tiesību akta projekta  24.3.punktā norādīts, ka ziņojumā iekļauj informāciju par izglītības iestādes akreditācijā vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi (ja attiecināms). Vēršam uzmanību, ka no pašnovērtējuma ziņojuma struktūras neizriet šādas informācijas iekļaušana tajā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ekspertu komisijai  ir pienākums vērtēt izglītības programmas īstenošanas kvalitāti un izglītības iestādes darbību kopumā atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam izglītības iestādes akreditācijas definējumam, līdz ar to nebūtu lietderīgi šo informāciju tikai pārkopēt/ievietot bez analīzes ekspertu komisijas ziņojumā.

-

Tiesību akta projekta 26.punktā noteikts, ka izglītības iestādes darbības kvalitāti un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitāti vērtē piecos kvalitātes vērtējuma līmeņos, tomēr tiesību akta projekta 27.punktā tiek norādītas kvalitātes kategorijas. 
Šāds termins iepriekš tiesību akta projektā nav minēts. Līdz ar to nav saprotams, kā veidojas šo kritēriju (elementu ) hierarhija, jo noteikumos ir apakšpunkti, kā arī līdz ar to nav saprotama gan pašnovērtējuma, gan akreditācijas ziņojuma struktūra.

-