Atzinums

Pozitīvi vērtējam partiju atskaišu publicēšanu un uzskatām, ka partiju izdevumu raksturs ir jādara zināms sabiedrībai regulāri.

Uzskatām, ka politisko partiju valsts finansējuma sadalījumam pa mērķa grupām trūkst skaidrs un kvalitatīvs normatīvais regulējums. Katras politiskās partijas darbībai ir gan līdzīgas izdevumu pozīcijas (biroja noma, grāmatveža pakalpojumi, u.t.t), gan pilnībā atšķirīgas, atkarībā no tā, kāds ir konkrētas partijas darbības raksturs (piketi, sapulces, konsultācijas, u.c. pasākumi). Esošais regulējums izdevumu sadalījumam pa mērķa grupām atstāj ļoti plašas interpretācijas iespējas, kuras strīda gadījumā starp iestādi un partiju var nonākt tiesā, kas savukārt radīs nevajadzīgo slogu. Mūsuprāt, šobrīd pastāv konkrētas domstarpības ap 3.grupas terminu "komunikācija ir sabiedrību", kuru, kā redzam arī no atskaitēm pielikumos, gan partijas, gan birojs, interpretē dažādi, ieliekot tajā savu jēgu. Līdz ar to, pasākumi, kuriem būtu jābūt kā partijas saturiskais nodrosīnājums, tiek klasificēti kā komunikācija ar sabiedrību (kas ir ļoti izplūdis termins), un - otrādi: pasākumi, kuri viennozīmīgi savas jēgas ziņā ir saistīti ar politisko aģitāciju, tiek klasificēti kā saturiskais nodrošinājums.

Mūsu priekšlikums ir izstrādāt atšķirīgu izdevumu klasifikācijas sistēmu, kas izriet no sabiedrības pieprasījuma. Tas nozīmētu - nevis ierobežot izdevumus pa grupām, kas rada nevajadzīgus strīdus starp biroju un partijām un dažādas interpretācijas,  bet gan uzdot konkrētus uzdevumus partijām gada laikā - kādi pasākumi ir jāveic partijām, izmantojot valsts finansējumu. Šāds sabiedrības pasūtījums jau ir nolasāms E.Levita priekšlikumos par nepieciešamo proporciju maiņu partijas saturiskam nodrošinājumam. Partiju darbības kvalitātes rādītājs būtu ne tikai biedru skaits un veiksmīga dalība vēlēšanās, bet ari - sabiedrības izglītošanas pasākumi - semināri, konferences, parakstu vākšanas, informēšana par iniciatīvām un likumdošanas jaunumiem. Lai šādas darbības netiktu interpretētas, kā parasta aģitācija, ir nepieciešams uzlabot izdevumu klasifikācijas regulējumu. Uzskatām, ka, atceļot obligāto izdevumu klasifikāciju pa grupām un atgriežoties pie iepriekš pastāvošiem ierobežojumiem (kādiem nolūkiem nav atļauts tērēt valsts finansējumu), bet publicējot partiju gada izdevumus, tiks ietaupīti administratīvie resursi un sabiedrība iegūs vairāk informācijas par partiju darbību. Ja gada pārskatos partijas nespēs uzrādīt sava darba rezultātus - sabiedrības izglītošanas pasākumus, seminārus, bet uzrādīs tikai izklaides pasākumus un uzpūstas darba algas, sabiedrība izdarīs secinājumus un šādai partijai vairs neuzticēsies. Mūsu viedoklis - radot mākslīgas izdevumu grupu robežas, esam nonākuši līdz situācijai, kad par partijas saturisko nodrošinājumu (kas ir būtisks partiju ideloģijas "celtniecības materiāls") tiek uzskatīts arī izklaides pasākums, bet pasākumi, kuros tiek skaidrotas būtiskas izmaiņas likumdošanā - tiek klasificēti kā aģitācija vai parasta komunikācija ar sabiedrību. Līdz ar to, ir radīta situācija, kad "izklaides savējiem", sapulces aiz slēgtām durvīm, partiju saliedēšanas pasākumi no likumdošanas viedokļa ir vairāk vēlami, nekā padziļināta analīze par politiskiem procesiem valstī un likumdošanas izmaiņas. 
 

-