Atzinums

Izvērtējusi precizēto rīkojuma un anotācijas projektu, Tieslietu ministrija atkārtoti aicina ievērot tās 29.07.2026. atzinumā ietverto priekšlikumu.

1. Ievērojot to, ka Zāļu valsts aģentūras tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu ir plānots nostiprināt arī iestādes nolikumā, kā arī citā likumā, atkārtoti uzsveram, ka šāda regulējuma radīšana būtu pretēja administratīvās atbildības sistēmai (Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrā un trešā daļa). Tas arī lieki dublētu Administratīvās atbildības likumu un nozares likumu, kurā tiks nostiprinātas minētās iestādes amatpersonu tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Vispārīgi nolikumā (Ministru kabineta noteikumos) nav pieļaujams ietvert kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu. Tas, ka atsevišķos gadījumos nolikumos šāds regulējums vēl ir saglabāts, nav juridiski nozīmīgs arguments.

2. Projekta anotācijā norādīts, ka, "lai nodrošinātu minētās funkcijas un uzdevumu nodošanu, nepieciešami grozījumi ārējos normatīvajos aktos, tostarp [..] Administratīvās atbildības likumā". Minētais gramatiski izriet arī no rīkojuma projekta 5.4. apakšpunkta.

Jāievēro, ka kontrole (uzraudzība) un sodīšana (administratīvā atbildība) ir patstāvīgas, atšķirīgas un nošķiramas funkcijas. Projektā būtībā nav tiesību regulēt administratīvās atbildības jautājumus, tā ir likumdevēja ekskluzīva kompetence. Tāpat arī kontroles vai uzraudzības jautājumi nav saistīti ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kā arī nozaru likumos daļā par kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā.

3. Projekta anotācijā norādīts: "Saistībā ar reorganizāciju un kompetences nodošanu Zāļu valsts aģentūrai paredzēts piešķirt tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem  farmācijas jomā (ietver administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, veikšanu un procesuālo darbību īstenošanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos), attiecīgi veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos." Nenoliedzot, ka Zāļu valsts aģentūras amatpersonām varētu būt tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu (lai arī tas nav šā projekta jautājums), anotācijā ietvertais skaidrojums neatbilst administratīvā pārkāpuma procesa terminoloģijai. Administratīvā pārkāpuma procesa veikšana ietver tiesības uzsākt procesu, veikt izmeklēšanas darbības un citas procesuālās darbības (sk., piem., Administratīvās atbildības likuma 46. panta pirmo daļu). Vienkāršoti sakot, procesa uzsākšana arī ietilpst tā "veikšanā".

4. Kā norādīts Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā, tad anotācijas 4. sadaļā minēto tiesību aktu projektu tiesiskumu vērtēs attiecīgā projekta skaņošanas laikā. Ievērojot šo apstākli, Tieslietu ministrija saistībā ar šo projektu attiecīgos iebildumus neizsaka. Tomēr no anotācijā ietvertās informācijas jau ir saskatāmas vairākas iespējamās neatbilstības, neskaitot iepriekš minēto nepieļaujamību nolikumā vispārīgi regulēt kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā.

Piemēram, grozījumos Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumā nav izmantojamas iekšējās atsauces uz uzraudzības regulējumu. Grozījumos Epidemioloģiskās drošības likumā Zāļu valsts aģentūras kompetences uzskaitījumā nav iekļaujamas tiesības "administratīvi sodīt vainīgās personas par normatīvo aktu pārkāpšanu". Tas ne tikai neatbilst administratīvās atbildības sistēmas mūsdienu terminoloģijai, bet arī kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumam ir īpaši paredzētas atsevišķas vienības likumā.

5. Rīkojuma projektā un anotācijā precizējama norāde uz grozījumiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Likuma nosaukums nav liekams pēdiņās. Šā likuma nosaukums nekādi neatšķiras no, piemēram, Administratīvās atbildības likuma nosaukuma.

6. Izziņā norādīts, ka "Farmācijas likuma pārejas noteikumos tiks ietverta norma, ka Veselības inspekcijas līdz 2027. gada 31. martam uzsāktās un nepabeigtās administratīvā pārkāpuma lietas ar 2027. gada 1. aprīli  izskata un tajās lēmumu pieņem Zāļu valsts aģentūra." Administratīvā pārkāpuma lieta ir dokumentu (materiālu) kopums, šajā gadījumā, domājams, ir runa par administratīvā pārkāpuma procesu. Tāpat šāda pieeja ir apšaubāma. Vismaz administratīvā pārkāpuma procesa iestādē laikā pāreja būtu veidojama, nedalot procesa posmus. Veselības inspekcijas amatpersonām vajadzētu pabeigt vismaz procesu iestādē līdz sākotnējā lēmuma pieņemšanai, tāpat arī augstākai amatpersonai vajadzētu pabeigt izskatīt saņemtās sūdzības. Līdz ar to būs nepieciešams rūpīgāk izvērtēt iespējamo pārejas regulējumu, lai nodrošinātu iespējami efektīvu, vienotu un loģisku procesu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz projekta 2.6. apakšpunktu, kur izdarītas atsauces uz vairākām Eiropas Savienības regulām un to, ka arī atsauču ietveršana projektā, citstarp, pēc būtības ir saprotama kā regulas prasību ieviešana, jo tādējādi tiek nodrošināta regulas prasību praktiskā piemērošana.
Kā pareizi skaidrots izziņā, regulas ir tieši piemērojamas un tās nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, bet atsevišķu pantu vai punktu ieviešana, lai nodrošinātu regulas praktisku piemērošanu, ir nepieciešama. Proti, tiek nodrošināta tiesiskā bāze regulu praktiskai īstenošanai, tostarp nosakot kompetento iestādi un to maiņa, pēc būtības, ir jauns regulu prasību praktiskās piemērošanas un nodrošināšanas solis.
Attiecīgi, iesakām pārskatīt anotācijas 5. sadaļu, nepārprotami uzsverot, ka ar projektu saistītā Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana, nevis vienkārši "nepieciešamības gadījumā" tiks skaidrota kā precizējoša informācija, bet tiks izvērsti atspoguļota sagatavojot konkrētus normatīvos aktus saistībā ar Veselības inspekcijas kompetenču pārdali Zāļu valsts aģentūrai un šis projekts pats par sevi tieši neievieš šo regulu prasības. Pat, ja konkrēta tiesību norma savulaik jau tika ieviesta nacionālajā regulējumā, līdz ar plānotajām izmaiņām tā mainās un šī informācija ir aktualizējama.

-