Atzinums

Par: 58., 60. lpp 

Izglītības iestādē ir iespējams izstrādāt Bērnu aizsardzības politiku (Child Protection Policy), kas katram darbiniekam skaidri un personīgi definē to, kāda attieksme un izturēšanās pret bērniem tiek no viņa sagaidīta, kā arī paredz konkrētus rīcības algoritmus un atbildīgos situācijās, kas aizskar bērna tiesības un intereses konkrētajā iestādē.[1]

Lai ieviestu Bērnu aizsardzības politiku, izglītības iestādē jāizveido Drošas vides veicināšanas komanda, kura regulāri tiekas un izvērtē gadījumus, kas skolā notiek, cik tie ir bieži, kā tiek risināti un cik efektīvi, kādas ir tendences un prognozes.


[1] Eiropas komisijas ieteikumi Bērnu aizsardzības politikas veidošanai. Pieejams: https://ec.europa.eu/newsroom/just/items/668275


Ir labas pieredzes prakse kā skolās strādā atbalsta komandas. Nav nepieciešamība veidot jaunu darba grupu, kurā  būs tie paši speciālisti, kas atbalsta komandā.   Atbalsta komandas nolikumos ir iekļauts preventīvais darbs vardarbības izskaušanai un konkrētu gadījumu risināšana.
Vēršam uzmanību, ka izglītības iestādēm ir grūtības  iesaistīt pedagogus atbalsta komandas darbā vai veidot sadarbību konkrētu gadījumu vadīšanai personālresursu trūkuma dēļ. Gandrīz visi pedagogi strādā ar maksimālo darba slodzi. Jaunu programmu izstrādei un ieviešanai šobrīd  izglītības iestādēm nav kapacitātes.
Bērnu aizsardzības politikai nav jābūt atsevišķam dokumentam, bet gan vienai daļai no izglītības iestādes darba plāna.
 

-

Priekšlikums
Iestrādāt normatīvajos aktos ģimenes ārstu atbildību par kavējumus attaisnojošu izziņu izsniegšanu pēc vecāku pieprasījuma, neredzot un nekonsultējot bērnu klātienē.

-

Par: 64.lpp. Nepieciešams īpaši plānot komunikāciju ar vecākiem, kuri nelabprāt iesaistās sadarbībā ar skolu. Komunikācijā svarīgi izvairīties no kaunināšanas, nosodīšanas vai citiem riskiem, kas atturēs vecākus no iesaistīšanās.

Ir jādomā un jāparedz kādi ir soļi (atbildība) gadījumos, kad vecāks tomēr nesadarbojas savu uzskatu vai dzīvesveida dēļ, un bērns vai jaunietis neapmeklē izglītības iestādi vai izraisa konfliktsituācijas

-

Par: 69.lpp. Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 173 ”Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu” nosakot, ka tiek izstrādāta pedagogiem paredzēta programma bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un noteiktas prasības programmas īstenošanai un zināšanu pilnveidei.



Diferencēt apjomu uzsākot pedagoga gaitas un ja zināšanas tiek pilnveidotas. Noteikt arī laika periodu - ik pēc cik gadiem zināšanas ir jāatjauno.
Programmā varētu būt ietverti arī rīcības algoritmi, praktiska situāciju izspēle.

-

Par: 69.lpp. Izvērtēt veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības iestādei ir tiesības no ārstniecības iestādes, sociālā dienesta vai iepriekšējās izglītības iestādes, kurā mācījies izglītojamais, saņemt informāciju par izglītojamā veselību, uzvedību un citiem apstākļiem, kuriem ir nozīme izglītības procesā. Līdz ar informācijas pieejamību ir jāatrunā nosacījumi informācijas lietošanai un konfidencialitātes jautājumi.



Piesaistīt sadarbībai Tieslietu ministrijas speciālistus saistībā ar sensitīvo datu apstrādi. Kāda nozīme ir skolas administrācijai no medicīniska rakstura informācijas, kuras interpretācijai tai nav nepieciešamās kompetences, un kuru nespēs pielietot individuālā plāna izstrādei! Skaidri un noteikti ir jādefinē un jāatrunā, kas notiek gadījumos, kad netiek ievērota konfidencialitāte un informācija ir pielietota neatbilstoši mērķim.

-

Par: 69.lpp. Papildus jānosaka, ka, iesaistot institūcijas, izglītības pārvaldes uzņemas koordinējošu lomu un ir atbildīgas par pozitīva rezultāta sasniegšanu. Šādi tiktu nodrošināts, ka katram bērnam/jaunietim ir pieejams atbalsts atbilstoši vardarbības mazināšanas programmā paredzētajam rīcības modelim.

Kategoriski nepiekrītam šādam formulējumam, jo izglītības pārvaldes nevar uzņemties atbildību par visu iesaistīto pušu iesaistes līmeni un pozitīva rezultāta sasniegšanu.

-

Par: 64.lpp. Jāatzīst, ka īpaši sarežģītos gadījumos nepieciešams piesaistīt arī citu jomu speciālistus, kuri nestrādā skolā – psihiatrs, psihoterapeits, psihoterapijas speciālists, klīniskais un veselības psihologs, rehabilitologs utt., kuru pieejamība bieži tiek aktualizēta publiskajā telpā. Šo speciālistu piesaistes jautājumi ir jārisina pašvaldībai / izglītības iestādes dibinātājam.


Akūts speciālistu trūkums, kas liedz nekavējoties sniegt atbalstu bērniem un vecākiem. Tas ir jārisina valsts mērogā. Psihologi nav ieinteresēti veikt sarežģītu darbu izglītības iestādēs, nesaņemot adekvātu atalgojumu, tādēļ tiek izvēlēts darbs privātpraksēs.

-

Par: 63. lpp. 
Aptauju rezultāti liecina, ka visbiežāk iztrūkstošie speciālisti pašvaldībās ir psihologi, sociālie pedagogi, speciālās izglītības pedagogi, speciālie pedagogi, pedagogu palīgi un asistenti. Psihologi un sociālie pedagogi trūkst katrā otrajā pašvaldībā, bet speciālās izglītības pedagogi, pedagogu palīgi un asistenti – katrā trešajā pašvaldībā.

1) Jāatjauno valstī augstskolās likvidētās (piem. Liepājas Universitātē) sociālo pedagogu izglītības programmas;
2) Atrisināt sociālo pedagogu finansēšanas kārtību (katrā pašvaldībā tā ir savādāka un no pašvaldību budžeta)

-