Atzinums

Par projektu 26-TA-1335 “Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ieviešanu Latvijas Republikā 2020.-2025. gadā” tiek izteikti šādi iebildumi un priekšlikumi:

1. Ziņojuma virzība kopumā ir atbalstāma, tomēr būtu jāizvērtē, vai ziņojums pirms iesniegšanas Ministru kabinetā nebūtu pilnveidojams. Šobrīd tas ir pasākumu uzskaitījums, lai gan tas varētu būt analītisku ziņojums, kurā katrai būtiskajai CEDAW rekomendācijai norādīts: īstenotais pasākums, faktiskais rezultāts, neatrisinātā problēmas daļa, turpmākā rīcība, termiņš un atbildīgā institūcija.
2. Būtu jāizvērtē, vai nebūtu jāprecizē dzimumu līdztiesības mehānisma efektivitātes pamatojums, diskriminācijas definīcijas atbilstība CEDAW, Tiesībsarga biroja faktiskā kapacitāte un ietekme, vardarbības pret sievietēm lietu iznākumi, darba samaksas atšķirību novēršanas mehānismi, lauku sieviešu faktiskā piekļuve resursiem, veselības aprūpes pieejamība un laulības vecuma regulējuma atbilstība bērnu laulību novēršanas standartiem.
3. Par nepilnībām pielikumā:
Nepareizs Saeimas darbības periods: pielikumā norādīts “4. Saeima (1937–1934)”, kas ir acīmredzami nepareizi; jābūt 1931–1934. (3.lapa).
Neprecīzs 14. Saeimas periods: norādīts tikai “14. Saeima (2022)”; korektāk būtu “14. Saeima (2022–2026)” vai “ievēlēta 2022. gadā”. (3.lapa).
Nepareizs mācību gada pieraksts: “2024./2024. mācību gadā” jālabo uz atbilstošo mācību gadu. (24.lapa).
Institūcijas nosaukuma kļūda: pielikumā parādās “Tiesībsargu birojs”, kas jālabo uz “Tiesībsarga birojs”. (20.lapa)
Datu vizualizācijās trūkst paskaidrojumu: vairākām diagrammām nav pietiekami skaidri norādīts, vai dati ir procenti, absolūtie skaitļi, aptaujas dati vai administratīvie dati.
Trūkst metodoloģijas: pielikumā būtu jāiekļauj īsa piezīme par datu avotiem, datu vākšanas metodi, salīdzināmību un ierobežojumiem.
4. Par nepilnībām ziņojumā:
Ziņojumā norādīts, ka Komitejas secinājumu ieviešana notiek decentralizēti, Dzimumu līdztiesības komiteja sanāk četras reizes gadā, LM sadarbojas ar NVO un ir pieejams finansējums vairākām NVO. No tā izdarīts secinājums, ka “nav pamata Komitejas bažām” par integrētās pieejas efektivitāti. Sanāksmju biežums, NVO līdzdalība un finansējuma fakts pats par sevi nepierāda mehānisma efektivitāti. Būtu jānorāda konkrēti rezultāti, piemēram, kuras Komitejas rekomendācijas ir izpildītas, kuras daļēji izpildītas, kuras nav izpildītas; kādi ir termiņi, atbildīgās institūcijas, rezultatīvie rādītāji un neatkarīgs uzraudzības mehānisms.
Apmācīto tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju un citu amatpersonu skaits ir svarīgs, tomēr ziņojumā nav salīdzinājuma ar kopējo attiecīgo profesiju pārstāvju skaitu. Bez šāda salīdzinājuma nav iespējams novērtēt, vai apmācības ir sistēmiskas vai fragmentāras. Piemēram, daļā pasākumu piedalās ļoti neliels personu skaits, bet ziņojums to pasniedz kā nozīmīgu institucionālu sasniegumu.
Ziņojums norāda, ka sievietēm lauku apvidos ir tādas pašas tiesības un ka lauksaimniecības atbalstu 2024. un 2025. gadā saņēmušas arī sievietes. Vienlaikus atzīts, ka lielā daļā atbalsta pasākumu saņēmēji ir juridiskas personas, par kurām dzimuma dati nav iegūstami, savukārt vienā no pasākumiem fizisko personu griezumā sievietes veido tikai 24%. Tas prasa padziļinātu analīzi par īpašumtiesībām, piekļuvi finansējumam, uzņēmējdarbības atbalstam un konsultācijām, nevis tikai formālu tiesību vienlīdzības konstatējumu.
Ziņojumā plaši aprakstīts finansējums un reproduktīvās veselības pasākumi, taču pielikumā redzams, ka ārstēšanās vai pārbaudes neveikšanas iemesli ietver rindas, nespēju atļauties pakalpojumu, attālumu un laika trūkumu. Ir jānošķir finansējuma paredzēšanas fakts no pasākumu faktiskās pieejamības. Īpaši būtu jāanalizē reģionālās atšķirības, sieviešu ar invaliditāti, romu sieviešu, maznodrošināto sieviešu un vardarbībā cietušo sieviešu piekļuve veselības aprūpei.
 

-