Atzinums

Finanšu ministrija uztur tās iepriekš izteikto iebildumu (izziņas 4.punkts) un atkārtoti lūdz papildināt likumprojektu ar grozījumiem Likuma pārejas noteikumos, t.i. lūdzam precizēt pārejas noteikumu 4.¹ un 4.² punkta otro teikumu, paredzot, ja izpildās šajos punktos noteiktā rīcība, minētajām personām zūd tiesības ierosināt attiecīgā zemesgabala atsavināšanu un attiecīgi uz šādu zemesgabalu turpmāku atsavināšanu nav attiecināms nosacījums, ka to var pārdot tikai apbūves īpašniekam. Konkrētajā gadījumā grozījumi veicami tieši Likuma pārejas noteikumos, jo minētās normas rada neskaidrības to piemērošanā kopsakarā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Ņemot vērā, ka grozījumu nepieciešams veikt Likumā, lai izvairītos no atsevišķa likumprojekta virzīšanas un normatīvo aktu plūdu radīšanas, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.¹ punktā noteikto, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības un redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības, Finanšu ministrija atkārtoti lūdz papildināt likumprojektu.

-

Ierosinām izvērtēt 9.panta septītās daļas un 20.panta devītās daļas izslēgšanas nepieciešamību no likuma.
Tieslietu ministrija anotācijā pamato, ka likuma 9. panta septītās daļas un 20. panta devītās daļas pirmais teikums dublē Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta piekto daļu, savukārt pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem ietverts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"  38. panta septītajā daļā.
Jāņem vērā, ka likuma 9.panta septītā daļa un 20.panta devītā daļa garantē lietošanas tiesības tādai personai, kura īpašuma tiesības uz būvēm ir ieguvusi privatizācijas ceļā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Līdz ar to, svītrojot minētās normas, var rasties maldīgs priekšstats par lietošanas tiesību neesamību, ja privatizētā objekta īpašnieks neizmanto savas pirmpirkuma tiesības. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un netiktu aizskartas personas, kura īpašuma tiesības uz būvēm ir ieguvusi privatizācijas ceļā, garantētās tiesības, lūdzam izslēgt no likuma 9. panta septītās daļas un 20. panta devītās daļas tikai otro teikumu, un grozīt pirmo teikumu aizstājot “zemes nomas tiesības” ar “likumiskās zemes lietošanas tiesības”.
 

-

Finanšu ministrija uztur tās iepriekš izteikto iebildumu (izziņas 3.punkts) par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk - Likums) 16.panta piektajā daļā noteiktā deleģējuma izvērtēšanu un precizēšanu.
Atbilstoši spēkā esošajai normai tā attiecināma uz visiem valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītošiem zemesgabaliem un deleģējums paredz Ministru kabinetam reglamentēt zemesgabala nomu un nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Ņemot vērā, ka atbilstoši 2021.gada 30.septembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem termini "noma" un "nomas maksa" tiek aizstāti ar terminiem "zemes lietošanas tiesības" un "likumiskās lietošanas maksa", spēkā esošajā Likuma 16.panta piektajā daļā lietotie termini uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem nav attiecināmi.
Vienlaikus Finanšu ministrija nepiekrīt precizētajam likumprojekta 2.pantam (ar kuru veikts grozījums Likuma 16.panta piektajā daļā), jo tādā veidā tiek sašaurināts pašlaik spēkā esošais deleģējums, pamatojoties uz kuru Ministru kabineta noteikumos ir ietverta kārtība  nomas maksas noteikšanai brīvprātīgi dalīto īpašumu tiesisko attiecību gadījumos.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2.pantu. 

-

Ierosinām izvērtēt 9.panta septītās daļas un 20.panta devītās daļas izslēgšanas nepieciešamību no likuma.
Tieslietu ministrija anotācijā pamato, ka likuma 9. panta septītās daļas un 20. panta devītās daļas pirmais teikums dublē Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta piekto daļu, savukārt pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem ietverts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"  38. panta septītajā daļā.
Jāņem vērā, ka likuma 9.panta septītā daļa un 20.panta devītā daļa garantē lietošanas tiesības tādai personai, kura īpašuma tiesības uz būvēm ir ieguvusi privatizācijas ceļā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Līdz ar to, svītrojot minētās normas, var rasties maldīgs priekšstats par lietošanas tiesību neesamību, ja privatizētā objekta īpašnieks neizmanto savas pirmpirkuma tiesības. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un netiktu aizskartas personas, kura īpašuma tiesības uz būvēm ir ieguvusi privatizācijas ceļā, garantētās tiesības, lūdzam izslēgt no likuma 9. panta septītās daļas un 20. panta devītās daļas tikai otro teikumu, un grozīt pirmo teikumu aizstājot “zemes nomas tiesības” ar “likumiskās zemes lietošanas tiesības”.
 

-

Finanšu ministrija uztur tās iepriekš izteikto iebildumu par likumprojekta 5.pantu (izziņas 5.punkts).
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertais regulējums kopsakarā ar 2021.gada 30.septembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" radītu neskaidrības piemērošanas praksē un tas ir likuma līmenī risināms jautājums, jo atbilstoši pašlaik spēkā esošajam Likuma regulējumam zemes nomas maksa maksājama no dienas, kad zemes lietotājs ieguvis nomas tiesības, savukārt likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 8., 39., 40. un 41.pants stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī. Līdz ar to nebūtu pamatoti Ministru kabineta noteikumu līmenī regulēt likuma līmeņa jautājumu, turklāt šāda jautājuma regulēšanai Ministru kabinetam nav dots deleģējums.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 8.septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 2.punktu tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu, tādējādi likumprojekta izstrādes procesā un tā sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ir būtiski apzināt likumprojekta ietekmi, sekas un ietekmi uz pašreizējo situāciju un nepieciešamības gadījumā rast risinājumu identificētajiem problēmjautājumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu, kas iekļauts izziņas 5.punktā, un atbilstoši papildināt likumprojektu un tā anotāciju.


 

-

Ņemot vērā likumprojekta izziņā norādīto, ka Tieslietu ministrija ir lūgusi Ekonomikas ministriju papildināt likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (projekta ID 22-TA-1414, turpmāk – EM virzītais likumprojekts) ar grozījumiem, kas saistīti ar 2021.gada 30.septembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja normas tiks iekļautas EM virzītajā likumprojektā, Tieslietu ministrijai būtu jānodrošina, ka EM virzītais likumprojekts tiek virzīts vienā pakotnē ar pārējiem Tieslietu ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem (projekta ID 22-TA-1916, 22-TA-1918, 22-TA-1919, 22-TA-1921, 22-TA-1924, 22-TA-1925).

-