Atzinums

SIA VIA SMS, reģistrācijas numurs , (turpmāk – Sabiedrība) iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (turpmāk – Ziņojums) un tā pielikumu “Citu valstu pieredze nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanā un uzraudzībā” (turpmāk – Pielikums), izsaka sekojošu viedokli un komentārus.
[1] Ziņojumā kā viens no argumentiem tiek minēts “uzraudzības sadrumstalotība”, kas tiek pamatota ar gadījumiem, kad kredītiestāde ir Latvijas Bankas (turpmāk – LB) uzraudzībā, bet tās meitas uzņēmums - patērētāju kreditētājs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) uzraudzībā.
Sabiedrības ieskatā “sadrumstalotība” tiek jaukta ar “funkciju specializāciju” un šo jautājumu var risināt bez regulatora maiņas. Turklāt Ziņojumā minētie piemēri paši par sevi nenozīmē uzraudzības neefektivitāti. Specializācija (prudenciālā uzraudzība bankām pret patērētāju tiesību / tirgus prakses uzraudzība patēriņa kreditēšanā) ir normāla un bieža prakse ES kā tas atspoguļots pašā Ziņojumā un Pielikumā “Citu valstu pieredze nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanā un uzraudzībā”. Ziņojumā netiek arī analizētas citas alternatīvas, kā piemēram PTAC un LB sadarbības uzlabošana.
[2] Ziņojumā kā viens no galvenajiem mērķiem ir norādīta birokrātiskā sloga samazināšana, tomēr tajā nav konkretizēts, kā piedāvātais uzraudzības modelis praksē ietekmēs nebanku patērētāju kreditētāju administratīvās izmaksas, īpaši attiecībā uz datu sniegšanas un informācijas pieprasījumiem.
Ziņojumā nav skaidri norādīts vai un kādi esošie ziņošanas pienākumi tiks atcelti vai apvienoti, vai tiks ieviesti vienoti datu formāti un termiņi.
Līdz ar to, bez skaidriem nosacījumiem par datu pieprasījumu apjomu, biežumu un formātu un ietekmes novērtējuma pastāv risks, ka deklarētais birokrātiskā sloga samazinājums praktiski neīstenosies, gluži pretēji, administratīvais slogs pirmšķietami palielināsies, kā arī mazie un vidējie tirgus dalībnieki tiks pakļauti nesamērīgām izmaksām, kas savukārt var novest pie pakalpojuma sadārdzināšanas, vai mazo kredītu izsniedzēju izspiešanas no tirgus, palielināt barjeras ienākšanas tirgū un negatīvi ietekmēt patēriņa kreditēšanas apjomu.
Sabiedrības ieskatā Ziņojums ir pretrunā ar FinTech attīstības politiku. Ziņojums deklarē administratīvā sloga mazināšanu, bet vienlaikus centralizē uzraudzību.
Ziņojumā piedāvātās izmaiņas un to pasniegšanas veids var negatīvi ietekmēt investīciju vidi Latvijā, jo rada iespaidu par normatīvās vides nestabilitāti un politiski sasteigtu iniciatīvu īstenošanu. Šāda pieeja var mazināt tirgus dalībnieku un ārvalstu investoru uzticību, kā arī nepamatoti kropļot konkurenci nozarē, kurā jau šobrīd pastāv spēkā esošs un funkcionējošs regulējuma ietvars.
Līdz ar to Latvijas pievilcība FinTech jaunuzņēmumiem samazināsies, nevis pieaugs.  Priekšlikums ir pretrunā MK apstiprinātajai FinTech attīstības stratēģijai, kaut arī dokumentā tas netiek atklāti atzīts.
[3] Sabiedrība vērtējot Ziņojumu un Ziņojuma Pielikumu secina, ka nevienā ES valstī nav mēģināts pakļaut visus nebanku kreditētājus banku tipa prudenciālai uzraudzībai, jo tas pilnībā izkropļotu tirgu, iznīcinātu alternatīvo finansēšanu un kaitētu patērētājiem. Turklāt ES prakse apliecina, ka patērētāju kreditētāju uzraudzība nav vienoti deleģēta centrālajām bankām. Vairākās valstīs šo funkciju veic specializētas finanšu uzraudzības, patērētāju aizsardzības iestādes vai centrālā banka un patērētāju tiesību aizsardzības iestāde kopīgi, apliecinot, ka uzraudzības centralizācija centrālajā bankā nav vienīgais darbības modelis. Sabiedrības ieskatā jautājums par pāreju uz centrālās bankas uzraudzību ir politisks lēmums, nevis obligāta vai vienota ES prakse.
[4] Ziņojumā norādīts, ka PTAC ir specializēta institūcija patērētāju tiesību un interešu aizsardzības jomā, tostarp patērētāju kreditēšanā, savukārt LB Ziņojuma tekstā ir raksturota kā institūcija, kuras kompetencē “šobrīd neietilpst patērētāju tiesību un interešu aizsardzība”.
Vienlaikus Ziņojumā kā ieguvumi no patērētāju kreditētāju uzraudzības pārcelšanas uz Latvijas Banku tiek minēti vairāki patērētāju aizsardzības elementi, proti:
-procentu likmju, komisijas maksu un kopējo kredītu izmaksu pārredzamības uzraudzība, nodrošinot, ka klientiem sniegtā informācija ir saprotama, salīdzināma un ļauj pieņemt informētus lēmumus,
-līgumu godīguma vērtēšanā, novēršot negodīgus līguma nosacījumus un stiprinot līgumisko attiecību līdzsvaru starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem,
-atbildīgas kreditēšanas principu ievērošanā, īpaši svarīgi, lai mazinātu pārmērīgas parādsaistības un ilgtermiņā veicinātu sabiedrības finanšu labklājību,
-vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ieviešanā, nodrošinot gan starptautisku normu ievērošanu, gan pakalpojumu sniedzēju vienlīdzīgu attieksmi pret klientiem,
-finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzībā, tostarp reģionālajā griezumā.
Tomēr visi minētie uzdevumi jau šobrīd tiek veikti PTAC kompetences ietvaros, kā tas aprakstīts Ziņojuma sadaļā par esošo patērētāju tiesību aizsardzības ietvaru finanšu sektorā, kā arī minētās PTAC uzraudzības funkcijas izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma.
[5] Sabiedrības vērtējumā Ziņojumā ietvertā sociāli-ekonomiskā ietekme tiek novērtēta virspusēji. Ziņojums atzīst, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju klientu segments atšķiras no banku klientiem, banku kreditēšana aug straujāk nekā nebanku. Tomēr netiek izdarīts galvenais secinājums, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji apkalpo finanšu sektorā strukturāli izslēgtus klientus. Vienotas uzraudzības pieejas rezultāts būs augstākas izmaksas, mazāka riska tolerance, kreditēšanas samazināšana tieši zemāko ienākumu segmentā. “One-size-fits-all” pieeja tieši pasliktinās finanšu pieejamību, kas ir pretrunā ziņojuma mērķim par finanšu pieejamības uzlabošanu.
[6] Sabiedrības ieskatā Ziņojumā minētais kiberdrošības arguments ir maldinošs. Ziņojumā kā salīdzinājuma elements starp patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un kredītiestādēm tiek minētas kiberdrošības prasības. Tomēr paralēli jau tiek virzīti grozījumi Nacionālajā kiberdrošības likumā (projekta ID 25-TA-1597). Tie paredz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju iekļaušanu kā likuma subjektus, neatkarīgi no uzraugošās iestādes.
Kiberdrošības arguments nav unikāls Latvijas Bankas uzraudzībai un tiek izmantots kā formāls pamatojums institucionālai centralizācijai, ignorējot paralēlo regulējumu.
[7] Ziņojumā nav skaidri definēti un izmērāmi reformas mērķi, kā arī nav veikts ietekmes uz valsts budžetu aprēķins. Tāpat Ziņojumā nav paredzēts papildu finansējums ar normatīvo aktu izmaiņām saistīto izmaksu segšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka reformas īstenošana paredzēta 2026. gadā jau apstiprinātā valsts budžeta ietvaros. Vienlaikus nav pietiekami izvērtēts normatīvo aktu apjoms, kā arī laiks, kas nepieciešams attiecīgo grozījumu ietekmes analīzei, sagatavošanai un saskaņošanai, tādēļ pastāv pamatotas bažas, ka ziņojumā paredzētais reformas ieviešanas termiņš nav reāli izpildāms.
[8] Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji operē ar pašu kapitālu un privāti piesaistītiem līdzekļiem. Finansējuma cena ir tieši atkarīga no investoru uztvertā riska. Neveiksmīgs risks tieši skar pašu kapitālu, nevis sabiedrības līdzekļus. Tas nozīmē, ka tirgus jau disciplinē riskantu uzvedību un nav morālā riska (noguldītāji, valsts garantijas). Ziņojums neņem vērā, ka Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sektorā tirgus mehānismi aizvieto prudenciālo uzraudzību, padarot papildu institucionālu uzraudzību lieku.

Sabiedrība uzskata, ka Ziņojumā izvirzītie priekšlikumi nav samērīgi un nav pietiekami pamatoti no ekonomiskā viedokļa. Piedāvātie risinājumi rada nesamērīgu administratīvo slogu un var negatīvi ietekmēt konkurences vidi, kā arī negatīvi ietekmēt patērētāju intereses. Turklāt Ziņojumā nav skaidri identificēts pienesums patērētāju tiesību un interešu aizsardzībā; gluži pretēji – pastāv risks, ka institucionālo izmaiņu rezultātā patērētāju aizsardzības līmenis var mazināties. Vienlaikus nav konstatējams arī uzraudzības efektivitātes pieaugums, jo PTAC jau šobrīd īsteno attiecīgās uzraudzības funkcijas pilnā apjomā un atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Ņemot vērā minēto, Sabiedrība aicina informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” tālāk nevirzīt un saglabāt nebanku kreditētāju uzraudzību Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē, vienlaikus nepieciešamības gadījumā pilnveidojot esošo regulējumu atbilstoši nozares risku profilam.

 

-