Atzinums

Lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 6. punktu, ar kuru jaunā redakcijā izsaka Noteikumu Nr. 47 12. punktu, ar atsauci uz Noteikumu Nr. 47 1. pielikuma 147. punktu par profesiju "zvērināts revidents".

Iebilduma pamatojums:
Finanšu ministrijas ieskatā kompetentajai iestādei, kas izsniedz profesionālo kvalifikācijas atzīšanas apliecību (LZRA), pastāvot pamatotām šaubām (nepieciešamības gadījumā), būtu jābūt iespējai veikt kvalifikācijas pārbaudi ES dalībvalsts obligātajam  revidentam, kas vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijā pirms šādu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

Minētais pamatots ar sekojošiem apsvērumiem.
Zvērināti revidenti ir vienīgā profesija Latvijā, kurai ar Latvijas normatīvajiem aktiem ir uzlikts par pienākumu veikt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu obligāto revīziju, t.sk., obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrām, t.i, finanšu institūcijām un komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, kuras ir sensitīvas struktūras (piemēram, kredītiestādes), no kuru darbības ir atkarīga finanšu sistēmas stabilitāte valstī.
Tāpat zvērinātiem revidentiem ir tiesības sniegt revīzijas pakalpojumus valsts un pašvaldību institūcijām, to padotībā esošām iestādēm  (t.sk., kapitālsabiedrībām).
Sniedzot revīzijas pakalpojumus, zvērināta revidenta uzdevums ir pārbaudīt to, vai klienta gada pārskatā, konsolidētajā gada pārskatā ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (Preambulas 1.punkts) uzsver, ka “Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem saskaņā ar likumu ir uzticēts veikt obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanās līmeni šo struktūru gada un konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Obligātās revīzijas sabiedrības interesēs nozīmē to, ka liela daļa sabiedrības un iestādes paļaujas uz obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma darba kvalitāti. Laba revīzijas kvalitāte sekmē tirgu sakārtotu darbību, palielinot finanšu pārskatu godīgumu un efektivitāti. Tādējādi obligātajiem revidentiem ir īpaši svarīga sabiedriskā loma.”.
Sniedzot revīzijas pakalpojumus, zvērināts revidents kalpo plašām sabiedrības interesēm un tādējādi šim pakalpojumam ir būtiska nozīme finanšu pārskatu ticamības nodrošināšanā, vienlaicīgi veicinot ieguldītāju (investoru) un patērētāju augsta līmeņa uzticēšanos Latvijas iekšējam tirgum.
Latvijas normatīvie akti uzliek par pienākumu zvērinātam revidentam informēt tiesībsargājošās un citas kompetentās iestādes, ja sniedzot revīzijas pakalpojumus revidents atklāj normatīvo aktu pārkāpumus klienta darbībā vai viņam rodas aizdomas par attiecīgiem riskiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas noteic, kādos gadījumos zvērinātiem revidentiem jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam, Revīzijas pakalpojumu likums, kas uzliek pienākumu zvērinātiem revidentiem ziņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā tiek konstatēti sabiedriskas nozīmes struktūru darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darbības turpināšanas riski, kas var ietekmēt finanšu nozari, vai, ja revīzijas laikā rodas aizdomas par klienta negodīgu rīcību, t.sk. iespējamu labumu došanu kukuļa veidā vai ar starpniecību šādu materiālu vērtību nodošanu valsts amatpersonai, - pienākums ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma 29. panta 3.1 daļai zvērināta revidenta un klienta atšķirīgie viedokļi par grāmatvedības metodēm vai revīzijas procedūrām nevar būt par pamatu noslēgtā revīzijas pakalpojuma līguma izbeigšanai. Ņemot vērā, ka ES dalībvalstu starpā var pastāvēt būtiskas atšķirības grāmatvedības metodēs, un strīdi par tām nevar būt par pamatu revīzijas pakalpojumu līguma izbeigšanai, ir būtiski, ka pirms pakalpojuma sniegšanas būtu iespējams nepieciešamības gadījumā veikt adekvātu kvalifikācijas pārbaudi.
Zvērināts revidents savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs. Revīzijas pakalpojumu likuma 25.pants noteic, ka valsts un pašvaldību institūcijām, tiesai, prokuratūrai un pirmstiesu izmeklēšanas iestādēm ir aizliegts iejaukties zvērināta revidenta profesionālajā darbībā.
Ļaujot ES dalībvalsts revidentam sniegt īslaicīgus pakalpojumus bez atbilstošas sākotnējās kvalifikācijas pārbaudes, vēlāk vairs nevar veikt šādu kvalifikācijas pārbaudi.
Ierobežojumi zvērināta revidenta profesijai ir pamatoti ar nepieciešamību nodrošināt sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Apstākļos, kad kompetentajai iestādei šaubu gadījumā nav iespējams veikt kvalifikācijas pārbaudi, var novest pie nekvalitatīva zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanas, kas rada riskus tādās jomās kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, proliferācija, terorisma sponsorēšana, nodokļu saistību izpilde, finanšu sistēmas stabilitāte.
Finanšu ministrijas ieskatā prasība, pamatotu šaubu gadījumā, ES dalībvalsts revidentam kārtot kvalifikācijas pārbaudi ir samērojama ar tiem draudiem sabiedrības drošībai, kādus var radīt nekvalitatīvs zvērināta revidenta atzinums.
 

-