Projekta ID
23-TA-936Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
30.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"(7) Publiska persona un atvasināta publiska persona iegādājas tikai tādus ražojumus, pakalpojumus, ēkas un būvdarbus, kuriem ir augsts energoefektivitātes līmenis.
(8) Šī panta septītā daļa netiek piemērota, ja tās piemērošana var kavēt reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, apdraud nacionālo vai sabiedrisko drošību, kā arī nepiemēro militārā ekipējuma piegādes līgumiem.";
(8) Šī panta septītā daļa netiek piemērota, ja tās piemērošana var kavēt reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, apdraud nacionālo vai sabiedrisko drošību, kā arī nepiemēro militārā ekipējuma piegādes līgumiem.";
Iebildums
Eiropas Parlamentas un Padomdes Direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 7.panta 1.punkts paredz: "Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, slēdzot publiskos līgumus un koncesijas līgumus par vērtību, kas vienāda ar vai lielāka par robežvērtībām, kuras noteiktas Direktīvas 2014/23/ES 8. pantā, Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā, iegādājas tikai tādus ražojumus, pakalpojumus, ēkas un būvdarbus, kuriem ir augsts energoefektivitātes līmenis saskaņā ar prasībām, kas minētas šīs direktīvas IV pielikumā, ja vien tas nav tehniski iespējams.". Attiecīgi minētās direktīvas IV pielikuma f) punktā ir definētas detalizētas prasības ēkām, kuras iegādājas publiska persona un atvasināta publiska persona, proti: "iegādājas tādas ēkas vai slēdz jaunus nomas līgumus par tādām ēkām, kas atbilst vismaz gandrīz nulles enerģijas līmenim, neskarot šīs direktīvas 6. pantu, ja vien pirkuma mērķis nav: i) veikt dziļo renovāciju vai nojaukšanu; ii) publisko struktūru gadījumā – pārdot ēku, neizmantojot to pašas publiskās struktūras mērķiem; vai iii) saglabāt ēku, ko oficiāli aizsargā kā daļu no klasificētas vides vai tās īpašās arhitektoniskās vai vēsturiskās vērtības dēļ. Atbilstību šī pielikuma f) punktā noteiktajām prasībām pārbauda, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus, kas minēti Direktīvas 2010/31/ES 11. pantā". Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektā precizēt prasības ēkām un prasību izņēmumus atbilstoši IV pielikuma prasībām.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
"5.1 pants. Kritēriji rīcībpolitiku un atbalsta programmu izstrādei un īstenošanai.
(1) Publiska persona un atvasināta publiska persona, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitikas un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, ņem vērā visus nosacījumus:
1) piemēro principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
2) prioritāri īsteno pasākumus enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās;
3) investīcijas ēku energoefektivitātes paaugstināšanā nodrošina atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, kas noteikts nacionālajā likumdošanā;
4) investīcijas ēku energoefektivitātē nodrošina atjaunīgās enerģijas īpatsvaru vismaz 50 procenti ēkā;
5) nepalielina fosilās enerģijas patēriņu;
6) samazina enerģijas gala patēriņu.
(2) Atbalsta pasākumiem, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti, izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus, kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, vērtē panākto enerģijas gala patēriņa mērķrādītāju.
(3) Iestādes, kuras ir atbildīgas par finansējuma piešķiršanu, nosaka vērtēšanas kritērijus un energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvos rādītājus to pārziņā esošajām aktivitātēm vai projektu enerģijas patēriņa rādītājus tām aktivitātēm, kas tiešā veidā nav vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to.
(4) Nozaru ministrijas, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitiku un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina energoefektivitātes uzlabošanos, saskaņošanas procesā iekļauj Klimata un enerģētikas ministriju kā atzinuma sniedzēju.".
(1) Publiska persona un atvasināta publiska persona, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitikas un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, ņem vērā visus nosacījumus:
1) piemēro principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
2) prioritāri īsteno pasākumus enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās;
3) investīcijas ēku energoefektivitātes paaugstināšanā nodrošina atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, kas noteikts nacionālajā likumdošanā;
4) investīcijas ēku energoefektivitātē nodrošina atjaunīgās enerģijas īpatsvaru vismaz 50 procenti ēkā;
5) nepalielina fosilās enerģijas patēriņu;
6) samazina enerģijas gala patēriņu.
(2) Atbalsta pasākumiem, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti, izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus, kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē energoefektivitāti, vērtē panākto enerģijas gala patēriņa mērķrādītāju.
(3) Iestādes, kuras ir atbildīgas par finansējuma piešķiršanu, nosaka vērtēšanas kritērijus un energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvos rādītājus to pārziņā esošajām aktivitātēm vai projektu enerģijas patēriņa rādītājus tām aktivitātēm, kas tiešā veidā nav vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to.
(4) Nozaru ministrijas, izstrādājot un īstenojot rīcībpolitiku un atbalsta pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina energoefektivitātes uzlabošanos, saskaņošanas procesā iekļauj Klimata un enerģētikas ministriju kā atzinuma sniedzēju.".
Iebildums
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam jau ir apstiprināta, tai skaitā atbalsta pasākumiem ir piešķirts finansējums konkrētu rādītāju sasniegšanai, tad grozījumi Energoefektivitātes likumā nevar noteikt retroaktīvi. Attiecīgi aicinām noteikt, ka likumprojekta ar 5.1 panta pirmās daļās 1.panta 2., 3. un 4.punkts ir attiecināmi tikai uz jaunām atbalsta programmām.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Kaut arī, izslēdzot 1. panta pirmās daļas 1. punktu, tiek tiek svītrots termins “atbildīgā puse”, tomēr termins “atbildīgā puse” joprojām tiek lietots Energoefektivitātes likuma 3. panta pirmās daļās 4.punktā. Lūdzam veikt attiecīgo precizējumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Priekšlikums
Likumprojekta 3. pantā minēts - Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, vienlaikus anotācijas 7.1. punktā Ekonomikas ministrija nav pieminēta. Lūdzam arī likumprojekta anotācijā detalizētāk izskaidrot, kādas funkcijas likuma ieviešanā paliek Ekonomikas ministrijai
Piedāvātā redakcija
-