Atzinums

No likumprojekta 1. panta 5. punkta, 5. panta pirmās daļas 4. punkta un 13. panta otrās daļas izriet, ka ikviena būve, tās daļa, tehnoloģiskā iekārta vai zemesgabals (teritorija), kas nav meža objekts, ir objekts, par kuru objekta īpašniekam (valdītājam) vai pārvaldniekam būs jāsniedz objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējums. Likumprojekta 13. pantā savukārt tiek paredzēti izņēmumi – noteikti tiesību subjekti, kuriem šāds ugunsdrošības stāvokļa novērtējums nebūs jāsniedz vai tie varēs sniegt šo novērtējumu brīvprātīgi (piemēram, par meža objektiem, būvobjektiem, derīgo izrakteņu ieguves vietās u.c.) un likumprojekta 12. panta trešajā daļā vienlaikus ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros arī tiks noteikti objektu izņēmumi, kuriem nav jāsniedz ugunsdrošības stāvokļa novērtējums.

Vēršam uzmanību, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, kas nodots valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC) pārziņā. LVC pārziņā esošais valsts autoceļu kopgarums ir 19 895 km, kurus sastāda 9359 (deviņi tūkstoši trīs simti piecdesmit deviņas) zemes vienības. Visbiežāk viens valsts autoceļš sastāv no vairāk kā vienas, platības ziņā nelielas, zemes vienības, un likuma "Par autoceļiem" 2. pants ietver valsts autoceļa definīciju, proti, valsts autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām […].

Vienlaikus paskaidrojam, ka valsts autoceļš nav potenciāli bīstams avots ugunsdrošībai, un tā konstrukcijā izmantotie materiāli nav ugunsnedroši, kā, piemēram, asfalts, smilts, šķembas u.c. Ja ugunsbīstamība izceļas valsts autoceļu blakus esošajos nekustamajos īpašumos, tad faktiski valsts autoceļš kalpo kā šķērslis, kas atdala objektus, un neļauj ugunij izplatīties tālāk. Papildus LVC veic valsts autoceļu uzturēšanas funkciju, uzturot ceļa zemes nodalījuma joslu, pļaujot zāli, novācot nokritušos kokus, un visos iespējamos veidos mazinot ugunsbīstamību objektos. Tāpat LVC Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” noteiktajos gadījumos un kārtībā ierīko mineralizētās joslas, paredzot meža ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus, lai mazinātu uguns izplatīšanās iespējas. Mineralizētas joslas ierīko arī citi meža zemju īpašnieki, bet LVC ieskatā tās būtu jāierīko visiem meža īpašniekiem, jo LVC nav jāveic piegulošo teritoriju apsekošana un analīze, vai tās atbilst iepriekš minētajos noteikumos noteiktajām I ugunsbīstamības klases mežaudzes un izcirtumi (13. pielikums) prasībām – turklāt izcirtumi var manīties ļoti strauji.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka arī likumprojekta izpratnē valsts autoceļš nemainīgi ir jāuztver kā kompleksa inženierbūve un nebūtu pamatoti katru skarto zemes vienību uzskatīt kā patstāvīgu objektu. Lūdzam likumprojekta redakcijā paredzēt izņēmumu attiecībā uz ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanu par valsts autoceļa objektiem.

-

Ņemot vērā vienoto terminoloģiju gan Ceļu satiksmes likumā, gan citos normatīvajos aktos, lūdzam likumprojekta 6. panta pirmās daļas 4. punktā aizstāt terminu "mehānisks transporta līdzeklis" ar terminu "mehāniskais transportlīdzeklis".

4) apturēt mehānisko transportlīdzekli meža objektā pēc Valsts meža dienesta amatpersonas pieprasījuma.