Atzinums

Aicinām aizpildīt sadaļu, norādot grozījumu ietekmi uz pašvaldību budžetu. Ietekme rodas, piemēram, nosakot augstākas prasības aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai, pakalpojumu sniedzēju telpām un vides pieejamībai u.tml.

-

Vai jaunā redakcija izslēdz spēkā esošās redakcijas būtību un saturu? Tāpēc nav saprotams, kas ar to domāts. Tukuma novada sociālais dienests piekrīt, ka ir jānodrošina piekļūstamība telpās, kuras nepieciešamas lai saņemtu pilnā apmērā attiecīgo pakalpojumu, taču nav skaidrs, kādēļ izvirzīt augstākas prasības. Ja ar jauno redakciju domātas visas telpas, kuras ir pakalpojumā, tad jautājums, vai pašvaldības to var īstenot tuvākajā laikā? Vai ir pētīta esošā situācija. Arī Tukuma novadā, piemēram, patversmes pakalpojums ir divos stāvos un otrajā stāvā nav vides pieejamība. Tai pat laikā pirmajā stāvā ir telpas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pakalpojuma sniegšanu. Patversmes saņēmēji pārsvarā nav ar tik smagiem  fiziskās funkcionēšanas traucējumiem, lai nevarētu uzkāpt otrā stāvā, tāpēc prasība par visām telpām nav pamatota. Jaunajām būvēm prasības publiskām telpām jau nosaka vides pieejamības nodrošināšanu, bet ar vēsturiskām ēkām ir kā ir. Ja pašvaldībām nebūs pieejami finanšu resursi, tad, iespējams, ka kādu pakalpojumu būs spiesti slēgt kā neatbilstošu prasībām.
 

-

Jāprecizē termins “funkcionēšanas ierobežojumiem”, - ko tas sevī ietver, iespējams ir domāts termins “funkcionāliem ierobežojumiem”.
Noteikumu projekta pārejas noteikumos nav noteikts, ka norma attiecināma uz pakalpojuma sniedzējiem, kuri uzsāks pakalpojuma sniegšanu pēc 2027.gada 1.janvāra. Ja šāda norma noteikumu projektā paliek, tad tā jānosaka pārejas noteikumos.

Noteikumu projekta anotācijā rakstīts, ka:
“Noteikt 10.4.apakšpunktā prasību nodrošināt vides piekļūstamību un papildināt noteikumus ar pārejas noteikumu punktu, kas paredz, ka 10.4.apakšpunkts attiecināms uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzsāk sociālā pakalpojuma sniegšanu pēc 2027.gada 1.janvāra. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri līdz 2026.gada 31.decembrim turpināja sniegt sociālo pakalpojumu telpās, kurās nav nodrošināta pilna telpu piekļūstamība, nodrošina, ka klientiem ar kustību traucējumiem ir piemērotas telpas ēkas pirmajā stāvā, un šajās telpās ir pieejams pilns sociālo pakalpojumu apjoms.” 

Ņemot vērā pašvaldības iespējas attīstīt jaunu sociālo infrastruktūru, nevar būt pārliecība, ka pēc 2027.gada varēs jauna sociālo pakalpojumu adreses izveidot ēkās, kur visos stāvos būs vienlīdz nodrošināta  telpu piekļūstamība. Ir jāsaglabā pieeja, ka vismaz pirmais stāvs tāds ir. Šāda pieeja var būt par pamatu, ja pašvaldībai ir iespēja izveidot jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas.
 

-

Saskaņā ar sociālā darba vārdnīcā lietoto terminoloģiju un punkta būtību, lietojamais termins ir “Mājas apmeklējums”.
No vārdnīcas:
Dzīvesvietas apsekošana (survey at the place of residence*) ir speciālista ierašanās personas dzīvesvietā ar mērķi fiksēt (dokumentēt) un izvērtēt dzīves D 101 apstākļus. DzA ir Latvijā attīstījies termins, ko izmanto vairākās jomās (piem., sociālā labklājībā, bērnu tiesību aizsardzībā, sabiedrības veselībā) un dažādu speciālistu loks (piem., bāriņtiesa, sociālā darba speciālists, policists). Sociālā darba praksē DzA visbiežāk notiek: a) sociālās palīdzības piešķiršanas procesā; b) vajadzības pēc sociālā pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas laikā; c) sadarbības ar klientu laikā, sociālā darba ar gadījumu sadarbības ietvaros. Sociālajā darbā ar gadījumu profesionālajā terminoloģijā DzA vietā korektāk būtu lietot “mājas apmeklējums”, jo vārda “apsekošana” saturiskā nozīme pastiprina formālos un kontrolējošos aspektus un sašaurina mājas apmeklējuma daudzveidīgo uzdevumu izpratni. Termins DzA normatīvos nav definēts, bet dažādos formulējumos tiek lietots sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus regulējošos normatīvajos aktos (piem., “dzīves apstākļu apsekošana”, “dzīvesvietas apsekošana”). DzA process detalizētāk tiek reglamentēts valsts, pašvaldības institūcijās, nosakot specifisku DzA mērķi, atbildību un r veikšanas nosacījumus (piem., noteikums apsekošanu veikt diviem darbiniekiem). 
mājas apmeklējums (home visit) ir tipisks sociālā darba mikrolīmeņa prakses īstenošanas elements. Katram atsevišķam DzA var būt atšķirīgi mērķi un uzdevumi, piem.: a) mājas vides izvērtēšana; b) konsultācija klienta dzīvesvietā; c) ģimenes locekļu interakcijas novērošana mājas apstākļos; d) bērna drošības apdraudējuma risku izvērtēšana vai novērtēšana; e) piedalīšanās ģimenes sapulcē. DzA laikā sociālajam darbiniekam ir īpaši jāpievērš uzmanība profesionālās ētikas ievērošanai un sociālā darbinieka DzA mērķu un norises izskaidrošanai, jo darbs notiek klienta personiskajā dzīves telpā.
Pašvaldības arī norāda uz to, ka saskaņā ar jauno metodiku sociālā darba speciālistiem ir mājas vizītes, dzīvesvietas izvērtējums un ka MK noteikumi ir jāpielāgo metodikā esošai terminoloģijai.

 

-

Noteikumu projekta anotācijā nav atrodams pamatojums piedāvātajām izmaiņām. Pašvaldības norāda uz sociālo aprūpētāju kā speciālistu trūkumu, līdz ar to, nosakot obligātu pienākumu pakalpojuma sniegšanā piesaistīt sociālo aprūpētāju, norma nebūs izpildāma.
Liepājas pašvaldības priekšlikums izteikt 17. punktu šādā redakcijā:
"17. Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina aprūpi mājās, sociālā pakalpojuma sniegšanā iesaista aprūpētāju, sociālo aprūpētāju vai sociālo darbinieku un, ja nepieciešams, darbinieku, kurš koordinē aprūpes personāla darbību."
Aicinām pamatot un izvērtēt šo grozījumu nepieciešamību.


 

-

Izteikt 27. punktu šādā redakcijā:
"27. Bērnu aprūpes institūcija ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu un šo noteikumu 43. punktā minētās jauniešu mājas veido dzīvojamās mājās vai dzīvokļos, vai arī atsevišķās dzīvokļa tipa sociālā pakalpojuma sniegšanas vietās, izņemot daudzfunkcionālos centros un sociālajās mājās. "
Papildināt ar 189.3 punktu šādā redakcijā:
"189.3 Bērnu aprūpes institūcija, kura ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu vai šo noteikumu 43. punktā minēto jauniešu māju ir izveidojusi daudzfunkcionālā centrā vai sociālajā mājā līdz attiecīga aizlieguma noteikšanai šo noteikumu 27. punktā, var turpināt pakalpojuma sniegšanu šajās vietās, bet ne ilgāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim."

Rīgas valstpsilsētas pašvaldībā ir piemērs, kur bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas struktūrvienība atrodas sociālajā mājā. Sociālās mājas ir no jauna uzceltas (2020.gads) un struktūrvienība tajā darbojas labi, nevar apgalvot, ka tur, citējot anotāciju, “tur esošā sociālā vide nelabvēlīgi ietekmē bērnu un jauniešu emocionālo attīstību un sabiedrībā akceptējamo normu veidošanos. Līdzīga pieeja būtu piemērojama arī attiecībā pret pilngadīgām personām.” Līdz ar to apgalvojums, ka nav atbilstoša vide, svītrojams, norma pārskatāma.
 

-

Atsauce uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītā daļu neattiecas uz bērnu aprūpes institūciju.
Priekšlikums: Anotācijā ietvert skaidrojumu par 34.1 punktā noteikto pienākumu nodrošināt pilngadību sasniegušajam ārpusģimenes aprūpē esošajam bērnam izmitināšanu no bērniem nodalītās telpās, proti, bērnu aprūpes institūcijās higiēnas telpas, koridors, ēdamtelpa, atpūtas telpa ir kopējai lietošanai paredzētās telpas un tās atsevišķi nav iespējams nodalīt, vienīgais ko varētu nodalīt, tā ir guļamtelpa, kas visdrīzāk būtu kopā ar kādu citu pilngadību sasniegušu personu.
Papildus norādāms, ka ēkās, kas nav vecākas par 5 gadiem, telpu pārbūve varētu būt problemātiska, ņemot vērā būvnieka spēkā esošo garantijas periodu, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  apgūto līdzekļu nosacījumu dēļ.

-

Šādas normas ierakstīšana noteikumu projektā var radīt nevajadzīgus šķēršļus, nodrošinot un organizējot pakalpojumu. Nav arī līdz galam saprotams, ko nozīmē nodrošināt pakalpojumu nodalītās telpās, vai tā ir atsevišķa istaba, vai arī sanitārais mezgls un virtuve. Šādas normas izpilde dzīvē jāvērtē kopā ar esošo situāciju, ka šobrīd trūkst pakalpojumu sniegšanas vietu visiem bērniem, kuriem nepieciešama institucionālā aprūpe. Tāpat tie var būt arī vienas ģimenes bērni. Drīzāk ir jāliek uzsvars uz bērnu vajadzību izvērtēšanu un saderību, ne tik daudz liekot uzsvaru uz vecumu.

Papildus norādām, ka nav saprotams, kādas būtiskas atšķirības - 17 vai 18 gadi? Bērns pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas var uzturēties institūcijā tikai līdz mācību gada beigām, t.i daži mēneši. Ja pakalpojumā ir maksimālais bērnu skaits, un,  ja pakalpojums tiek sniegts pa 2 vienā istabā, tad sanāk, ka šie jaunieši ir kaut kur jāpārvieto, jāpārtrauc pakalpojums, kas nav šo jauniešu interesēs. Ne visur ir jauniešu mājas un ne visi var uzsākt patstāvīgu dzīvi jauniešu mājā. Savukārt, ja vienlaicīgi pilngadību sasniedz divi jaunieši, tad viņi var būt vienā istabā, jo jānodala tikai no bērniem. Pakalpojuma sniedzējs nevarēs nodrošināt šādu prasību, atstājot pakalpojumā visus bērnus, kuri saņem pakalpojumu.

Paredzēts, ka norma stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī. Aicinām LM skaidrot, kā šādā termiņā un bez papildus finanšu resursiem (anotācijā norādīts, ka grozījumiem nav finanšu ietekmes) šo normu var īstenot.

 

-

Lai definētu izņēmumus, kur nevar veidot ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālo pakalpojumu, ir nepieciešams definēt un vienoties, kas ir “ģimeniska vide”. Līdzīgi kā bērnu aprūpes iestādēs, arī pilngadīgo pakalpojuma organizēšanā svarīgi saprast pakalpojuma konceptu kopumā, t.sk. organizējot dienas režīmu, piesaistot personālu un sadalot atbildību starp profesionāļiem, nodefinējot pakalpojuma principus, t.sk. klientu pašnoteikšanos u.tml.
 

-

Termins “atsevišķās dzīvokļa tipa sociālā pakalpojuma sniegšanas vietās” nav nekur atrunāts. Šo noteikumu 2.punktā arī ir šāds termins, bet vai būvnormatīvi ko šādu paredz, kā var pakalpojuma sniedzējs identificēt kritērijus šādai būvei, ēkai.
 

-

Iebildums:
58.¹1. , 58.¹2, 58.¹5.  punktu prasības Rīgā nevarēs izpildīt liela daļa sociālās aprūpes centru (SAC), kuri pašreiz jau sniedz pakalpojumu, jo nepieciešama telpu pārprojektēšana un/vai klientu skaita samazināšana vai arī pārveidošana uz vispārēja tipa SAC, uz kuriem šīs prasības nav attiecināmas. Līdz ar to ir risks, ka samazināsies ģimenes tipa SAC skaits.
Normas īstenošana viennozīmīgi nav izpildāma un atbalstāma no 2026.gada 1.janvāra. Jāņem vērā, ka Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība” paredz ģimeniska tipa SAC nodrošinājumu un lielāku pašvaldības līdzmaksājuma daļu nekā vispārējā tipa SAC pakalpojumā. Lai izvirzītās prasības novērtētu, kā atbilstošas, būtu jāvērtē esošo ģimenes tipa SAC prakse – gan fiziskais telpu izvietojums, gan darba organizēšana. Pēc izvērtējama būtu jādefinē pakalpojuma koncepts jeb teorētiskais apraksts.
Pēc izvērtējama pieņemt lēmumu, vai  prasības ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes sociālajam  pakalpojumam izvirzīt un attiecināt  uz SAC, kuri ir būvēti/rekonstruēti tikai no jauna vai visiem, kuri jau darbību uzsākuši un īsteno vairāku gadu garumā.

 

-

65.2 punktā nevajadzētu noteikt pakalpojuma sniegšanas pagarināšanas termiņu - 30 dienas. Personām bez noteiktas dzīvesvietas īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums bieži vien tiek sniegts ilgāk nekā 3 mēneši, jo dažādu iemeslu dēļ (piemēram, tiek kārtoti dokumenti, invaliditāte, rinda uz aprūpes institūcijā pakalpojumu) nav iespējams aizstāt ar citu sociālās aprūpes pakalpojumu.

 

“65.2 Aprūpes institūcija pakalpojumu nodrošina līdz 60 dienām. Pakalpojuma sniegšanu var pagarināt, ja personai nav iespējams nodrošināt citu sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā vai institūcijā.
 

Ievērojot anotācijā (4.lpp) norādīto “Saskaņā ar sociālā darba vārdnīcu praksē lieto nevis  "sociālais gadījums", bet gan "sociālais darbs ar gadījumu" (angļu val. - social case work). Cits termins ir "gadījuma vadīšana" (angļu val. - case management). Sociālajā darbā ar gadījumu ir trīs pamata metodes mikrolīmenī: darbs ar gadījumu vispārīgās prakses ietvaros, gadījuma vadīšana un psihosociālais darbs. Tādējādi ir svarīgi precizēt normas, lai resursu apzināšana notiktu atbilstoši metodei, nav pareizi lietot apzīmējumu "sociālā gadījuma process"”, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 338 spēkā esošās redakcijas 14.7. apakšpunktā ietverto jēgu, ka procesa novērtēšanu veic 6 mēnešus pēc procesa uzsākšanas (“14.7. veic sociālā gadījuma vadības procesa pirmreizēju novērtēšanu sešus mēnešus pēc sociālā gadījuma vadības procesa uzsākšanas un turpmāk atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos un noslēdzot sociālo gadījumu;”),
Cēsu novada Sociālais dienests, ņemot vērā jauno terminoloģiju, iesaka norma formulēt šādi:
 “14.7. veic sociālā darba ar gadījumu pirmreizēju novērtēšanu sešus mēnešus pēc sociālā darba ar  gadījumu uzsākšanas un turpmāk atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos un noslēdzot darbu ar gadījumu”.
 

-

Anotācijā ietvert skaidrojumu, ar ko dzīvojamās mājās vai dzīvokļos, vai arī atsevišķās dzīvokļa tipa sociālā pakalpojuma sniegšanas vietās veidotas jauniešu mājas būs efektīvākas par daudzfunkcionālos centros un sociālajās mājās veidotām jauniešu mājām, proti, ar ko katra vieta atšķirsies.
 

-

pārskatīt juridisko tehniku un definēt normu izmantojot vienskaitli.

-

Aicinām izvērtēt, vai to jau neietver 54.punkts.Ja neietver, tad kāpēc neietver 54.punktā. 54.punktā ir atrunāts nosacījums "atbilstoši personas spējām vai funkcionālajam stāvoklim””, jo ir situācijas, kad nav nekādu spēju. Tomēr, iesaistot jebkādās aktivitātēs, ir jāvērtē personas spējas.

Ņemot vērā, ka piedāvātā redakcija skar ēdināšanu, tad Tukuma novada sociālais dienests aicina vērtēt noteikumu
56.3.punktu.
56. Pilngadīgo aprūpes institūcija klientam nodrošina:
 56.3.kvalitatīvu klienta vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu vismaz četras reizes dienā;
Ja tā ir ģimeniska vide, tad principā persona pati izvēlas ēdienu. Sastāda nedēļas plānu, ja nepieciešams, piesaista uztura speciālistu, ņem vērā ārsta norādījumus, bet kopumā persona vai vienā dzīvoklī esošie klienti izvēlas sev vēlamo ēdienu. Ģimeniskajā vidē nav iespējams sekot “uztura normām”, ja ēdienu gatavo uz vietas dzīvoklī. Tur nav sertificēts pavārs vai pārtikas tehnologs.
Attiecībā uz aprūpes iestādēm, kuras nav ģimeniskai videi pietuvinātas, arī ir problēma ar ēdināšanu, personai nav izvēles iespējas. Klients no dienas porcijas apēd ko vēlas, ko nevēlas neēd un, kopumā rezultātā neapēdot visu, neuzņem nepieciešamo uzturu vai neēd vispār, ja viņš uzturā nelieto atsevišķus produktus, jo viņam tie negaršo.

 

-

Ventspils Sociālā dienesta priekšlikums ir no MK noteikumiem svītrot 166. punktā vārdu “naktspatversme”, jo tālākajos punktos, kur aprakstīts, kas naktspatversmē jānodrošina pakalpojumu sniedzējam nav atspoguļota sociālā darbinieka funkcijas.

-