Atzinums

Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) iebilst pret Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, jo kūdras nozare ieņem būtisku lomu Latvijas dabas resursu vidū, nodarbinātībā un eksportā, kas 2023. gadā Latvijā radīja bruto pievienoto vērtību (GVA) 126 215 649 EUR apmērā jeb 0,37 % no Latvijas kopējās GVA. Nozarē strādājošais rada vidēji 54,2 tūkstošus EUR pievienotās vērtības, bet viens uzņēmums – 2,7 miljonus EUR, kas ir daudzkārt vairāk nekā vidēji valstī (attiecīgi 38,7 tūkstoši un 0,2 miljoni EUR). 
Kopējais nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā, ieskaitot saistīto uzņēmumu darbību, nodokļus un patēriņu, sasniedza vairāk nekā 221 miljonu EUR jeb 0,65 % no Latvijas GVA. 
 
Nozare jau šobrīd ir ārkārtīgi ievainojama – 2025. gadā tika lūgts izsludināt ārkārtējo situāciju, jo laikapstākļu dēļ nebija iespējams ievākt pat pusi no vidējā kūdras ieguves apjoma. Šādā situācijā straujš un nesamērīgs Dabas resursu nodokļa pieaugums būtiski apdraud nozares dzīvotspēju, uzņēmumu pastāvēšanu un nodarbinātību reģionos.
 
Ja piedāvātās izmaiņas stāsies spēkā, tās faktiski var nozīmēt kūdras ieguves nozares beigas Latvijā. 
 
Svarīgi norādīt, ka kūdras radītās emisijas ir pilnīgi vienādas neatkarīgi no tā, kādā veidā šī kūdra vēlāk tiek izmantota – vai tā tiek eksportēta, pārstrādāta, izmantota dārzkopībā vai citos ražošanas procesos. Siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms rodas brīdī, kad kūdra tiek iegūta un tās slānis tiek atvērts, nevis atkarībā no kūdras turpmākās izmantošanas veida un ražotajiem produktiem. Nav pietiekamas diskusijas par kūdras kompensējošo izmantošanu un aizstāšanas iespējām, ņemot vērā kūdras stratēģisko lomu dārzkopībā un mežsaimniecībā. 
 
Likumprojektā aprēķinātie ieguvumi ir pārāk pozitīvi aprēķināti un neatbildīs realitātei. 
1. Likumprojekta izveides princips 
Likumprojekts ir veidots steigā, nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā reālo situāciju. Tas ir jāpārstrādā, pamatojoties uz datiem, reālu ekonomisko izvērtējumu, veidojot darba grupu un uzklausot visu pušu argumentus. 
 
2.  Nepietiekami izvērtēta ietekme un konkurētspējas risks 
Likumprojektā nav objektīvi novērtēta ietekme uz kūdras nozari un tās spēju saglabāt esošo tirgus pozīciju un pienesumu valsts un pašvaldību budžetam. Nav veikts sociāli ekonomiskā aspekta izvērtējums. Piedāvātais nodokļu pieaugums būtiski mazinās Latvijas spēju nodrošināt konkurētspējīgu un kvalitatīvu substrātu vietējiem un Eiropas tirgiem, kas ir stratēģiski nozīmīgs pārtikas un augu audzēšanas nozarei. Šāds solis ne tikai samazina eksporta potenciālu, bet arī rada draudus pārtikas drošībai un apgādes ķēžu stabilitātei. 
 
2.1. Neskaidri un ekonomiski nepamatoti nodokļu piemērošanas principi 
·        Līdz šim DRN likums apliek ar nodokļiem resursu ieguvi, kur nodokļa objekts ir no dabiskās vides atrauts derīgais izraktenis. Nodokļa likme līdz šim neierobežo resursa rūpniecisko pārstrādi vai gala produkta veidu. Šādas pieejas attīstīšana tikai vienam no derīgo izrakteņu veidiem rada neskaidrības nodokļu piemērošanā pēc būtības, kā arī tā piemērošanu attiecībā uz nodokļa nomaksas brīdi.  
·        Piedāvātās nodokļu likmes ir diferencētas starp kūdras realizācijas veidiem vai tās apstrādes veidiem. Uzskatām, ka neapstrādātu kūdru pielīdzināt kurināmās kūdras nodokļa likmei ir nesamērīgi un pretrunīgi, it sevišķi, ņemot vērā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam. SEG emisijas kūdrai ir vienādas, neatkarīgi no tālākā izmantošanas veida. 
·        Plānotais nodokļu kāpums līdz pat 35 reizēm par kūdras tonnu ar mitrumu 40 % nav saskaņā ar uzņēmējdarbības attīstības principiem un apdraud nozares konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Arī īsajā pārejas periodā piemērojamā likme 7.50 EUR / tonnā pie 40 % mitruma ir nesamērīgi augsts kāpums – vairāk kā desmit reižu pieaugums nodokļa likmei par resursa vienību. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijas piedāvātās likmes ir pārmērīgi augstas un riskē padarīt nozari nekonkurētspējīgu. Lietuvā dabas resursu nodoklis par iegūto kūdru – 0.80 EUR / m3 jeb 3.2 EUR par tonnu, bet Igaunijā diversificēta likme no 1.15 līdz 2.87 EUR / tonnā pie 40 % mitruma, taču Somijā tas ir 0.20 EUR / tonnā (visi nemetālus saturošie derīgie izrakteņi). Šeit jāņem vērā visi maksājumi resursa ieguvei, arī platību nomas maksas, kuras Latvijā ieguvēji maksā neatkarīgi no tā vei ieguve ir bijusi iespējama vai nē.  
·        Nav skaidrības, kā tiks novērsta dubultā nodokļu aplikšana pie ražošanas ķēdes dažādos posmos, jo nodoklis tiek piemērots gan iegūtajai kūdrai, kas realizēta neapstrādātā veidā, gan kūdras produktiem. Šāda pieeja principā apdraud mazo uzņēmumu dzīvotspēju, un tirgus šādā veidā tiks mākslīgi sašaurināts.  
·        Nav precīzas informācijas, vai Latvijas tirgū realizētā kūdra tiks aplikta ar nodokli, kas rada neskaidrību un nevienlīdzīgu tirgus apstākļu radīšanu. 
·        Diversificētās nodokļu likmes netiek adekvāti sasaistītas ar faktiskajām emisijām un produktu ietekmi, radot arī lieku birokrātisko slogu uzņēmumiem. 
 
3. Administratīvā sloga pieaugums un dabas resursa apsaimniekošanas sistēmas sarežģītība 
·        Dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana kūdras sektoram rada papildus administratīvo un finansiālo slogu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 
·        Nav pārliecības, ka sistēma spēs sniegt objektīvu uzskaites precizitāti. Kūdras uzskaitē un apjoma aprēķinā ir ļoti svarīgi noteikt tās veidu un mitrumu, runājot par produktiem būtiski saprast ne tikai produkta mitrumu, bet piedevu sastāvu un to apjomu. Šādas sistēmas izveide ir ļoti sarežģīta un var novest pie interpretācijas neskaidrībām, kā rezultātā mērķis netiek sasniegs.  
·        Likumprojektā nav skaidri definēta atbildīgo institūciju kapacitāte un gala kontroles mehānismi, kas riskē radīt pārklāšanos un nevajadzīgu birokrātiju. Jau šobrīd derīgo izrakteņu ieguvi, uzskaiti un kontroli Latvijā nodrošina Valsts vides dienests un VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. 
 
4. Priekšlikumi un risinājumi 
·        Nodalīt SEG emisiju maksājumus no dabas resursu nodokļa, ieviešot atsevišķu, emisijās bāzētu pieeju, kas ņemtu vērā faktiskos emisiju apjomus un nozares investīcijas emisiju mazināšanā. 
·        Pielāgot dabas resursa nodokļa likmes, ņemot vērā inflāciju un dabas resursa nodokļa likmes kaimiņvalstīs, nepieļaujot strauju un ekonomiski nepamatotu pieaugumu. 
·        Neieviest kūdras resursu apsaimniekošanas sistēmu un samazināt administratīvo slogu, izmantojot esošos uzraudzības mehānismus. 
 
Atsevišķi iebildumi par anotāciju:
1. Kūdras ieguves apjoms Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir stabils un nepārsniedz pamatnostādnēs noteikto apjomu – vidēji 1,19 milj. tonnu gadā, kas ir mazāk nekā noteiktie 1,2 milj. tonnu. Eksporta statistikā tiek uzskaitīti kūdras produkti ar dažādu mitruma saturu, kas ietver arī piedevas un apstrādes materiālus, nevis tikai tīru kūdras izejvielu, tādēļ faktiskā iegūtās kūdras izvešana no valsts ir būtiski mazāka nekā norādīts kopējā eksporta apjomā.
 
2. Latvijā iegūtā kūdra 99 % apmērā tiek izmantota dārzkopībā un mežsaimniecībā, tātad tā ir augstvērtīga lauksaimniecības un mežsaimniecības izejviela, nevis energoresurss. Kūdras izmantošana enerģētikā strauji samazinās, un šī tendence ir pozitīva gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, gan siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam. 
 
3. Anotācijā norādītā atsauce uz kūdras aizvietotājmateriāliem (piemēram, kompostu) nav pamatota. Kompostu nav iespējams izmantot profesionālajā dārzkopībā kā pilnvērtīgu kūdras aizvietotāju, jo tas neatbilst nepieciešamajām fizikāli ķīmiskajām īpašībām un nav pieejams nepieciešamajā apjomā. Šobrīd nav pieejams neviens materiāls, kas spētu pilnībā aizvietot kūdru tās kvalitātes, tilpuma un īpašību ziņā, kas nepieciešamas profesionālai augu audzēšanai un substrātu ražošanai. 
 
Otra būtiska nozare, kuru skars Likumrojekts ir kokrūpniecība Latvijā, kura ir viena no svarīgākajām un tradicionālākajām tautsaimniecības nozarēm. Kokrūpnieki  kategoriski iebilstam pret Dabas resursu nodokļa piemērošanu vietējam un atjaunojamam resursam koksnei. Dabas resursu nodokļa ieviešana koksnei radīs gan papildus birokrātiju un izdevumus meža nozarei, gan valsts pārvaldes institūcijām.
 
Dabas resursu nodokļa ieviešana būtiski mazinās meža īpašnieku konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu meža īpašniekiem. Vispirms valstij būtu jāstimulē vietējās pārstrādes attīstība un kapitāla uzkrāšana vietējiem uzņēmumiem, jo pašlaik daļai apaļo koksnes sortimentu, piemēram, papīrmalka, tehnoloģiskā koksne u.c. nav pietiekama vietējā noieta un tā tiek un tiks eksportēta.
 
Veicot koksnes ražas ieguvi mežā, vienlaicīgi tiek iegūti dažāda veida koksnes sortimenti, padarot finansiāli neizdevīgāku kādu sortimentu ieguvi var būtiski negatīvi ietekmēt kopšanas un sanitāro ciršanas veikšanu, kas samazinās mežu kapitālvērtību un var novest pie meža sanitārā stāvokļa pasliktināšanās. Bez tam, ir absurdi prasīt meža īpašniekam, kur absolūtais vairākums ir fiziskas personas kuru meža īpašumu vidējais lielums ir 10 ha, zināt ko ar viņa pārdoto koksni un kuriem sortimentiem ko darīs viens vai vairāki koksnes pircēji.
 
LOSP uzsver, ka Dabas resusru nodokļa paaugstinājums būtiski ietekmēs kūdras un kokrūpniecības nozares konkurētspēju, īpaši reģionos, kur šis nozares ir galvenie darba devēji un ekonomiskās attīstības virzītāji. Aicinām rūpīgi izvērtēt šī lēmuma ilgtermiņa sekas un meklēt līdzsvarotus risinājumus, kas vienlaikus veicinās ilgtspējīgu resursu izmantošanu un saglabātu uzņēmumu spēju attīstīties un ieguldīt Latvijas ekonomikā.
 
                                                        

-