Atzinums

Aicinām anotācijā svītrot teikumu “Programmas ietvaros plānotām izdales teritorijām jāsakrīt ar Likumā noteiktajām administratīvajām teritorijām, izņemot Rīgas valstspilsētu, kuras iedalījums atrunājams atsevišķi – tas sadalāms šādās administratīvi teritoriālās vienībās: Centra rajons, Kurzemes rajons, Ziemeļu rajons, Vidzemes priekšpilsēta, Latgales priekšpilsēta, Zemgales priekšpilsēta.1 [1 – Atbilstoši Rīgas domes 2023. gada 30. augusta saistošo noteikumu Nr. RD-23-235-sn “Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums” 81. punkta nosacījumiem Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas, sabiedrības iesaistes vai pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai Pašvaldība savu administratīvo teritoriju var iedalīt apkaimēs, zonās, rajonos, priekšpilsētās vai citās neformālās teritorijas vienībās.]”, kas  ir pretrunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk - ATAVL) regulējumā noteiktajam par administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām.
Proti, atbilstoši ATAVL 1.pantam administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Saskaņā ar ATAVL 4. pantu Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās - valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās, – kas noteiktas ATAVL pielikumā un kas veido arī pašvaldības nosaukumu. Vienlaikus ATAVL 5. pants nosaka, ka novadu pašvaldību teritoriju iedala šādās vienībās – pilsētās un pagastos – kas noteiktas šā likuma pielikumā.
Tādējādi vēršam uzmanību, ka ATAVL administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības ir paredzējis vienīgi novadu pašvaldību teritorijām, nevis valstspilsētu pašvaldību teritorijām. 
Vienlaikus ne noteikumu projekta, ne Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi" anotācijā nav pamatots, kādēļ tieši Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvā teritorija tiek iedalīta mazākās teritorijās, kas pirmsšķietami uzskatāmas par atsevišķām "izdales teritorijām", kas līdzvērtīgas citu pašvaldību administratīvajām teritorijām. Turklāt papildus ATAVL regulējumam vēršam uzmanību, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 30. augusta saistošo noteikumu Nr. RD-23-235-sn “Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums” 81. punktā ir skaidri norādīts gan Rīgas valstspilsētas pašvaldības iespējamā savas teritorijas iedalījuma mērķis - sabiedrības viedokļa noskaidrošanas, sabiedrības iesaistes vai pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai -, gan tas, ka šāds iedalījums ir neformāls. Līdz ar to minētais Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iedalījums nav tieši saistošs citām institūcijām. Tāpat arī anotācijā nav ietverta norāde uz tiesību aktu, kas paredz tieši konkrēto - sešu vienību iedalījumu rajonos un priekšpilsētās, jo to neparedz arī minētie Rīgas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi.
Ja Ministru kabineta noteikumos kā atsevišķas "izdales teritorijas" tiek paredzētas teritorijas, kas ir mazākas par pašvaldības administratīvo teritoriju, tas ir skaidri aprakstāms un pamatojams anotācijā, tai skaitā var tikt paredzēta iespēja pašvaldībai pašai noteikt šīs teritorijas, nepieciešamības gadījumā izvirzot tām konkrētus saprotamus kritērijus.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu 23. punktu (MK noteikumu projekta 2. punktu) un 4. pielikumu, svītrojot norādes uz valstspilsētu pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk - ATAVL) 1.pantam administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Saskaņā ar ATAVL 4. pantu Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās - valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās, – kas noteiktas ATAVL pielikumā un kas veido arī pašvaldības nosaukumu. Turklāt ATAVL 5. pants nosaka, ka novadu pašvaldību teritoriju iedala šādās vienībās – pilsētās un pagastos – kas noteiktas šā likuma pielikumā.
Tādējādi vēršam uzmanību, ka ATAVL administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības ir paredzējis vienīgi novadu pašvaldību teritorijām, nevis valstspilsētu pašvaldību teritorijām. 
Vienlaikus nav izprotama vēlme bez pamatojuma MK noteikumos iedalīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvo teritoriju sīkākās teritoriālās vienībās (papildus aicinām skatīt ministrijas iebildumu par MK noteikumu projekta anotāciju).
Tāpat nesaskatām nepieciešamību uzskaitīt visas valstspilsētu pašvaldības, kā arī atsevišķi minēt novadu pašvaldības. Proti, ja MK noteikumu izpratnē "izdales teritorija" ir katras pašvaldības administratīvā teritorija, tad pastāv iespēja lietot tikai terminu “pašvaldības administratīvā teritorija”, ar to saprotot gan valstspilsētu pašvaldību teritorijas, gan novadu pašvaldību teritorijas.

-