Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Aizsardzības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu “Par finansējuma pārdali Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla (ĀSVEST) paplašināšanai”.
Rīkojuma projekta 1. punkts paredz atļaut Aizsardzības ministrijai pārdalīt finansējumu 2025. gadā 1 102 204 euro, 2026. gadā 73 796 euro, 2027. gadā 1 559 000 euro un 2028. gadā 220 157  euro no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.12.00. “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” uz Satiksmes ministrijas apakšprogrammu 04.01.00 “Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla darbības nodrošināšana”, lai nodrošinātu Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla (turpmāk ĀSVEST) paplašināšanu, ierīkojot ĀSVEST 3. kārtas piekļuves un pieslēguma punktus.
Satiksmes ministrija ar VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centru” (turpmāk – LVRTC) 2019.gada 20.decembrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu “Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu” (turpmāk – ĀSVEST deleģēšanas līgums), kurš ir spēkā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2035.gada 31.decembrim (15 gadus).
 

LTRK apzinās, ka valsts aizsardzības spēju vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešams ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls, vienlaikus LTRK nevar piekrist papildus budžeta līdzekļu novirzīšanai LVRTC deleģējuma līgumu ietvaros, ņemot vērā, ka pie papildus līdzekļu piešķiršanas un 3.kārtas izbūves nav veikts izvērtējums par to, vai joprojām minētas uzdevums ir jādeleģē vai arī šo pakalpojumu līdzvērtīgā vai pat tehnoloģiskā un drošības ziņā augstākā kvalitātē brīvos tirgus un konkurences apstākļos spēj nodrošināt citi tirgus dalībnieki, izvēloties tos atlases vai konkursa kārtībā. LTRK ieskatā pēc Aizsardzības ministrijas, Satiksmes ministrijas definētiem kritērijiem un valsts drošības dienestu ieteikumiem definētiem konkursa atlases kritērijiem Satiksmes ministrijai un valsts pārvaldei kopumā būtu iespēja salīdzināt un izvēlēties tehnoloģiski atbilstošāko pakalpojumu sniedzēju un, iespējams, arī finansiāli izdevīgāko risinājumu, kas budžeta izdevumu izvērtēšanas ietvaros nav mazsvarīgi. Neveicot deleģējuma izvērtējumu, tiek pārkāpti godīgas konkurences principi, kā arī var rasties nepieciešamība apsvērt, vai minētā deleģējuma līguma ietvaros piešķirtie papildus uzdevumi un piešķirtais papildus finansējums, nav uzskatāms par nepamatotu vai nesaskaņotu valsts atbalstu. Tāpēc LTRK aicina skaidrot deleģējuma apjoma paplašināšanas un papildu finansējuma piešķiršanas pamatotību un izvērtējumu – vai minētais deleģējums pamatots kā in-house iepirkums vai kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums. Norādām, ka ne “in-house” jeb iekšēja iepirkuma principa, ne valsts atbalsta piemērošana nav pietiekams pamatojums konkurences ierobežošanai, jo, lai nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci, "in house" princips ir vēlams un piemērojams tikai tādos gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnība un tirgū šo preču vai pakalpojumu pieejamību nespēj nodrošināt privātie tirgus dalībnieki. In-house izņēmuma piemērošana rūpīgi jāizsver konkrētā izņēmuma tvērums un piemērošanas nosacījumi, lai nepieļautu nepamatotu konkurences ierobežošanu un mazinātu neatļauta valsts atbalsta riskus.