Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies Veselības minsitrijas izstrādāto Informatīvo ziņojumu “Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam” (turpmāk – Informatīvais ziņojums).
Izskatot Informatīvo ziņojumu, aicinām pirms dokumenta virzīšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā veikt sekojošus precizējumus:
1) 23.punktā norādīts apgalvojums, ka ir sākta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sadarbības tīkla izveide, lai pacienti varētu saņemt nepieciešamo palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad stacionēšana nav nepieciešama. Tā kā sadarbības tīklu izveide ir attiecināma uz stacionāro pakalpojumu sniegšanu atbilstoši  MK 07.08.2017. rīkojumam Nr.394 “Par konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu””, savukārt Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktam slimnīcu līmenim” un informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstības stratēģiju, kuri nav Ministru kabinetā apstiprināti, slimnīcu sadarbība pēc būtības nav vērtēta. Lūdzam ar konkrētiem piemēriem skaidrot kā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sadarbības tīkla izveide ir ietekmējusi un uzlabojusi pacientiem iespēju saņemt nepieciešamo palīdzību tuvāk dzīvesvietai.
2) Informatīvā ziņojuma 48.punktā norādīts, ka tieši Rīgas plānošanas vienība sniedz vislielāko pakalpojumu apjomu, kas norāda, ka citu plānošanas vienību iedzīvotāji apmeklē Rīgas plānošanas vienības SAVA pakalpojumu sniedzējus. Vēršam uzmanību, ka tik būtisku investīciju sadalījumu ir nepieteikami pamatot ar viena gada datiem. Jāatzīmē, ka 2020.gadā visā valstī bija vērojams ambulatoro pacientu skaita kritums, kuru ietekmēja arī Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumi par ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu. Līdz ar to objektīvākam situācijas atspoguļojumam lūdzam papildināt ziņojumu vismaz arī ar  2019.gada datiem.
3) Informatīvā ziņojumā ietvertie attēli Nr.3 un Nr.4 ar salīdzinājumu starp teritoriju iedzīvotāju skaitu un SAVA līgumu apjomu, uz to pamata izdarot secinājumu, ka citu plānošanas vienību iedzīvotāji apmeklē Rīgas plānošanas vienības SAVA pakalpojumu sniedzējus. Atbilstoši OECD datiem Rīgā ir vislielākais ārstniecības personu skaits uz iedzīvotājiem salīdzinājumā ar citām plānošanas vienībām, tādejādi iedzīvotāji Rīgas plānošanas vienību apmeklē speciālistu labākas pieejamības dēļ. Attiecīgi aicinām papildināt ziņojumu ar speciālistu pieejamību plānošanas vienībās, kas ļaus pilnvērtīgāk izdarīt secinājumus par ambulatoro pakalpojumu saņemšanas iespējām speciālistu pieejamības vai nepieejamības dēļ.
4) Informatīvā ziņojuma 62.punktā ir minēts, ka analizējot pacientu plūsmu pakalpojumos pēc pacientu diagnožu grupām  un pēc pacientu dzīvesvietas 2019.gadā, secināms, ka gandrīz puse jeb 46,5% no visiem hospitalizētajiem pacientiem, neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas adreses, ārstējās kādā no Rīgas klīniskajām universitātes slimnīcām, lūdzam iekļaut ziņojumā detalizētāku pacientu plūsmas analīzi, vismaz prioritātajās jomās, ņemot vērā, ka Vidzemes plānošanas teritorijā un Zemgales plānošanas teritorijā noteikta veida stacionārie pakalpojumi netiek sniegti, piemēram, onkoloģijā un kardioloģijā, tādejādi izteiktais apgalvojums bez detalizētākas informācijas ir ļoti vispārīgs.
5) Saskaņā ar Informatīvajam ziņojumam pievienoto 1.pielikumu secināms, ka plānotās investīcijas gandrīz 80% apmērā plānots ieguldīt Rīgā. Ziņojumā ietvertie dati norāda, ka gandrīz puse jeb 46,5% no visiem hospitalizētajiem pacientiem, neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas adreses, ārstējās kādā no Rīgas klīniskajām universitātes slimnīcām, savukārt Rīgas plānošanas vienībā SAVA pakalpojumus saņem 63% iedzīvotāju. Tādejādi lūdzam skaidrot:
 a) investīciju sadalījumu, atstājot gandrīz 80% investīciju Rīgā, kamēr Rīgā netiek nodrošināti 80% no visiem veselības aprūpes pakalpojumiem;
 b) kā plānots sasniegt ziņojuma 177.punktā ietverto apgalvojumu, ka Stratēģijā vairākkārt ir vērsta uzmanība uz ambulatorās aprūpes prioritizēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu tuvāk iedzīvotājiem, jo lielie ieguldījumi Rīgas slimnīcu infrastruktūrā radīs vēl lielāku atšķirību pakalpojumu pieejamībā starp Rīgas plānošanas vienību un pārējo Latviju.
6) Informatīvā ziņojuma 1.pielikumā iekļautas investīcijas nākamajam periodam līdz 2027.gadam un pieļaujam, ka Informatīvais ziņojums aptver visus Veselības ministrijas pārziņā esošos finansējuma avotus. Ņemot vērā proporcionāli lielos investīciju ieguldījumus valsts kapitālsabiedrībās, lūdzam ziņojumu papildināt ar infomāciju par vismaz iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda ieguldījumiem ārstniecības iestādēs, lai pamatotu Informatīvā ziņojuma 92.punktā ietverto apgalvojumu, ka investīcijas universitātes līmeņa ārstniecības iestādēs ir bijušas vienmēr, tomēr ierobežotā atbalsta apjoma dēļ investīcijas universitātes līmeņa slimnīcās nekad nav bijušas pietiekamas visas infrastruktūras sakārtošanai, proti slimnīcas attīstītās fragmentāri, it īpaši RAKUS un BKUS. Tāpat vienmēr pieejamais atbalsts sadalīts starp visām ārstniecības iestādēm, lai attīstītu arī slimnīcas reģionos, tomēr izejot no apkalpoto pacientu skaita un gultu skaita atbalsts universitātes slimnīcām nav bijis proporcionāli atbilstošs.
7) Informatīvā ziņojuma 39.2.punkts paredz paplašināt ģimenes ārstu prakses, nodrošinot papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē un aprūpes koordinatoru, un līdz ar to, nodrošināt papildus finansējumu remontdarbiem šo vietu izveidošanai, ņemot vērā vides pieejamības nosacījumus, kā arī iegādāties papildus aprīkojumu. Lai nodrošinātu racionālu personāla noslodzi un esošo personāla zināšanu izmantošanu, aicinām izvērtēt iespēju pārskatīt ģimenes ārstu praksēs strādājošo reģistratoru darba pienākumus un uzticēt lielāku atbildību kā koordinatoriem, attiecīgi palielināt kapitācijas naudu vai maksāt atsevišķu maksājumu par šo funkciju, tādejādi izmantojot lietderīgi valsts budžeta līdzekļus.
8) Informatīvā ziņojuma 160.punktā norādīts, ka, lai koordinētu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību, Latvijā ir izveidoti trīs paliatīvās aprūpes kabineti. Palīdzība bērniem tiek nodrošināta BKUS un Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet pieaugušajiem – Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Daugavpils reģionālās slimnīcas pacientiem tiek nodrošināta onkologa-ķīmijterapeita, kā arī onkoloģijas aprūpes māsas konsultācijas, lūdzam sniegt īsu informāciju ar esošo kabinetu darbības izvērtējumu, kā arī vērtējumu vai tā Latvijai ir pietiekama.
9) Vēršam uzmanību, ka Informatīvo ziņojumu nepieciešams papildināt ar informāciju par iedzīvotāju iespējām nokļūt līdz ārstniecības iestādei un saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, tai skaitā ceļa izdevumiem. Latvijā ir lieli mājsaimniecību izdevumi par veselības aprūpi, kam klāt summējas arī ceļa izdevumi, sniedzot pamatojumu tam kā sakārtotā infrastruktūra Rīgas ārstniecības iestādēs uzlabos pakalpojumu pieejamību Latvijā.

Kopumā LTRK neatbalsta Informatīvā ziņojuma virzīšanu tā esošajā kvalitātē, jo valsts ar šādu investīciju programmu veicina neefektīvas veselības aprūpes sistēmas attīstību, kur publisko līdzekļu piesaiste veselības aprūpes sistēmas infrastruktūrai tiek īstenota uz jau iepriekš pieņemtiem lēmumiem, nevis uz analītiski balstītiem datiem, kas sniegtu priekšstatu par visas veselības aprūpes sistēmas nākotni. Būtu jāizvairās no politiskiem un finansiāliem risinājumiem, kas iespējams, uzlabos situāciju īstermiņā, kādā no veselības aprūpes sistēmas posmiem, taču nerisinās samilzušās problēmas visā veselības aprūpes sistēmā ilgtermiņā, tādējādi kavējot ilgtspējīgas, kvalitatīvas un uz pacientu centrētas veselības aprūpes sistēmas attīstību.
Informatīvā ziņojuma attīstības stratēģiju nepieciešams pārstrādāt, iesaistot visus veselības aprūpes sistēmas dalībniekus un pacientu intereses pārstāvošas organizācijas, ievērojot dokumenta izstrādē būtiskākos pamatprincipus un cēloņsakarības: problēma, faktos balstīti identificētie iemesli tai, kam seko rīcības, ar konkrētiem izmērāmiem mērķiem un noslēgt ar problēmu risinājumiem (konkrētu pasākumu plānu, katram mērķim atbilstošu investīciju plānu).