Atzinums

LDDK iebilst pret Projekta pirmo pantu LM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 1.pantā LM piedāvā precizēt Likuma 6.panta redakciju, kā arī ietvert ļoti nepieciešamu normu attiecībā uz bērniem, kuri ir vecāki par 16 gadiem un studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē.
Vienlaikus LM nav ietvērusi Projektā priekšlikumu beidzot izslēgt no panta finanšu krīzes laika normu, kas no pabalstu saņēmēju loka izslēdza bērnus līdz viena gada vecumam, kā arī nav ietvērusi Projektā priekšlikumu aktualizēt ģimenes valsts pabalsta apmērus.  
2009.gada 27.maija Likumprojekta Anotācijas 1.punkā uz jautājumu “Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs”, bija norādīts sekojošais: “Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 12.sadaļas „Labklājība” 12.2.1.apakšpunktā norādīts „Saskaņosim valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām”. 2009.gada ekonomiskā krīze ir beigusies. Esošā valdība darbojas uz Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kuras 7.punktā ir teikts: “Mūsdienu demogrāfijas izaicinājumi risināmi gan ar investīcijām bērnu nākotnē, gan rūpēm par ģimenēm un to mājokļiem (..)”, savukārt 10.punktā ir teikts: “Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus”. Līdz ar to ar 2009.gada likumu ieviestajai normai, kas diskriminē bērnus pirmajā dzīves gadā, vairs nav pamata. Turklāt, jānorāda, ka šobrīd ģimenes pabalsta apmērs ir atvasināts nevis pēc dzimšanas kārtas skaitļa, bet no konkrētajā laikā ģimenes apgādībā esošo bērnu skaita. Līdz ar to nosacījums, ka pabalstu neizmaksā līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, ietekmē kopīgo ģimenei pienākošos pabalsta apmēru, kas veselu gadu neatbilst konkrētajā laikā ģimenes apgādībā esošo bērnu skaitam.
Papildus jānorāda, ka šā gada februārī pieņemtas "Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam", kurās demogrāfija ir norādīta kā otrā prioritāte.
Laika posmā no 2022.gada janvāra, kad stājās spēkā 22 daļā noteiktie pabalsta apmēri, patēriņa cenas grupai “VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” ir pieaugušas par 29,6%, bet pārtikai 42,5%.
Papildus jānorāda, ka alternatīvais ģimeņu ar bērniem atbalsta veids, kam vajadzētu sniegt atbalstu laikā, kad personas uztur ne tikai sevi pašu, bet arī bērnus – atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP), kas 2019.gadā bija vienāds ar neapliekamo minimumu (NM), sākot ar 2020.gadu ir paaugstināts tikai par 20 euro, savukārt NM, kas lielāko pienesumu uz mājsaimniecības locekli sniedz  personām, kuras uztur tikai sevi pašu, ir paaugstināts par 280 euro (14 reižu vairāk), kā rezultātā jau tā augstā nevienlīdzība starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem ar katru gadu pieaug. Arī nākamgad būtiska fiskālās telpas daļa tiks atvēlēta NM paaugstināšanai, kas vēl vairāk palielinās nevienlīdzības plaisu un ģimeņu ar bērniem relatīvo nabadzību. Šāda faktiskā rīcība ir pilnīgā pretrunā gan ar Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 7. un 10.punktu, bet jo īpaši ar Deklarācijas 36.punktu, kas paredz arī ar nodokļu instrumentiem mazināt nevienlīdzību, kā arī pretrunā ar valdības “uzrāviena 4x4 prioritātēm”.

Priekšlikumi:
Izslēgt Likuma 6.panta otrās daļas pirmajā punktā vārdus: “no viena gada”;
Izslēgt Likuma 6.panta 21 daļas pirmajā punktā vārdus: “no viena gada”;
Indeksēt 22 daļā noteiktos pabalsta apmērus atbilstoši Patēriņa cenu izmaiņām.
 

LDDK iebilst pret Projekta pirmo pantu LM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 1.pantā LM piedāvā precizēt Likuma 6.panta redakciju, kā arī ietvert ļoti nepieciešamu normu attiecībā uz bērniem, kuri ir vecāki par 16 gadiem un studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē.
Vienlaikus LM nav ietvērusi Projektā priekšlikumu beidzot izslēgt no panta finanšu krīzes laika normu, kas no pabalstu saņēmēju loka izslēdza bērnus līdz viena gada vecumam, kā arī nav ietvērusi Projektā priekšlikumu aktualizēt ģimenes valsts pabalsta apmērus.  
2009.gada 27.maija Likumprojekta Anotācijas 1.punkā uz jautājumu “Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs”, bija norādīts sekojošais: “Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 12.sadaļas „Labklājība” 12.2.1.apakšpunktā norādīts „Saskaņosim valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām”. 2009.gada ekonomiskā krīze ir beigusies. Esošā valdība darbojas uz Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kuras 7.punktā ir teikts: “Mūsdienu demogrāfijas izaicinājumi risināmi gan ar investīcijām bērnu nākotnē, gan rūpēm par ģimenēm un to mājokļiem (..)”, savukārt 10.punktā ir teikts: “Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus”. Līdz ar to ar 2009.gada likumu ieviestajai normai, kas diskriminē bērnus pirmajā dzīves gadā, vairs nav pamata. Turklāt, jānorāda, ka šobrīd ģimenes pabalsta apmērs ir atvasināts nevis pēc dzimšanas kārtas skaitļa, bet no konkrētajā laikā ģimenes apgādībā esošo bērnu skaita. Līdz ar to nosacījums, ka pabalstu neizmaksā līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, ietekmē kopīgo ģimenei pienākošos pabalsta apmēru, kas veselu gadu neatbilst konkrētajā laikā ģimenes apgādībā esošo bērnu skaitam.
Papildus jānorāda, ka šā gada februārī pieņemtas "Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam", kurās demogrāfija ir norādīta kā otrā prioritāte.
Laika posmā no 2022.gada janvāra, kad stājās spēkā 22 daļā noteiktie pabalsta apmēri, patēriņa cenas grupai “VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” ir pieaugušas par 29,6%, bet pārtikai 42,5%.
Papildus jānorāda, ka alternatīvais ģimeņu ar bērniem atbalsta veids, kam vajadzētu sniegt atbalstu laikā, kad personas uztur ne tikai sevi pašu, bet arī bērnus – atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP), kas 2019.gadā bija vienāds ar neapliekamo minimumu (NM), sākot ar 2020.gadu ir paaugstināts tikai par 20 euro, savukārt NM, kas lielāko pienesumu uz mājsaimniecības locekli sniedz  personām, kuras uztur tikai sevi pašu, ir paaugstināts par 280 euro (14 reižu vairāk), kā rezultātā jau tā augstā nevienlīdzība starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem ar katru gadu pieaug. Arī nākamgad būtiska fiskālās telpas daļa tiks atvēlēta NM paaugstināšanai, kas vēl vairāk palielinās nevienlīdzības plaisu un ģimeņu ar bērniem relatīvo nabadzību. Šāda faktiskā rīcība ir pilnīgā pretrunā gan ar Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 7. un 10.punktu, bet jo īpaši ar Deklarācijas 36.punktu, kas paredz arī ar nodokļu instrumentiem mazināt nevienlīdzību, kā arī pretrunā ar valdības “uzrāviena 4x4 prioritātēm”.
 

Priekšlikumi:
Izslēgt Likuma 6.panta otrās daļas pirmajā punktā vārdus: “no viena gada”;
Izslēgt Likuma 6.panta 21 daļas pirmajā punktā vārdus: “no viena gada”;
Indeksēt 22 daļā noteiktos pabalsta apmērus atbilstoši Patēriņa cenu izmaiņām.
 

Pamatojums
Projekta 3.pantā LM piedāvā saīsināt Bērna kopšanas pabalstu izmaksas periodu no diviem gadiem līdz pusotram gadam. LDDK ieskatā ir jāņem vērā, ka likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu 10.4 pant\a noteiktais periods ir 19 mēneši, kas ir saistīts ar nepieciešamo pārejas periodu, kāds nepieciešams bērna iekārtošanai pirmsskolas izglītības iestādē. Savukārt gadījumā, ja pašvaldība nevar nodrošināt bērnam vietu pirmsskolas izglītības iestādē, pabalsta izmaksas periods ir jāpagarina.
Projekta 3.pantā LM nav ietvērusi nosacījumu, kas ļauj vecākiem pašiem izvēlēties, kurš no viņiem saņem vecāku pabalstu, un kurš - bērna kopšanas pabalstu. Esošais regulējums negatīvi ietekmē viena vecāka – visbiežāk, mātes, sociālo apdrošināšanu.
 

Priekšlikums:
Izteikt Likuma 7.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
 “Ja vairākām personām ir tiesības uz vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu par vienu un to pašu bērnu un par vienu un to pašu laikposmu, pēc personu izvēles abus pabalstus var piešķirt un izmaksāt vienai no šā likuma 16.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām personām. Bērna kopšanas pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu.”