Atzinums

Ar likumprojektu tiek risinātas izmaiņas detālplānojumu īstenošanas kārtībā. 

Šobrīd aizvien ir spēkā daudz tādu detālplānojumu, kas apstiprināti pirms ilga laika (dažkārt pat  vairāk kā pirms 10 vai 20 gadiem), bet to faktiskā īstenošana nav uzsākta (pārsvarā ir sadalīta zeme un/vai pārdots pats  detālplānojuma īpašums). Šajās situācijās ir novērojama pašvaldību piesardzība neīstenotu detālplānojumu atcelšanā, kas tādējādi apgrūtina ilgtspējīgu apdzīvoto vietu plānošanu.

Ieteicamais risinājums būtu jau TAPL 31.pantā noteikt, ka, ja administratīvajā aktā noteiktajā termiņā nav uzsākta detālplānojuma īstenošana (piemēram, ielu un inženierkomunikāciju tīklu būvprojektu izstrāde, bet vēlams pat  būvju būvniecība), detālplānojums zaudē spēku. Šāds nosacījums būtu līdzīgs kā būvatļaujai u.c. terminētām atļaujām, kurām ir noteikts termiņš. Ja īpašnieks vēlēsies atjaunot detālplānojumu, pašvaldībai būs iespēja izvērtēt situāciju un nosacījumus. Detālplānojuma termiņu vai automātisku spēka zaudēšanu būtu jāpiemēro arī iepriekš izstrādātajiem detālplānojumiem, kuru īstenošana nav uzsākta.

Par laika periodu, kādā ir realizējams detālplānojums, būtu jāvienojas visām detālplānojumu izstrādes procesā iesaistītajām pusēm. 

Valsts vides dienesta ieskatā noteicošais faktors detālplānojuma izstrādes uzsākšanas fakta atzīšanai ir ielu un inženierkomunikāciju tīklu izbūve. Tas ir svarīgi no vides viedokļa, jo, nodrošinot jauno īpašumu pieslēgumus pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, netiek izbūvēti lokāli ūdensapgādes urbumi un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas var radīt vides stāvokļa un kvalitātes apdraudējumu. Tāpat tas ir svarīgi no turpmākās teritorijas izmantošanas paļāvības aspekta, jo jaunajiem īpašniekiem ir svarīgi, lai viņu mājsaimniecībām būtu piekļuve un nodrošinājums ar inženiertīklu pieslēgumiem. Pašvaldību intereses tiek nodrošinātas tādejādi, ka tām nav jāmeklē finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu ielu un inženierkomunikāciju izbūvi, atkrīt tiesvedību riski ar jaunajiem īpašniekiem.

Praksē problemātiska ir UKT izbūve, jo bieži tiek paredzēti pagaidu risinājumi. Rodas jautājums, kad pašvaldība atvilks tīklus līdz detālplānojuma teritorijai, kurš organizēs un apmaksās tīklu izbūvi detālplānojuma teritorijas iekšienē – jaunajās ielās. Tas nebūtu jādara pašvaldībai, bet gan attīstītājam, jo tas ir viņu biznesa projekts. Valsts vides dienesta ieskatā UKT tīklu izbūve ir jāizbūvē jau tad, kad izbūvē ielas un zemesgabali vēl nav izpārdoti. Protams, būtu nelietderīgi būvēt tīklus tādā vietā, kur zināms, ka pašvaldība tos vēl ļoti ilgi nepievilks, tāpēc tādās vietās nedrīkstētu ļaut plānot tādas funkcionālās zonas, kurām nepieciešami centralizētie UKT tīkli. Ja šādi principi tiktu ieviesti –  detālplānojumi nerastos tādās vietās, kur ir neattīstīta infrastruktūra, tādejādi nerastos ne vides kvalitātes apdraudējuma riski, ne domstarpības par tīklu izbūves nepieciešamību un finansēšanas avotu.

-