Atzinums

Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz grozījumiem Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 3. maijā. Ar šiem grozījumiem Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 22. pants tika papildināts ar ceturto daļu, kas paredz, ka, ja sabiedrības vajadzībām tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas ir šā nekustamā īpašuma īpašniekam vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš paziņojuma nosūtīšanas dienā dzīvo, institūcija palielina atlīdzību par pieciem procentiem no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Tā kā minētā tiesību norma ir stājusies spēkā un tādējādi būtu jāpiemēro arī konkrētā atsavināšanas procesa ietveros, Tieslietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams izvērtēt, vai atsavināmo nekustamo īpašumu īpašniekiem noteiktā atlīdzība ir palielināma, ņemot vērā, ka atsavināmie nekustamie īpašumi ir dzīvokļu īpašumi. 

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta 1. punktu. Tieslietu ministrijas ieskatā rīkojuma projekta 1. punkts būtu skaidrāks un uztveramāks, ja dzīvokļu īpašumu kadastra numuri tiktu norādīti aiz adresēm.

Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu  atļaut Aizsardzības ministrijai pirkt nekustamos īpašumus - dzīvokļa īpašumu Jaunatnes ielā 4 - 26, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7868 900 0068) un dzīvokļa īpašumu Jaunatnes ielā 4 - 15, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7868 900 0061), kas nepieciešami valsts aizsardzības vajadzībām.

Lūdzam norādīt precīzu anotācijā minētā informatīvā ziņojuma nosaukumu.

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2020. gada 8. septembra sēdes protokollēmums, Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AM) informatīvais ziņojums "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Rēzeknes novada Lūznavas pagastā valsts aizsardzības vajadzībām" (prot. Nr.53, 27. §, TA-1591).

Anotācijā norādīts: "Komisija 2021. gada 25. novembra sēdē atbalstīja iespēju Dzīvokļa īpašuma Nr.15 īpašniecei izmantot tiesības piesaistīt sevis izvēlētu sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju, lai sagatavotu nekustamā īpašuma vērtējumu, nosakot vērtējuma iesniegšanas termiņu – 2022. gada 31. janvāris." Tieslietu ministrijas ieskatā kritiski izvērtējama šādas informācijas ietveršana anotācijā, ņemot vērā Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 30. punktā noteiktās tiesības atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam līdz komisijas lēmuma pieņemšanai par atlīdzības apmēra apstiprināšanu iesniegt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu vai to zaudējumu aprēķinu, kurus institūcija ir uzdevusi noteikt sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam. Šādas tiesības atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam izriet no tiesību normām, un to īstenošanai nav nepieciešams atlīdzības noteikšanas komisijas atbalsts vai atļauja.
 

-

Anotācijā norādīts, ka "2020. gada 26. oktobrī Dzīvokļa īpašuma Nr.15 īpašniecei tika nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību. 2021. gada 16. martā tika nosūtīts paziņojums kreditoram par Dzīvokļa īpašumu Nr.15 atsavināšanu".
Tieslietu ministrijas ieskatā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 18. pants interpretējams tādējādi, ka paziņojums kreditoram jānosūta vienlaikus ar paziņojumu atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam (vai vismaz pēc iespējas drīzākā laikā pēc paziņojuma īpašniekam nosūtīšanas). Ierosinām turpmāk ar paziņojuma nosūtīšanu kreditoram nevilcināties, lai nodrošinātu kreditoram iespēju laikus reaģēt uz uzsākto atsavināšanas procesu.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijā norādīto, ka "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jau ir izveidots atsevišķs nekustamais īpašums (kadastra Nr.7868 002 0530), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527) uz  kuras atrodas minētā dzīvojamā māja, un tajā atsavināmie dzīvokļu īpašumi (kadastra Nr.7868 900 0068 un kadastra Nr. 7868 900 0061)". Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar tiesību sistēmu Latvijā nekustamos īpašumus veido zemesgrāmatā, proti, ja zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7868 002 0527 ir atdalīta un reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā atsevišķa zemes vienība un tai piešķirts kadastra numurs, taču tā nav reģistrēta zemesgrāmatā kā patstāvīgs nekustams īpašums, tad, līdz nekustamā īpašuma izveidošanai zemesgrāmatā, nevar apgalvot, ka šī zemes vienība ir izveidota kā atsevišķs nekustamais īpašums. Vienlaikus lūdzam skaidrības labad anotāciju papildināt ar informāciju, ka minētā zemes vienība neveido vienotu īpašumu ar dzīvojamo māju (kurā ietilpst atsvaināmie dzīvokļu īpašumi), proti, ka atsavināmo dzīvokļu īpašumu sastāvā nav domājamās daļas no zemes. 
 

-