Atzinums

Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 9. panta otro daļu Ministru kabinets apstiprina indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Satiksmes ministrijas iztrādātais Plāns neieskicē dzelzceļa infrastruktūras attīstību, bet pamatā satur informāciju par nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējumu esošās infrastruktūras minimālās uzturēšanas nodrošināšanai. Ekonomikas ministrija uzskata, ka Plāns neatbilst likuma regulējuma prasībām. 

-

Lūdzam precizēt kādi pasākumi tiek plānoti, kādā termiņā un no kādiem finanšu avotiem, lai nodrošinātu Plāna 13.sadaļā plānoto pasākumu vides ietekmes mazināšanai īstenošanu. 

-

Lūdzam Plāna 11.4. sadaļu papildināt ar informāciju un pamatojuju tam, kā ieskicētie pasākumi palīdzēs sasniegt sadaļas sākumā norādītos mērķus. Tāpat lūdzam papildināt ar informāciju kāds procentuālais CO2 samazinājums ir plānots līdz 2030.gadam un kādā veidā tas tiks sasniegts. 

-

Plānā tiek uzsvērts, ka Plāna apskatāmajā periodā pieaugs pasažieru pārvadājumu intensitāte. Vienlaicīgi nav sniegts pamatojums šādai prognozei. Turklāt, Plāna 14. sadaļā ietvertie attīstības pasākumi, kas potenciāli ir vērsti uz pasažieru plūsmas pieaugumu, tiks pabeigti laika posmā no 2026. gada līdz 2029. gadam. Kā arī pastāv bažas, ka LDz paredzētajā termiņā (līdz 2023.gada 31.decembrim) un apjomā ( 45 stacijas un pieturpunkti, 100 km rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums) spēs īstenot Rīcības plāna ietverto pirmā rīcības virziena 1.pasākumu.
Lūdzu pamatot Plānā ietvertās prognozes pasažieru pārvadājumu pieaugumam līdz 2027. gadam un tā kompensēšanai nepieciešamās izmaksas. Ja izmaksu pieaugums pašažieru pārvadājumiem ir plānots tikai dēļ krāvu pārvadājumu īpatsvara samazināšanas, lūdzam to uzsvērt (Plāna 45.lpp). 

-

Plānā norādīts, ka atbilstoši ES tiesību normām, infrastruktūras maksas ir jāveido pamatojoties uz tiešajām izmaksām, ko rada vilcienu satiksme, un tikai gadījumos, ja tirgus to pieļauj, tad tiešajām izmaksām var piemŗot uzcenojumus. Tiešas izmaksas ir apmēram 20% no kopējām izmaksām, kuru aprēķināšanas principus regulē ES Regulas 909/2015 prasības (34.lpp). 
Lūdzam sniegt skaidrojumu kādas izmaksas Latvijas gadījumā netiek uzskatītas par tiešajām (80%) un kādā veidā tas tiek kompensētas citās ES valstīs. 

-

Lūdzam plānā norādīt vai tā izstrādē tika iesaistītas nozaru profesionālās organizācijas (loģistikas, LTRK, LDDK). Kādas vajadzības tika identificētas?

-

Lūdzam papildināt plānu ar informāciju kādi pasākumi ir paredzēti militārās mobilitātes attīstībai. 

-

Attiecībā uz kravu pārvadājumiem Plānā iespējējamās attīstības tendences tiek minētas ļoti vispārīgi un pieļavumu formā (piemēram, akcentējot iespējas), taču nav iekļautas informācija par plānoto rīcību šo iespēju /īstenošanai. Lūdzam papildināt ar informāciju par LDz un AM plānotiem politikas virzieniem, lai attīstītu kravu pārvadājumus. 

Ekonomikas ministrija piekrīt, ka būtu nepieciešams pārorientēt kravu plūsmu no autopārvadājumiem uz dzelzceļa pārvadājumiem. Vienlaicīgi Tabulā. Nr. 8 ietvertā informācija liecina, ka pēdējos gados dzelzceļa pārvadājumu apjoms samazinās, bet autotranpsorta pārvadājumu apjoms pieaug. Plānā ir sniegts ieskicējums traucējošiem faktoriem, taču netiek sniegta informācija vai plānotais budžeta finansējums tiks izlietots, t.sk. šo trūkumo novēršanai un krāvu pārvadājumu jaudas palielināšanai. 

-

Ekonomikas ministrija atbalsta mērķi dzelzceļu noteikt par transporta sistēmas mugurkaulu, kā tas tiek uzsverts gan Plānā, gan arī informatīvajā ziņojumā "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021. - 2030. gadam". Vienlaicīgi vairāki Plānā ietvertie apsvērumi vai priekšlikumi rada bažas par iespēju šādu mērķi sasniegt. Ņemot vērā, ka mobilitāte ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības vides attīstības, investīciju vides un regionu attīstības un nodarbinātības sastāvdaļām, lūdzam papildināt ar analīzi, norādot samazinājuma ietekmi uz šiem aspektiem, kā arī iespējamo ietekmi uz augstākminētā mērķa sasniegšanu. 
Plānā ir norādīts, ka 85% no dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksām ir nemainīgas, t.i. tas nav atkarīgas no izmantošanas jaudas. Lūdzam norādīt cik lielu finansējumu ietaupījumu var sasniegt, samazinot pasažieru pārvadājumu jaudas atbilstoši 1.pielikumam.
Lūdzam 1.pielikumu papildināt ar informāciju kāds ir samazinājums salīdzinānājumā ar šī brīža jaudu. Tāpat lūdzam papildināt ziņoijumu ar apsvērumiem, pēc kuriem SM vadījās, lemjot par iepsējamo samazinājumu. 

-

Plāna 22.lpp ir norādīts, ka LDz daļu no līdzekļiem, kas tiek saņemti no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas, novirza administratīvās kapacitātes un valsts pārvaldes funkciju finansēšanai. Lūdzam norādīt finansējuma apjomu un proporciju kopējās izmaksās. Tāpat lūdzam papildināt ar analīzi vai neveidojas interešu konflikts uzraugošu institūciju finansējot no LDz finanšu līdzekļiem. 

-

Plānā ir norādīts (21.lpp), ka Latvijā ir vienas no zemākām infrastruktūras pārvaldības izmaksām Eiropā, vienlaicīgi Lietuvā izmaksas ir divas reizes augstākas un Igaunijā par kārtu zemākas. Lūdzam ieskicēt iemeslus šādai atšķirībai Baltijas valstu starpā. Tāpat lūdzam skaidri norādīt vai pārvalsīšanas izmaksas ietver tikai dzelzceļa uzturēšanas izmaksas (ikdienas apkope un remonts) vai arī investīcijas dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā un attīstībā. 

-

Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2023.gadam - 2027.gadam (turpmāk - Plāns) ir iezīmēti sasniedzamie mērķiv (12.lpp) un sasniedzāmie mērķrādītāji (11.lpp), kas pamatā izriet no kopējās ES politikas, t.sk. klimata neitralitātes jomā. Vienlaicīgi Plānā nas sniegts ieskats iespējamos attīstības virzienos un pasākumos defināto mērķu sasniegšanai, identificējot plānotos sasniegšanas termiņus. Lūdzam papildināt Plānu ar izklāstu par plānotiem pasākumiem (rīcības plānu) mērķu sasniegšanai.

-