Atzinums

KEM lūdz precizēt Anotācijā informāciju saistībā ar norādīto: "Jāmin, ka atbilstoši MKN 131 1. pielikuma 2. tabulas 15. punktam ūdeņradis kvalificējas kā bīstamā ķīmiskā viela un apjoms, kas atbilst  zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam un piešķir uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu, ir piecdesmit tonnas. No minētā izriet, ka ūdeņraža ražošana un attiecīgi arī glabāšana līdz piecdesmit tonnām pieskaitāma vieglajai rūpniecībai, bet ražošana un uzglabāšana lielākos apjomos būs pieskaitāma smagajai rūpniecībai."
Vēršam uzmanību, ka bīstamas ķīmiskas vielas klasificē un marķē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16.decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (CLP regula). Atbilstoši CLP regulas VI pielikumā 3. tabulā norādītajam Bīstamo vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstam, ūdeņradis ar CAS Nr. 1333-74-0 klasificēts kā bīstama ķīmiska viela (Uzliesmojošas gāzes, 1.A kategorija H220 un Gāzes zem spiediena).

Ja uzņēmums savā teritorijā vienlaicīgi uzglabā MKN 131 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētās bīstamās ķīmiskās vielas tādos apjomos, kas atbilst vismaz zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam, uzņēmums ir rūpniecisko avāriju riska objekts. Atbilstoši ar MKN 131 1. pielikuma 2. tabulas 15. punktam zemākais ūdeņraža bīstamo ķīmisko vielu kvalificējošais daudzums, lai piemērotu MKN 131 prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa rūpniecisko avāriju riska objektiem ir piecas tonnas nevis piecdesmit tonnas. Līdz ar to lūdzam precizēt visā tekstā - Ja saražotais un uzglabātais udeņraža apjoms nesasniedz MKN 131 1. pielikuma 2. tabulas 15. punktā noteikto zemāko bīstamo vielu kvalificējošo apjomu - 5 tonnas, šāda ražošana un uzglabāšana būs pieskaitāma vieglajai rūpniecībai.

-

 Lūdzam precizēt anotācijā norādīto atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu 2024/1785/ES ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (Dokuments attiecas uz EEZ) kontekstā ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, jo minētā direktīvā neregulē IVN procedūras piemērošanu, tostarp nenosaka, ka ūdeņraža ražošanai, pie noteiktajiem apjomiem, nav piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.


 

-

Valsts vides dienests aicina pārvērtēt iespēju autoostu teritorijās atrasties ķīmiskās nozares uzņēmumiem, ražot un uzglabāt alternatīvo degvielu. Autoostu teritorijas salīdzinājumā ar lidostu un ostu teritorijām ir atvērtas, tās ir pieejamas ikvienam cilvēkam, tādejādi rūpniecisko avāriju riskiem būs pakļauti daudz vairāk cilvēku, tāpat ķīmisko vielu ražošanas un uzglabāšanas iekārtu drošība samazināsies daudzkārt, jo nepiederošām personām būs piekļuve iekārtām. Lūdzam veikt attiecīgus papildinājumus anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt anotāciju, ņemot vērā, ka TAP portālā saskaņošanā ir MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (25-TA-1776), kurā  paredzēts, ka ķīmisko vielu uzglabāšanas un transportēšanas trauku un tvertņu tīrīšanai paredzētās mazgāšanas iekārtas tiek izslēgtas no B kategorijas piesārņojošo darbības saraksta, jo gadījumos, kad notekūdeņus novada centralizētā kanalizācijas sistēmā, prasības priekšattīrīšanai nosaka līgums starp notekūdeņu radītāju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju, savukārt, ja attīrītos notekūdeņus novada vidē, tad šādām darbībām jau ir paredzēta prasība saņemt B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai veikt C kategorijas darbības reģistrāciju kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
 

-

Aicinām anotācijā ievērtēt un papildināt ar to, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.131) noteiktais drošības attālums un drošības aizsargjosla Aizsargjoslu likuma izpratnē ir divi dažādi jēdzieni un pielietojums tiem arī ir dažāds. Drošības aizsargjosla, kas izriet no Aizsargjoslu likuma, nosaka automātisku ierobežojumu teritorijas plānojumā, kas var mainīties atbilstoši no apjomiem, bet drošības attālums MK noteikumu Nr.131 izpratnē ir konkrētā objekta/uzņēmuma riska novērtējumā iegūtais minimālais attālums, lai cilvēku netiktu pakļauti nepieļaujamam riskam, kas arī ir tehniski pamatots.

-