Atzinums

LTRK ieskatā likumprojektā nepieciešams terminu “vides atjaunošanas pasākumi” aizstāt ar “pasākumi vides stāvokļa uzlabošanai”,  lai vides atjaunošanas pasākumi netiktu identificēti ar vides kvalitātes sākotnējā līmeņa atjaunošanu.
 

-

Tāpat LTRK uztur iebildumu par nepieciešamību likumprojekta 2. pantā: 12¹) “piesārņota vieta – cilvēka darbības rezultātā piesārņota augsne, zemes dzīles un ūdens” papildināt ar gaisu, jo šāds piesārņojuma veids ir nosakāms lokāli. Gaisa piesārņojuma izplatīšanās varbūtība ir tāda pati kā ūdens vai zemes dzīļu piesārņojuma gadījumā.
 

-

LTRK ieskatā pastāv pretruna ar 35.⁵ panta normu par Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) kompetenci saistībā ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju – pārraudzību un kontroli, nosakot augsnes, grunts, virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu pārsniegumu, kā arī apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi. Pārraudzība nozīmē stāvokļa, darbības pārbaudi, kontroli, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas, kas burtiski neietver lēmuma pieņemšanu par izpētes un sanācijas nepieciešamību. Saskaņā ar 24.04.2008. Ministru kabineta noteikumiem Nr.281 “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” (turpmāk – Noteikumi) dienests sastāda pārbaudes aktu saskaņā ar ko operators norādītajā termiņā iesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plānu. Dienests 30 dienu laikā izvērtē neatliekamo pasākumu plānu un pieņem lēmumu par neatliekamo pasākumu veikšanu. Likumprojekta 35.⁷ pants ir pretrunā gan ar 35^.5 pantu, gan ar Noteikumos atrunāto kārtību.
Tā paredz pārbaudes akta sastādīšanu un turpmāku kompetento institūciju un ekspertu iesaistīšanu. Vispirms operators iesniedz neatliekamo pasākumu plānu un tad Dienests pieņem lēmumu par neatliekamo pasākumu veikšanu.
Likumprojekta 35.⁷  panta pirmā daļa paredz , ka, ja atbildīgās institūcijas rīcībā ir vienkārši informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, tā pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai, kas sedz izdevumus. Rezultātā lēmums tiks pieņemts pamatojoties uz subjektīvu informāciju nevis pārbaudes aktu. Operatoram vai zemes īpašniekam neatliekamo pasākumu plānu būtu savstarpēji jāsaskaņo ar Dienestu, no kā izrietētu izpēte vai sanācija.
Ir nepieciešams svītrot 35.^7.panta pirmo daļu vai izteikt to sekojošā redakcijā:
 

“Ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav veicis izpēti vai sanāciju, un atbildīgās institūcijas rīcībā ir pārbaudes akts un operatora vai zemes īpašnieka iesniegts neatliekamo pasākumu plāns, tā pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību, kuru paziņo personai vai personām, kas sedz izdevumus”.

 Izziņas 107.punktā un 130. punktā - likumprojektā nepieciešams iekļaut norādi uz normatīvo aktu, kurā tiks noteikta atbilstoša kārtība;
Izziņas 126. punktā LTRK aicina atkārtoti pārskatīt priekšlikumu.
 

-

Ir nepieciešams papildināt ar informāciju par normatīvo aktu, kur atrunāta kārtība piesārņojuma izmaksu aprēķiniem, izmaksu segšanai, kā arī nepieciešamība piesārņojuma apmēra izvērtējumam.
 

-