Atzinums

Biedrība “Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija” (LHA) ir iepazinusies ar noteikumu projektu Nr. 23-TA-2691 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 "Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem"” un projekta izmaiņām, kas ievietotas portālā 12. decembrī. Tā kā pēc veiktajām izmaiņām ir mainījusies dzīvnieku grupa, ko skar jaunā maksas pakalpojumu cenrāža pozīcija, LHA kategoriski iebilst pret noteikumu projekta apstiprināšanu.

LHA iebildumi:

1. Līdz 12.12.2024. veterinārā sertifikāta sagatavošanas maksa par dzīvnieku bija plānota par liellopiem no trīs mēnešu vecuma, jaunāku dzīvnieku iekļaušana cenrādī veikta bez saskaņošanas ar nozari, neizvērtējot ietekmi uz nozares konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, konkurenci un nodarbinātību, kā to nosaka Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība". Piena lopkopības nozarē Latvijā 2023. gadā strādājušas 8056 saimniecības, un kopš 2019. gada saimniecību skaits samazinājies par 35 %, tāpēc ietekme uz nozari būtu jāizvērtē īpaši uzmanīgi. Jāņem vērā arī tas, ka no 2025. gada palielināsies transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un akcīzes nodoklis degvielai, kas tieši ietekmēs ražošanas izmaksas.

2. Nozarei nav pārliecinoši skaidrots, kā veidojas aprēķinātās veterinārā sertifikāta izmaksas par dzīvnieku. Izmaksu kalkulācijā (projekta anotācijas pielikums) redzams, ka veterinārā inspektora darba atlīdzība (EKK 1000) sertifikāta sagatavošanai uz vienu dzīvnieku aprēķināta par 11 minūtēm. LHA vērš uzmanību, ka liellopi pamatā tiek eksportēti nevis pa vienam, bet kravā, un pēc aprēķinātā darba apjoma inspektoram, sagatavojot sertifikātu teļiem līdz 3 mēnešu vecumam (250 dzīvnieki kravā), būtu jāstrādā 45 stundas, kaut gan faktiski pašlaik laiks, kas tiek pavadīts eksporta novietnē, sagatavojot kravas dokumentus, ir līdz divām stundām. Attiecīgi vecākiem liellopiem (60 dzīvnieki kravā) veterinārais sertifikāts būtu jāsagatavo 11 stundas, kaut gan faktiskais sertifikāta sagatavošanas laiks ir viena stunda. Ja plānots tik būtiski palielināt stundu skaitu, ko inspektori pavadīs, sagatavojot sertifikātus, nav skaidrs, kā tiks nodrošināts strādājošo inspektoru skaits, ja jau pie pašreizējā darba apjoma Zemkopības ministrijas publiskajā komunikācijā izskan, ka ir veterināro inspektoru trūkums.

3. Zemkopības ministra A. Krauzes publiskajā komunikācijā pausts arī, ka “zemnieks saņem par mazo teliņu 200 EUR, par lielu govi pat virs 1000 EUR, un 6 EUR nav būtisks izmaksu pieaugums.” Tomēr faktiski par piena šķirņu bullīšiem, ko eksportē no divu nedēļu vecuma, saimnieki saņem 100 EUR, tātad plānotā veterinārā sertifikāta maksa sastādīs 5 % no dzīvnieka cenas, un šādas izmaksas nav uzskatāmas par samērīgām. Jāņem vērā arī tas, ka, saistībā ar LDC pievienošanu LAD, liellopa pases izmaksas paaugstināsies no 1,80 EUR uz 7,42 EUR, jo pases izgatavošanas termiņš pagarināsies, bet eksportam nepieciešams to izgatavot īsā laikā, tāpēc eksportējama dzīvnieka pases izmaksas būs vienādas ar steidzamas pases izmaksām. Tā kā piena teļu bruto segums ir negatīvs (LLKC bruto segumu aprēķini), pastāv risks, ka, palielinoties izmaksām, piena šķirņu bullīši tiks eitanazēti vēl pirms apzīmēšanas.

4. Noteikumu projekta anotācijā kā pamatojums veterināra sertifikāta sagatavošanai katram liellopam atsevišķi minēts, ka “liellopiem nepieciešama individuāla izvērtēšana. Katram liellopam, ko izved no valsts, ir jāsalīdzina pases dati – jāidentificē ar dzīvnieku (identifikācijas numurs, krāsa, dzimums, vecums, izcelšanās dati utt.). Par katru liellopu jāpārbauda, vai tam bijuši obligātie izmeklējumi – gan normatīvajos aktos noteiktie izmeklējumi, gan izmeklējumi, kas nepieciešami saskaņā ar importētājvalsts prasībām. Jāpārbauda arī testēšanas pārskatā norādītā identifikācijas numura sakritība ar izvedamā dzīvnieka un tā pases numuru. Tāpat jānovērtē katra dzīvnieka atbilstība pārvadājumam ar transportu – veselības stāvoklis, grūsnības ilgums, vecums – un jāveic individuāla klīniskā apskate.” Tomēr darba apjoms teļiem līdz 3 mēnešu vecumam un vecākiem liellopiem atšķiras. Uz teļiem nav attiecināmi punkti par izmeklējumiem un testēšanas pārskatiem, kā arī grūsnības ilgumu. Tā kā faktiskais darba apjoms atšķiras, jo vairāk nav saprotams, kā iespējams aprēķināt vienādu veterinārā sertifikāta sagatavošanas cenu par dažādu grupu dzīvniekiem.

5. Pakalpojuma maksas aprēķins ir nekorekts. Veterinārā sertifikāta sagatavošanas vienam dzīvniekam gala cenas aprēķinā tiešo un netiešo izmaksu summai pieskaitīti 0,07 EUR, un šāda formula neatbilst Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" noteiktajai kārtībai. Jāpiebilst, ka citās veterinārā sertifikāta sagatavošanas maksas pozīcijās nekāda papildu summa netiek pieskaitīta. Tāpat nav skaidrs, kāpēc biroja preču izmaksas (EKK 2311) veterinārā sertifikāta sagatavošanai vienam dzīvniekam ir par 48 reizēm lielākas kā tad, ja maksu par veterinārā sertifikāta sagatavošanu piemēro pēc stundu likmes.

6. Dzīvu liellopu eksports ir būtisks Latvijas lauksaimniecības eksporta segments, kas veido nozīmīgu daļu no kopējā eksporta ieņēmumiem. Tas parāda, ka lopkopība ir ne tikai pārtikas nodrošinātājs, bet arī svarīgs ienākumu avots ārvalstu tirgos. Liellopu eksporta apjoms 2023. gadā bija 62,3 miljoni EUR (ZM dati), un tas tieši ietekmē valsts tirdzniecības bilanci, palīdzot nodrošināt pozitīvu eksportu un importu attiecību. Šāds eksporta apjoms veicina arī valūtas ieplūdi un atbalsta lauku ekonomikas attīstību. Dzīvu dzīvnieku eksports stimulē arī citas nozares, piemēram, loģistiku, veterināros pakalpojumus un barības ražošanu, radot sinerģiju lauksaimniecības un citos sektoros, tāpēc liellopu eksporta apgrūtināšana no valsts puses ar jauniem, nepilnīgi pamatotiem maksājumiem nav saprotama.

7. LHA uzskata, ka noteikumu projekta saskaņošana nav veikta pietiekami, jo 2024. gada 2. jūlijā noteikumu projekts elektroniski nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku saeima", "Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociācija", "Latvijas Veterinārārstu biedrība", "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija", "Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija" un "Miesnieku un gaļas tirgotāju savstarpējā atbalsta biedrība 2010", kooperatīvo biedrību savienībai "Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība" un kooperatīvajai sabiedrībai "Latvijas Cūku audzētāju asociācija", taču liellopu audzētāju organizācijām, kuru biedrus tieši skar cenrādī izveidotā jaunā pozīcija, ZM projektu nenosūtīja, tā kavējot savlaicīgu projekta izskatīšanu un iebildumu iesniegšanu.