Atzinums

Lūdzam svītrot no Rīkojuma projekta 1. punkta vārdus “un noteiktas ar normatīvo aktu grozījumiem atbilstošam pārejas periodam  arī ar speciālo dienestu saistītas sociālās garantijas”, jo konceptuālajā ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem" pie 4. varianta nav norādīta minētā informācija, turpretī pašā ziņojumā ir ietverts, ka diskusijas par sociālajām garantijām turpināmas grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izstrādes gaitā.

-

Valsts kanceleja neatbalsta 4. variantu. Norādāms, ka šāda pārejas posma noteikšana, tas ir, līdz 2035. gada 31. decembrim, ir nesamērīgi ilga. Turklāt šobrīd nemaz nevar paredzēt, vai tiešām visi nodarbinātie, uz kuriem attieksies šis ilgais pārejas posms (potenciāli 32 nodarbinātie) pievienosies  Vienotai tiesu ekspertīžu iestādei vai arī veiks savus amata pienākumus līdz pat 2025. gada 31. decembrim.
Vēršam uzmanību, ka tiesiskā paļāvība ir konstatējama, ja personai ir bijis uz ko paļauties, proti, iestādes skaidrs un beznosacījuma apsolījums, ja privātpersona uz šo apsolījumu ir paļāvusies un ja privātpersonas paļāvība ir aizsardzības vērta (Briede J. 10.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 167.–169.lpp.). Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas vecuma, kā arī nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to gan uzsākot dienestu, gan esot dienestā amatpersonām nevarēja rasties tiesiskā paļāvība, ka tām noteikti tiks piešķirta izdienas pensija. Ievērojot minēto, nav tiesiska pamata Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldē nodarbinātajiem tiesiskās paļāvības dēļ noteikt tik ilgu pārejas posmu.
Vienlaikus norādāms, ka labas personālpolitikas ietvaros ir kritiski svarīgi, lai vienā iestādē nodarbināto tiesības būtiski neatšķirtos, ja tas netiek nodrošināts, iestāde var saskarties ar būtiskām problēmām un izaicinājumiem. Kā vienu no problēmām var izcelt darbinieku neapmierinātību. Darbinieki, kuri veiks vienādi vērtīgu darbu, bet būs pakļauti mazāk labvēlīgām tiesībām, to uzskatīs par netaisnīgu, kā rezultātā mazināsies to motivācija, kā arī tas var radīt iestādē psiholoģisko spriedzi starp darbiniekiem, darbinieku šķelšanos un mazināt savstarpējo sadarbību. Kā arī nav izslēgts risks, ka šāda pieeja izraisīs augstākus darbinieku mainības rādītājus, kas, savukārt, var radīt nākotnē atbilstošu speciālistu trūkumu, jo būs grūtības piesaistīt potenciālos darbiniekus dēļ tā, ka pastāvēs nevienlīdzība.

Informējam, ka Valsts kanceleja atbalsta 3. risinājuma variantu ar 5 gadu pārejas periodu.

-

Lūdzam precizēt 5.punktu, norādot, ka MK iesniedzams ziņojums par konceptuālā ziņojuma īstenošanas gaitu, nevis pasākuma plānu, kas ir konceptuālā ziņojuma sastāvdaļa.

-