Atzinums

Tieslietu ministrija uztur iepriekš sniegto iebildumu un atkārtoti lūdz Ministru kabinetu noteikumos precīzi noteikt sistēmā apstrādājamo personas datu apjomu. Vēršam uzmanību, ka Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmajā daļā likumdevējs ir tikai vispārīgi noteicis datu kategoriju virzienus – ceļojuma (ieceļošanas) mērķis, plānotais uzturēšanās laiks un vieta, ceļošanas maršruts, kontaktinformācija u.c. – tomēr nav noteikts precīzs apstrādājamo personas datu apjoms. Piemēram, tiesību normā nav skaidri paredzēts, kādā apjomā plānots apstrādāt informāciju par ārzemnieka vai viņa tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem. Līdz ar to datu subjekts nevar skaidri paredzēt kādi personas dati par viņu var tikt apstrādāti, kā arī nav iespējams izvērtēt šī pamattiesību ierobežojuma samērīgumu.
Īpaši uzsveram, ka, lai gan anotācijā sniegta papildu informācija par plānotajiem apstrādātajiem datu veidiem (piemēram, dzimšanas datums, valstspiederība un personas apliecinoša dokumenta informācija), šādu personas datu veidu apstrāde tieši neizriet no Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmās daļas. Tiesību akta anotācija var paskaidrot tiesību normā noteikto, taču tai nav raksturīgas tiesību normas pazīmes un tā nevar patstāvīgi regulēt sabiedriskās attiecības un noteikt datu apstrādes robežas. Precīzi noteikts personas datu apjoms ir obligāts priekšnosacījums, kas nosaka pārzinim tiesiskās robežas datu apstrādei. Šo robežu skaidra noteikšana ir būtiska, lai nodrošinātu pamatotu un samērīgu pamattiesību ierobežošanu.
 

-

Atkārtoti lūdzam papildināt projekta izdošanas tiesisko pamatu ar likuma normu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt projekta 2. punktā ietverto regulējumu, ņemot vērā to, ka Imigrācijas likuma 4.⁴ panta trešā daļa (redakcija, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī) neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt sistēmas pārzini un turētāju. Ievērojot Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļas 3. punktā un 1.² daļā noteikto normatīvajos aktos, saskaņā ar kuriem izmanto konkrētu valsts informācijas sistēmu, ir nosakāms konkrētās valsts informācijas sistēmas pārzinis, taču konkrētā normatīvā akta pamatā ir jābūt pilnvarojumam, kas nosaka Ministru kabineta tiesības noteikt valsts informācijas sistēmas pārzini. Informējam, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.² daļa var būt šāds pilnvarojums, ja Ministru kabineta tiesības noteikt konkrētās valsts informācijas sistēmas pārzini neizriet no speciālā likuma.

-

Atkārtoti norādām, ka no Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmās daļas (redakcijā, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī) neizriet, ka ārzemniekiem sistēmā būs jāiesniedz personu identificējošas ziņas (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, valstspiederība, ziņas par personu apliecinošo dokumentu). Likumdevējam, apsverot sistēmā ietveramās informācijas apjomu, bija jāparedz, ka sistēmā ietverami arī personas dati, pretējā gadījumā sistēmas pārzinim nav tiesiska (normatīva) pamata pieprasīt šādas ziņas sniegt. Vienlaikus informējam, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertā informācija, ka šādas personu identificējošas ziņas ārzemniekam būs jāsniedz, lai sasaistītu konkrēto ārzemnieku ar sistēmā ietverto informāciju, nebūs pietiekams pamats prasīt ārzemniekam šādas ziņas iesniegt. Ņemot vērā to, ka personu identificējošas ziņas ir nepieciešamas, lai identificētu, kura persona sistēmā sniedz ziņas, lūdzam papildināt projektu ar attiecīgu regulējumu, tostarp, pilnvarojumu noteikt šādu regulējumu, kā arī precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju. Pilnvarojums noteikt valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu izriet no Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.² daļas kopsakarā ar minētā panta 1.¹ daļas 4. punktu, ņemot vērā to, ka Imigrācijas likumā nav paredzēts speciālais regulējums.

-

Atkārtoti aicinām papildināt projekta 3. punktu ar atsauci uz Imigrācijas likuma 4.⁴ panta pirmo daļu, kurā ir minēti konkrētie pilsoņi, kuriem noteikts pienākums iesniegt ziņas sistēmā.

-