Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē” (22-TA-3159).
Tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs arī būvniecībā būtisks elements nozares pilnvērtīgai darbībai ir darba spēka pieejamība, jo tas, cik daudz nozare var izpildīt, vistiešākajā veidā ir saistīts ar šo svarīgo faktoru. Vērtējot informatīvā ziņojuma saturu, LTRK norāda, ka nav veikta darbaspēka pieejamības analīze, situācijas izvērtējums un piedāvāti iespējamie priekšlikumi problēmas risināšanai. Ņemot vērā minēto, LTRK aicina Ekonomikas ministriju papildināt informatīvo ziņojumu, darbaspēka pieejamības sadaļā aplūkojot arī īstermiņa piesaisti no trešajām valstīm.
Diskusijās ar nozares pārstāvjiem LTRK ir secinājusi, ka būvniecības nozares kritums 2022. gadā varētu būt apmēram 10 % apmērā pret 2021. gadu. LTRK vērš Ekonomikas ministrijas uzmanību, ka jau sesto ceturksni pēc kārtas, atbilstoši Eurostat datiem, Latvijā būvniecības apjoms starp Baltijas valstīm strauji samazinās.[1] Tāpat nozare prognozē, ka nozares darbības kritums 2023. gadā varētu turpināties 3% apmērā pret 2022. gada būvniecības apjomiem. Vienlaikus 2022. gadu cenu kāpums nozarē pret 2021. gadu varētu būt 20% robežās un arī nākamajā gadā izmaksas varētu pieaugt par aptuveni 10%, salīdzinot ar šo gadu. LTRK ieskatā iemesli minētajiem rādītājiem ir dažādi, piemēram, ģeopolitiskā situācija, būvmateriālu un to izejmateriālu pieejamība, energoresursu cenas, privātā sektora piesardzība ekonomikas lejupslīdes laikā, tāpat arī pārrāvums publisko līdzekļu pieejamībā un  plānošanā u.c.
LTRK ieskatā nozares darbībai ir nepieciešama saimnieciska pieeja, ne tikai monitoringa process. Lai varētu kvalitatīvi prognozēt Latvijas nekustāmo īpašumu un būvniecības nozares apjomu, izmaksu ietekmi uz inflāciju, ir jāizstrādā datos balstīts nozares makroekonomiskais modelis. Tāpat recesijas laikā nepieciešams paātrināt un stimulēt publiskās investīcijas, piemēram, projektē un būvē iepirkumi, energoefektivitātes projektiem izstrādāts zaļais koridors, AER projekti. Nepieciešams radīt arī pašvaldību ātras gatavības projektu finansējuma programmas, kas tiek radītas paralēli ES fondiem. Vērtējot valsts budžeta projektu 2023. gadam, LTRK ieskatā, ja publiskās investīcijas plānotas aptuveni 1,3 miljardu euro apmērā, tad iespējamam sadalījumam - ēkām, ceļiem un infrastruktūrai katrai sadaļai aptuveni 100 milj. euro apmērā. Ir nepieciešams stimulēt privātās investīcijas, piemēram, Altum dzīvojamā fonda programmu uzlabošana, Rīgas plānošanas un investīciju realizācijas paātrinājums,  komercbanku aktīvāka iesaiste dzīvojamā fonda energoefektivitātes un biznesa energoefektivitātes & AER risinājumu projektos.
Kā būtisks risinājums, kas stabilizētu nozares darbību ir uz noteiktu laiku atvieglot būvkomersantu finanšu garantiju prasības (komercbankas, apdrošinātāji, publiskie tenderi, lielo būvnieku maksātnespēju moratorijs).
Lai uzlabotu monitoringa un iegūtu datu kvalitāti, LTRK aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, nozari pārstāvošajām organizācijām uzlabo būvniecības nozares apjoma un izmaksu statistikas metodoloģiju, piemēram, integrējot tajā EIS un BIS datus.
LTRK norāda, ka šobrīd ir īpaši būtiski neļaut nozarei nākamajā gadā iet dziļākā recesijā, lai būvkomersanti, ar būvniecību saistītās nozares un to darbinieki būtu gatavi gan ANM, gan ES fondu programmu projektiem, citādi pastāv risks, ka nebūs pieejams vietējais resurss, ar kā palīdzību visus plānotos projektus īstenot, tādējādi veicinot valsts attīstību.   


[1] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sts_copr_q/default/table?lang=en
 

-