Atzinums

Paaugstinot nodokļa likmi ienākumam no kapitāla, tiktu radītas vairākas negatīvas sekas, kas būtu pretrunā gan ar valdības 2023. gadā pieņemto kapitāla tirgus attīstības mērķu sasniegšanu Latvijā, gan Eiropas Centrālas bankas vēlmi attīstīt kapitāla tirgu un veicināt iedzīvotāju investīciju aktivitāti:

1. Ziņojumā par kapitāla tirgus attīstību minēts, ka ir būtiski paaugstināt investoru aktivitāti un veicināt ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Paaugstinot kapitāla ienākuma nodokli, iedzīvotāji būs mazāk motivēti ieguldīt savus līdzekļus kapitāla tirgū, kas samazinātu ieguldījumu plūsmu un palēninātu tirgus attīstību. Šī aktivitātes samazināšanās var izraisīt arī vispārēju ekonomiskās aktivitātes kritumu, kas nozīmē, ka valsts var zaudēt daļu no nodokļu ieņēmumiem. Mazāka investīciju plūsma ne tikai ietekmētu kapitāla tirgus attīstību, bet arī mazinātu kopējo uzņēmējdarbības aktivitāti, radot negatīvu efektu uz uzņēmumu peļņu un jaunu darbavietu radīšanu. Tādējādi, pretēji gaidītajam, valsts varētu iekasēt vēl mazāk nodokļu nekā pirms kapitāla ienākuma nodokļa paaugstināšanas.

2. Latvijā kapitāla tirgus attīstība jau ir vājāka salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, kur akciju kapitalizācijas līmenis ir daudz augstāks. Ja kapitāla ienākuma nodoklis tiktu paaugstināts, tas būs nekonkurētspējīgākais starp Baltijas valstīm, un neveicinās iedzīvotāju interesi par biržā kotētu uzņēmumu akciju iegādi, līdz ar to Latvijas kapitāla tirgus kļūtu vēl mazāk pievilcīgs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kas var novest pie vēl lielākas atpalicības.

3. Attīstīts un efektīvs kapitāla tirgus ir būtisks ekonomikas izaugsmei, nodrošinot finansējuma pieejamību un transformācijas iespējas. Ja tiek paaugstināts nodoklis, tas var kavēt jaunu emitentu ienākšanu biržā dēļ zemā pieprasījuma no investoru puses un kavēt kapitāla piesaisti, kas savukārt kavētu Latvijas kapitāla tirgus kapitalizācijas apjoma sasniegšanu, kas paredzēts kā 9% no IKP līdz 2027. gadam.

4. Viens no ziņojuma mērķiem ir veicināt ieguldīšanas kultūru sabiedrībā un atvieglot nodokļu aprēķināšanu un nomaksu. Augstāka nodokļu slodze būtu šķērslis šiem mērķiem, un ieguldījumu kultūra nevarētu attīstīties tik ātri, kā nepieciešams kapitāla tirgus izaugsmei.

5. ECB viceprezidents Luis de Guindos savā runā Latvijas Bankas un SUERF ekonomikas konferencē 2.oktobrī pauda, ka mājsaimniecību uzkrājumus ir nepieciešams virzīt uz kapitāla tirgiem, un viens no veidiem kā to sasniegt būtu nodokļu atvieglojumi ieguldījumu veikšanai. Likmes paaugstināšana ir pretrunā ar ECB nostāju.   
 

Atstāt spēkā esošo redakciju: Nodokļa likmi 20 procentu apmērā piemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma.