Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā – LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (VM) precizēto projektu “Konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību” (turpmāk tekstā – Projekts) un uztur šādus iebildumus:

1. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma pirmo  daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma pirmā daļa, paredz noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā (nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu) kompensācijas sistēmā. Šis priekšlikums ir tieši vērsts uz aptieku ienākumu samazināšanu, turklāt, atšķirībā no kompensējamo zāļu sistēmas, nav paredzams šo zāļu pieprasījuma apmērs, tādēļ var samazināties zāļu fiziskā pieejamība, jo krājumu uzturēšana kļūs nerentabla un aptiekas savos atlikumos neturēs zāles, kuru noiets ārpus Kompensācijas sistēmas nav prognozējams.
VM iebilduma ignorēšanu pamato ar atsauci uz Konkurences padomes 2019. gada ziņojumā minēto “starpniekposmu” un tā peļņu. Ja ar “starpniekposmu” šajā gadījumā ir domāti  aptieku un zāļu apgādes uzņēmumi, tad vēlamies uzsvērt, ka veselības aprūpes kontekstā ne aptiekas, ne zāļu apgādes aptiekas nevar tikt uzskatīti par starpniekfunkciju veicēju. Tieši pretēji, katrs posms veic savu svarīgu funkciju, bez kuras nav iespējams nodrošināt sabiedrības veselības aprūpi. Aptiekas strādā saskaņā ar Farmācijas likumu un no tā izrietošajiem Aptieku darbības noteikumiem, nodrošinot iedzīvotājiem farmaceitisko aprūpi, kas uzskatāma par primārās veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu. Piemēram, Covid-19 vakcīnu loģistika pierādīja, ka iepirkt vakcīnas nav tik sarežģīti un finansiāli ietilpīgi, kā sagādāt atbilstošas noliktavas ar nepieciešamajām uzglabāšanas iekārtām, kā arī nodrošināt šo vakcīnu loģistiku līdz vakcinācijas punktam, ko veica zāļu apgādes uzņēmumi (lieltirgotavas). Tāpēc apzīmējums “starpniekfunkcija” šajā gadījumā neatbilst patiesībai. Vienlaikus VM ir jāņem vērā, ka Latvija no okupācijas režīma uzspiestās komandekonomikas virzās uz tirgus ekonomiku, kuras pastāvēšanas pamats ir uzņēmējdarbība un peļņas gūšana, kas atspoguļojas arī Komerclikuma 1.pantā. Turklāt Latvijā arī publiskā sektora (valsts un pašvaldību) kapitālsabiedrības ne tikai sniedz sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus, bet darbojas saskaņā ar Komerclikumu, kas noteic, ka komersants darbojas peļņas gūšanas nolūkā.
VM arguments, ka “zāles, kuras nav aptiekā krājumā, bet ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, zāļu lieltirgotava pēc aptiekas pieprasījuma piegādā aptiekai 24 stundu laikā, pārējās zāles - 48 stundu laikā” ir spēkā un tiek pildīta ar nosacījumu, ka ražotājs šo medikamentu ir saražojis un piegādājis, vai arī ir laikus norādījis, ka medikaments valstī nav pieejams, tādējādi to piegādāt nav iespējams.
Ņemot vērā augšminēto, LDDK uztur šo iebildumu un vērš uzmanību uz to, ka šādi priekšlikumi var veicināt zāļu fiziskās pieejamības samazināšanos.

2. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma otro un trešo daļu VM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma otrā un trešā daļa paredz noteikt, ka nekompensējamo recepšu un bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
VM iebilduma ignorēšanu pamato ar argumentu, ka Latvijā iedzīvotāju maksājumi par medikamentiem ir lielākie Baltijā. Turpat VM norāda, ka Latvijā [no valsts budžeta] kompensējamām zālēm tiek tērēts vismaz par 30% mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs un tādēļ liela daļa pacientu daļu zāļu spiesti pirkt, maksājot par zālēm pilnā apmērā. Uz to ir jāpaskaidro, ka tieši šaurais kompensējamo medikamentu saraksts un zemais kompensācijas līmenis ir iemesls, kādēļ Latvijā ir iedzīvotāju maksājumi par medikamentiem ir lielākie Baltijā.   
Ņemot vērā augšminēto, LDDK uztur šo iebildumu. Tikmēr, kamēr Latvijas nodokļu sistēma, tostarp darba nodokļi, kā arī kompensējamo zāļu saraksts un apjoms nav analogs Igaunijas un Lietuvas  modelim, šāds VM piedāvājums nav atbalstāms.

3. LDDK uztur iebildumu pret Projekta Risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma  ceturto daļu VM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma ceturtā daļa paredz noteikt, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā. Tas nozīmē, ka Veselības ministrija ir paredzējusi veikt uzcenojumu samazināšanu, bet nav paredzēta uzcenojumu palielināšana tajos gadījumos, kad uzcenojumi Lietuvā un Igaunijā ir augstāki. Kā savos atzinumos ir norādījušas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Igaunijā tiek piemērota receptes apkalpošanas maksa EUR 2,50 apmērā, bet Latvijā šāda maksājuma nav.
VM iebilduma ignorēšanas pamatošanai atkārto retoriku par starpniekposmu un peļņu. Ņemot vērā, ka par šo pozīciju LDDK sniedza viedokli šī atzinuma pirmajā punktā, šeit to neatkārtosim, bet atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka piecenojumu mehāniska un vai administratīva samazināšana nav pieļaujama, ja netiek ņemti vērā visas zāļu cenu veidošanas faktoru atšķirības no kaimiņvalstīm, tajā skaitā nodokļu likmes un valsts atbalsta mehānismi (2,50 EUR par kompensējamās receptes apkalpošanu Igaunijā novirzīts aptiekai). Ja Veselības ministrija grib administratīvi samazināt zāļu uzcenojumus, tad ir jāparedz samazinājumu kompensējošie mehānismi – īpašs finansējums par farmaceitisko aprūpi, receptes apkalpošanas maksa, jāpaplašina kompensējamo medikamentu saraksts, jāsamazina PVN līdz 9% vai 5%, kā tas ir kaimiņvalstīs u.c.
 

-