Atzinums

Atkārtoti lūdzam pievienot jaunu Ministru kabineta protokollēmuma projekta punktu zemāk esošajā redakcijā.
LPS nepiekrīt TM izziņā paustajam šī iebilduma noraidījumam, jo tieši šie MK noteikumi nosaka, veicot zemes vienību mērniecību, obligāti uzmērīt visus zemes lietošanas veidus.
piemēram: noteikumu 2.4.punkts: "eksplikācija – zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;"
noteikumu 2.24.punkts: "situācijas elements – pastāvīgs objekts, kas atrodas apvidū (piemēram, koks, elektrolīnijas stabs un zemes lietošanas veida kontūra);"
noteikumu 171..punkts: "Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā: 171.1.nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra kontūras;"
noteikumu 175.punkts: "Zemes kadastrālajā uzmērīšanā zemes lietošanas veidus nosaka mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijiem."

LPS ieskatā ir nepieņemami ar MK noteikumiem noteikt administratīvo slogu uzmērīt zemāk izceltos lietošanas veidus: 
011Aramzeme
012Augļu dārzs
013Pļava
014Ganības
021Mežs
031Krūmājs
041Purvs
051Zeme zem ūdeņiem
052Zeme zem zivju dīķiem
061Zeme zem ēkām un pagalmiem
071Zeme zem ceļiem
081Pārējās zemes -Zeme, kuru aizņem smiltāji, kapsētas, parki, lauces, stigas, gravas, kraujas, nogāzes, ja tās nav uzskatāmas par mežu vai krūmāju, sēklu plantācijas un pārplūstoši klajumi, kā arī zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei

Šāds administratīvais slogs, LPS ieskatā, nav pamatojams apstākļos, kad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra veic visas Latvijas teritorijas topogrāfisko karšu izgatavošanu, kurās tiek izveidoti šādi dati, Latvijā eksistē Lauku atbalsta dienesta dati par lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, eksistē Meža reģistrs. Savukārt atbilstoši kadastrā reģistrētajiem zemes lietošanas veidiem par Rīgas teritoriju, kas publicēti VZD sagatavotajā Latvijas zemes pārskatā, Rīgā zeme zem ēkām un pagalmiem aizņem tikai 7% no Rīgas teritorijas kopplatības, bet 30% Rīgā esot Zeme, kuru aizņem smiltāji, kapsētas, parki, lauces, stigas, gravas, kraujas, nogāzes, ja tās nav uzskatāmas par mežu vai krūmāju, sēklu plantācijas un pārplūstoši klajumi, kā arī zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei. Ir acīmredzami, ka šie dati ir tik kļūdaini, ka tie ir bezjēdzīgi.

3. Tieslietu ministrijai līdz 2025.gada 1.augustam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumos Nr.562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem", nodrošinot lietošanas veidu klasifikācijas aktualizēšanu atbilstoši publiskās pārvaldes procesos izmantojamiem datiem, kā arī paredzot datu par zemju lietošanas veidiem automatizētu izguvi no valsts informācijas sistēmām un valsts pārvaldes rīcībā esošiem datiem, t.sk. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem, tādējādi nodrošinot datu aktualitāti un izmantojamību citos procesos.

Atkārtotu lūdzam no visiem noteikumu punktiem dzēst normas, kas paredz robežplāna vai situācijas plāna kamerālu pārzīmēšanu, to aizstājot ar robežplāna vai situācijas plāna atvasinājuma izgatavošanu, ja ir nepieciešams, un, protams,  kamerālu pārzīmēšanu neaizstājot ar robežplānu pārmērīšanu. 

Lūdzam samazināt bezjēdzīgo administratīvo slogu-  zemes vienību robežplānus pārzīmēt tikai tāpēc, ka tie vēsturiski ir fiziski cauraukloti kopā ar citiem robežplāniem, bet kāds no kāds no caurauklotajiem citiem robežplāniem  zaudē savu spēku, jo konkrētās zemes vienības robežas ir mainītas, tā ir sadalīta vai apvienota.  TM izziņā paustā argumentācija šī iebilduma neņemšanai vērā ir negatīvais piemērs valsts pārvaldes birokrātijai un klasiska nevēlēšanās izveidot saprātīgus procesus, atsakoties no bezjēdzīgām prasībām. Nav pieņemami  ar MK noteikumiem likt pārzīmēt robežplānu, ja vienīgā pieļaujamā atšķirība, salīdzinot ar sākotnējo cauraukloto robežplānu, jaunajam robežplānam būs- cauraukloto caurumu papīrā neesamība...  tieši tas pats attiecas uz situācijas plānu.

-

Lūdzam precizēt, nav pieļaujama personu, kuras ir aktivizējušas e-adresi, šķirošana. 

nosūtot to uz oficiālo elektronisko adresi tām personām, kurām ir aktivizēta par kurām mērniekam ir piekļuve izveidotajām oficiālā ajām elektroniskā ajām adresēm, vismaz 14 kalendāra dienas pirms darbu veikšanas;

Nav pieļaujams normatīvajā aktā noteikt, ka oficiālajā saziņā varētu netikt izmantota personas deklarētā vai juridiskā adrese (tiem, kas nav aktivizējuši e-adresi). uz kadastra informācijā norādīto adresi korespondence var tikt sūtīta tikai tad, ja nav spēkā esošas deklarētās vai juridiskās adreses (tiem, kam vienlaikus nav aktīvas e-adreses) Ja personai nav spēkā esošas ne pasta adreses, kā arī nav aktivizēta e-adrese, arī Tieslietu ministrijas gatavotajos noteikumos ir jāievēro Paziņošanas likuma normas, kas tādos gadījumos liek dokumentu paziņot Latvijas Vēstnesī vai arī Tieslietu ministrijai jārosina grozījumi Paziņošanas likumā.

nodrošinot tās piegādi uz Fizisko personu reģistrā vai Uzņēmumu reģistrā spēkā esošo  kadastra informācijā norādīto adresi tām personām, par kurām mērniekam nav aktivizēta  piekļuve izveidotajām oficiālā ajām elektroniskā ajām adrese 14 kalendārās dienas pirms darbu veikšanas ēm.  Pārējiem paziņo Latvijas Vēstnesī. Adresātiem Latvijas teritorijā uzaicinājuma vēstuli nodod piegādei vismaz 14 kalendāra dienas, bet ārpus Latvijas teritorijas vismaz 21 kalendāra dienu pirms darbu uzsākšanas, ņemot vērā izvēlētā piegādātāja piegādes termiņus, tā, lai piegāde personai varētu tikt nodrošināta vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu veikšanas;

Atbilstoši Tieslietu ministrijas Mantojuma reformas gaitā paustajam, fakts, ka persona ir mirusi, nenozīmē, ka var ignorēt tiesības un pienākumus, kas būs mantiniekiem, īpaši, ja mantojuma masā ietilpst nekustamais īpašums- 'zemes vienība', jo mantojuma tiesības rodas ar mantojuma atklāšanās brīdi. LPS piekrīt, ka varētu nesvītrot 42.1.punktu , bet atkārtoti lūdzam paredzēt  juridiski korektu mantinieku tiesību- kā zemes vienības pierobežnieku tiesību ievērošanu. Atbilstoši starpinstitūciju sanāksmē VZD apgalvotajam - uz mantiniekiem neattiecoties noilgums par robežas nospraušanu, ja robežas mērīšanas brīdī, zemes īpašnieks bija miris, bet mantinieki vēl nebija apstiprināti mantošanas tiesībās. Lūdzam šo apgalvojumu iekļaut noteikumos kā normu, jo izziņā TM pauž pretējo, ka robežas nospraušanas prasības celšanai visiem esot vienāds noilgums, neatkarīgi no fakta, ka mantinieki, kas vēl nav apstiprināti mantošanas tiesībās nevarēja uzzināt par mērniecības darbiem, jo ne viņiem, ne kādam citam (!) tas netika paziņots, atbilstoši šo noteikumu 42.1. punktam 

Lūdzam noteikumus papildināt ar jaunu normu, piemēram, šādu: " Ja pierobežnieks uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem nav uzaicināts, jo ir miris, mantiniekiem ir tiesības celt prasību par attiecīgās robežas nospraušanu., šīs tiesības noilgumu skaita no datuma, kad mantinieks apstiprināts mantojuma tiesībās."


 

-

Lūdzam izslēgt 42.2. punktu, jo ja personai nav ne deklarētās, ne norādītās, ne reģistrētās dzīvesvietas adreses, tad, atbilstoši Paziņošanas likumam, šādām personām dokumenti ir paziņojami Latvijas Vēstnesī. Ja šāda kārtība Tieslietu ministrijas ieskatā nav pareiza, tad, Tieslietu ministrijai ir jārosina grozīt Paziņošanas likums.

-

Atkārtoti ņemot vērā, ka Zemes ierīcības likuma 23.pants noteic, ka zemes lietošanas veidu ierakstīšanu un uzskaiti veic Valsts zemes dienests, kā arī normatīvie akti par zemes lietošanas veidu klasifikāciju paredz tādus lietošanas veidus, kas ir dabā vai cilvēka iedarbības vai bezdarbības rezultātā  mainīgi, piemēram:
-aramzeme
-pļava
-ganības
- augļu dārzs
- krūmājs
Turklāt atšķirība starp pļavu un ganībām ir pat sezonāla vai tās nav vispār.
Savukārt lietošanas veidu Mežs ir jānosaka atbilstoši Meža likumam, nevis ar minēto likumu nesaistītiem MK noteikumiem.
Lietošanas veids "Purvs", ņemot vērā Dabas aizsardzības prasības, ir precīzi jau uzskatīti un dati pieejami citās valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmās.
Lietošanas veids "Zeme zem ēkām" ir iegūstams automatizēti no kadastra reģistra datiem, savukārt "zeme zem pagalmiem'- termina interpretējums ir ļoti plašs, turklāt tieši šī interpretējuma dēļ, tie netiek izmantoti nekādos valsts pārvaldes procesos. Turklāt atbilstoši VZD oficiālajai Kadastra informācijai, kas publicēta Zemes pārskatā, Rīgā zem ēkām un pagalmiem esot tikai 7% no visas Rīgas teritorijas, kas ir acīmredzami absurdi mazs īpatsvars, kas neatbilst realitātei.
Tāpat nav identificēts lietošanas veida "pārējās zemes" lietojums- Zeme, kuru aizņem smiltāji, kapsētas, parki, lauces, stigas, gravas, kraujas, nogāzes, ja tās nav uzskatāmas par mežu vai krūmāju, sēklu plantācijas un pārplūstoši klajumi, kā arī zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei. Bet  Rīgas pilsētā šādas esot pat 30% no visas Rīgas teritorijas, kas ir acīmredzami absurds īpatsvars, kas neatbilst realitātei.

Šādu datu ieguve, apmaksājot mērnieku darbu ir nelietderīga, tas ir bezjēdzīgs administratīvais slogs!

šo noteikumu 174.2. punkts jau pardz uzmērīt zemi zem ūdenstilpnēm, savukārt 174.3.- zem ceļiem
Zeme zem ūdeņiem, zeme zem zivju dīķiem
zeme zem ceļiem

Nav pieļaujama turpmāka šāda nevajadzīga birokrātiskā sloga turpināšana zemes kadastrālajā uzmērīšanā situācijas elementiem, kas ir mainīgi gan dabas, gan cilvēka darbības rezultātā, turklāt apstākļos, kad cilvēka normatīvajos aktos reglamentētās darbības tiek uzkrātas citās valsts informāciju sistēmās, bet dabas mainīgo ietekmi valsts fiksē orto- foto plānos un citos digitālos materiālos, ko veic Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Lūdzam svītrot 171.1 punktu

Lūdzam pievienot normas, kas nosaka, kas ir pagalms, kā mērnieks to konstatē - pēc kādiem dabā eksistējošām pazīmēm, vai arī svītrot no normas vārdus "pagalmus un tajos".

Kā arī lūdzam informēt, kādos publiskās pārvaldes procesos tiek izmantoti dati par pagalmu platībām, it īpaši, ja VZD oficiālajā Zemes pārskatā ir norādīts, ka Rīgā tikai 7%no tās kopējās teritorijas esot zeme zem ēkām un pagalmiem, kas ir acīmredzami neatbilstoši mazs īpatsvars.

pagalmus un tajos esošās būves;

Atkārtoti ņemot vērā, ka Zemes ierīcības likuma 23.pants noteic, ka zemes lietošanas veidu ierakstīšanu un uzskaiti veic Valsts zemes dienests, kā arī normatīvie akti par zemes lietošanas veidu klasifikāciju paredz tādus lietošanas veidus, kas ir dabā vai cilvēka iedarbības vai bezdarbības rezultātā  mainīgi, piemēram:
-aramzeme
-pļava
-ganības
- augļu dārzs
- krūmājs
Turklāt atšķirība starp pļavu un ganībām ir pat sezonāla vai tās nav vispār.
Savukārt lietošanas veidu Mežs ir jānosaka atbilstoši Meža likumam, nevis ar minēto likumu nesaistītiem MK noteikumiem.
Lietošanas veids "Purvs", ņemot vērā Dabas aizsardzības prasības, ir precīzi jau uzskatīti un dati pieejami citās valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmās.
Lietošanas veids "Zeme zem ēkām" ir iegūstams automatizēti no kadastra reģistra datiem, savukārt "zeme zem pagalmiem'- termina interpretējums ir ļoti plašs, turklāt tieši šī interpretējuma dēļ, tie netiek izmantoti nekādos valsts pārvaldes procesos
Tāpat nav identificēts lietošanas veida "pārējās zemes" lietojums- Zeme, kuru aizņem smiltāji, kapsētas, parki, lauces, stigas, gravas, kraujas, nogāzes, ja tās nav uzskatāmas par mežu vai krūmāju, sēklu plantācijas un pārplūstoši klajumi, kā arī zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei.  Turklāt tā kā, piemēram, Rīgas pilsētā abs lielākajai daļai zemes vienību, kas ir apbūvētas, visai platībai ir reģistrēts lietošanas veids "pārējās zemes", kas ir acīmredzami neatbilstoši realitātei, tad šādu datu ieguve, apmaksājot mērnieku darbu ir nelietderīga.

šo noteikumu 174.2. punkts jau paredz uzmērīt zemi zem ūdenstilpnēm, savukārt 174.3.- zem ceļiem
Zeme zem ūdeņiem, zeme zem zivju dīķiem
zeme zem ceļiem

Nav pieļaujama turpmāka šāda nevajadzīga birokrātiskā sloga turpināšana zemes kadastrālajā uzmērīšanā situācijas elementiem, kas ir mainīgi gan dabas, gan cilvēka darbības rezultātā, turklāt apstākļos, kad cilvēka normatīvajos aktos reglamentētās darbības tiek uzkrātas citās valsts informāciju sistēmās, bet dabas mainīgo ietekmi valsts fiksē orto- foto plānos un citos digitālos materiālos, ko veic Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
 

Zemes kadastrālajā uzmērīšanā zemes lietošanas veidus ar automatizētām metodēm, izmantojot citu valsts institūciju datus, nosaka  Valsts zemes dienests mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijiem.

Atkārtoti lūdzam precizēt

zemes lietošanas veida teritorijai, ko veic Valsts zemes dienests, reģitrējot datus kadastrā;

Atkārtoti lūdzam precizēt:

zemes lietošanas veida teritorijai –  Valsts zemes dienests, izmantojot  valsts informāciju sistēmās esošos aktuālos datus zemes lietošanas veida kontūras punktu koordinātas;

Atkārtoti lūdzam precizēt

Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto valsts informāciju sistēmās esošos aktuālākos datus, tai skaitā augstas detalizācijas topogrāfiskos datus  situācijas plāna sagatavi, kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas (turpmāk – kontūrplāns). Kontūrplānu nesagatavo un platības aprēķinu neveic, ja zemes vienībai ir viens zemes lietošanas veids.

Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto valsts informāciju sistēmās esošos aktuālākos datus, tai skaitā augstas detalizācijas topogrāfiskos datus situācijas plāna sagatavi, kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas (turpmāk – kontūrplāns). Kontūrplānu nesagatavo un platības aprēķinu neveic, ja zemes vienībai ir viens zemes lietošanas veids.

Atkārtoti - Tā kā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā netiks iekļauti šādi zemes apgrūtinājumi:ceļu, ūdeņu, ēku servitūti, uz zemes īpašniekam nepiederoša būve,
tie ir jāiekļauj zemes robežplānā, ja tie ir radušies pirms robežplāna sagatavošanas. Kā arī atbilstoši panāktajām norunām, kuras Tieslietu ministrija ignorēja attiecībā uz MK not.  1019, lūdzam panākto norunu nostiprināt šajos noteikumos.

 

Zemes robežu plāna titullapu un robežas grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 14.pielikumā minētajām prasībām un 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem. Zemes robežplānā attēlo visus zemes apgrūtinājumus, kas netiek iekļauti Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, piemēram, ceļu, ūdeņu, ēku servitūti, uz zemes īpašniekam nepiederoša būve, utt., ja apgrūtinājumi radušies pirms robežplāna sagatavošanas. Neatkarīgi no robežplānos attēlotajiem apgrūtinājumiem, Valsts zemes dienests ārējiem lietotājiem vienkopus izsniedz visus zemes vienības apgrūtinājumus, gan Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā reģistrētos, gan citus, t.sk. ceļu, ūdeņu, ēku servitūti, uz zemes īpašniekam nepiederoša būve.
 

ja zemes vienība nav sadalīta, apvienota vai tās robežās nav notikušas izmaiņas, tad nav pamata anulēt zemes robežplānu, tikai tāds fakts, ka zemes vienības robežplāns ir fiziskai caurauklots kopā ar citu zemes vienību robežplāniem, kuru robežās ir notikušas izmaiņas, nevar būt par pamatu anulēt nemainītās zemes vienības robežplānu.

Zemes robežu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku, ja tai pašai zemei Kadastra informācijas sistēmā reģistrē citu vai citus robežplānus. ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

Zemes robežu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku,  ja tai pašai zemei Kadastra informācijas sistēmā reģistrē citu vai citus robežplānus ar tā anulēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

Atkārtoti - nav iespējams  pamatot nepieciešamību kamerāli (kabinetā)  sagatavot  (pārzīmēt neko nemainot!) zemes robežplānu, ja mūsdienu tehnoloģijas atļauj gan krāsu kopijas atvasinājuma, gan krāsu digitalizēta atvasinājuma izgatavošanu. Kamerāli nozīmē kabinetā. Kāpēc ir jātērē privātpersonu resursi robežplāna fiziskai pārzīmēšanai, kā arī publiskie resursi šāda it kā jauna robežplāna reģistrācijai? Tas ir lieks administratīvais slogs

Lūdzam  pievienot  jaunu normu, kas atļaus izsekot sadalīto, apvienoto vai savstarpēji izmainīto zemes vienību kadastra apzīmējumiem un  to platībām, lai konstatētu kuros laika posmos konkrētā zeme bija kuras zemes vienības sastāvā. 

Ja zemes vienību sadala, katrai jaunizveidotajai zemes vienībai sagatavo atsevišķu zemes robežu plānu.  Valsts zemes dienests savā tīmekļvietnē un atvērtajos datos publicē sarakstu ar zemes vienību kadastra apzīmējumiem un platībām, kas tikušas sadalītas, apvienotas vai kurām savstarpēji ir mainītas robežas, platības, norādot kadastra apzīmējumu un platību pirms izmaiņām un kadastra apzīmējumu un platību pēc izmaiņām, kā arī izmaiņu reģistrācijas datumu kadastrā.

Lūdzam precizēt

Situācijas plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 16.pielikumā minētajām prasībām. Situācijas plānā  zemes lietošanas veidu attēlošanu, un to platību aprēķinu nodrošina Valsts zemes dienests ar automatizētām metodēm, izmantojot valsts informāciju sistēmu aktuālākos datus. Arī uz situācijas plāna sagatavošanas brīdi spēkā esošos ielu, ceļu, ūdeņu servitūtu, kadastrā reģistrēto ēku kontūras, kā arī kadastrā reģistrēto inženierbūvju kontūras attēlo un platības aprēķina Valsts zemes dienests.