Atzinums

Nav skaidrs vai ir izvērtētas iespējamās situācijas, kad  LVĢMC dati neatbilst esošajai situācijai dabā vai nesakrīt ar aktuālajiem datiem (piemēram, pie teritorijas attīstības, būvprojektu izstrādes procesā u.tml.), attiecīgi nav skaidrs kāda rīcība pastāvētu šādos gadījumos. Turpmākai teritorijas attīstībai pastāv ierobežojums, kas dabā neeksistē un būtiski ierobežo īpašuma izmantošanu un personu tiesības uz īpašumu, līdz ar to nozīmīgi šādās situācijās ir paredzēt iespējamos risinājumus, tostarp izprast un izvērtēt cēloni, kā arī iespēju Centram aktualizēt, precizēt datus pēc papildu informācijas iegūšanas, saņemšanas un izvērtēšanas.
Dati par applūšanas varbūtību ir mainīgi, tos ietekmēt dažādi faktori, taču teritorijas plānošanas dokuments ir ilgtermiņa plānošanas dokuments, attiecīgi pārnesot Centra datus uz plānošanas dokumentu tiek apstiprināti tā brīža dati, kas dažādu apstākļu un faktoru ietekmē, var būtiski mainīties. Aicinām izvērtēt iespējamos risinājumus, kad pie teritorijas attīstības Centrā ir pieejami aktuālie dati, kuri būtu izmantojami turpmākā teritorijas plānošanas  attīstības procesā, nevis statiski nemainīga plūdu postījumu karte 6 gadu periodā.

Tāpat, atbilstoši Centra 2023.gadā Rīgas valstspilsētas pašvaldībai sniegtajai informācijai, ka pavasara plūdu un jūras vējuzplūdu karšu aktualizēšana un pilnveidošana Rīgas pilsētas teritorijai kā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijai līdz šim netika veikta, jo šobrīd Plūdu direktīvas trešā īstenošanas cikla ietvaros ir uzsākts darbs pie Sākotnējā plūdu riska novērtējuma sagatavošanas, savukārt jaunās plūdu riska un plūdu draudu kartes provizoriski tiks izstrādātas 2026. gadā, Rīgas teritorijā  joprojām ir oficiāli piemērojami Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīcībā esošie dati par applūstošajām teritorijām, kas izstrādāti 2014. gadā projekta “Rīga pret plūdiem” ietvaros. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju, konkrēti norādot, kādi dati piemērojami Rīgas teritorijā.
 

-

Par 10-10.3

Lūgums skaidrot un/vai precizēt vai tās ir izvēles vai obligātās metodes applūstošo teritoriju noteikšanai ārpus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām un vietās nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, kur nav veikta modelēšana. Ja obligātās metodes, tad ir vērtējama ietekme uz pašvaldību budžetu. Izstrādājot teritorijas plānojumu ir jāparedz papildus uzdevums applūstošo teritoriju noteikšanā (ārpus nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās un vietās nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, kur nav veikta modelēšana) atbilstoši Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekta 10.punktā noteiktajām metodēm, attiecīgi arī jāparedz papildu finanšu līdzekļi no pašvaldību budžeta. Nav skaidrs vai ir veikti aprēķini iespējamām izmaksām. Ministru kabineta noteikumu grozījumu anotācija būtu papildināma ar provizoriskām izmaksām šāda uzdevuma izpildei.
 

-

Ņemot vērā, ka teritorijas plānojuma grozījumi ir laika  un resursu ietilpīgs process, iebilstam šādām 10.¹ un 10.² punktu redakcijām.  Norādāms, ka Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 217.1 punkts nosaka, ka teritorijas plānojumā attēlotās plūdu riska teritorijas un applūstošās teritorijas precizē lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojoties uz aktuālu augstākas detalizācijas topogrāfisko plānu.Pamatoti būtu arī, reaģējot uz Centra karšu atjaunošanas faktu, paredzēt iespēju teritorijas plānojumā noteiktās applūstošās teritorijas precizēt tālākās plānošanas un būvniecības procesā - lokālplānojumos, detālplānojumos un būvprojektos, izmantojot jaunāko aktuālo informāciju, kas pieejama Centrā.
Ievērojot iepriekš minētos faktorus - applūstošo teritoriju datu atjaunošanu Centra kartēs, kā arī atšķirīgo detalizācijas līmeni un mēroga noteiktību teritorijas plānojumā un detalizētos plānošanas dokumentos vai ģenerālplānos, tātad prognozējami biežu informācijas mainīgumu, ir jāparedz iespēju operatīvi pielāgoties un izmantot pieejamo informāciju bez izmaiņām teritorijas plānojumā, īpaši, ja šīs izmaiņas ir veicamas tikai ar mērķi pēc Centra karšu atjaunošanas pārkopēt applūstošās teritorijas robežu teritorijas plānojumā.
(skatīt arī pirmo iebildumu).
 

-

Ievērojot iepriekš pausto, lūdzam izvērtēt vai Ministru kabineta noteikumu grozījumu redakcijā iepriekš iekļautie apakšpunkti (šobrīd svītroti), tomēr nebūtu jāiekļauj Ministru kabineta noteikumu grozījumos (iespējamā redakcija precizējama), paredzot, ka datu turētājs un datu sistēmas uzturētājs ir Centrs, ņemot vērā, ka dati par applūšanas varbūtību ir mainīgi un nepārtraukti precizējami, izmantojot ne tikai pašvaldības sniegtos datus (ja tādi ir), bet arī citu valsts iestāžu sniegtos datus, informāciju no datu bāzēm u.c.
Tostarp norādot un aprakstot kādi dati ir izmantojami, lai tos iekļautu Centra datu bāzē un dati būtu ar iespējami augstāku precizitāti.
 

-